Valsts svētki Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Valdis Zatlers uzrunā klātesošos pirms karogu pacelšanas „Tālavā“. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Valsts svētku svinēšana „Tālavā“. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Adelaides Latviešu skolas skolēni un Valdis Zatlers nopūš Latvijas valsts dzimšanas dienas sveces. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Valda Zatlera ciemošanās pie vīru kora DV namā ceturtdien, 16. novembrī. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Karogu uzvilkšanas ceremonijas programma (1).

Palielināt / Enlarge

Karogu uzvilkšanas ceremonijas programma (2).

Palielināt / Enlarge

Valsts svētku svinību programma (1).

Palielināt / Enlarge

Valsts svētku svinību programma (2).

Gadu gaitā uz Valsts svētku svinībām Austrālijā ir aicināti visādi svētku runātāji no visām pasaules malām – gan profesori, gan politiķi, gan mākslinieki; cits vismaz vārda pēc iespiedies tautas atmiņā, cits aizmirsts pavisam. Varu saderēt, ka šī gada viesis turēsies prātā vēl ilgus gadus un ne tikai tādēļ, ka viņš kādreiz bija Latvijas Valsts Prezidents. Valdis Zatlers ir viscaur jauks cilvēks – pieejams, inteliģents, šarmants, smaidīgs, ar humora izjūtu, kurš momentā iejūtas katrā sabiedrībā kā vecs draugs. Lūk, pierādījums: pēc intervijas ar Skaidrīti Aguolēviču latviešu valodas radio raidījumā, kad viņš būtu varējis aizbildināties ar nogurumu, jo visu dienu 16. novembrī bija vadāts pa Dienvidaustrālijas dabas skaistumiem, Valdis Zatlers, Goda Konsula Valda Tomaņa pavadīts, spontāni ieradās Daugavas Vanagu namā uz vīru kora mēģinājumu, piedalījās Imanta Kronīša dzimšanas dienas svinībās, tika iepazīstināts ar katru koristu, un ar katru atsevišķi un visiem kopā sarunājās tik brīvi, it kā runātu ar seniem draugiem. (Tā noteikti ir pirmā un pēdējā reize, kad mūsu kori mēģinājumā aplaudē bijušais prezidents!) Turklāt viņam ir ļoti patīkams balss tembrs un patiesa interese savā sarunu biedrā. Man jāatzīstas, ka lai gan solījos to nekad vairs nepieļaut, esmu galīgi iemīlējusies.

Nākamās pāris dienās šī mīlestības sajūta tikai pavairojās. Vispirms jau piektdienas, 17. novembra, vakarā notika Goda Konsula pieņemšana vietējiem politiķiem un katram, kam bija vēlēšanās, apsveikt Latvijas Republiku. Šogad šo sarīkojumu apmeklēja pārsteidzoši liela publika, un esmu droša, ka tas bija mūsu goda viesa nopelns. Sarīkojums notika angļu valodā, jo publikā sēdēja ne tikai vietējie politiķi, bet arī bijušo bēgļu pēcteči, kuri jauktu laulību dēļ laika gaitā ir atsvešinājušies no latviešiem. Daudzi no tiem ir atraduši un interesējās par savām saknēm, un ir pat izņēmuši Latvijas pases.

Skaidrā angļu valodā un bez piezīmēm Valdis Zatlers izteica pateicību un cieņu Austrālijai par viesmīlību mūsu tautiešiem, kuri šeit atrada patvērumu pēc Otrā pasaules kara. Viņš izteicās atzinīgi par šeit atrasto brīvību, kāda nebija tajā pašā laikā atrodama Latvijā, un izteica domu, ka lai gan Latvija ir ģeogrāfiski neliela, latvieši kā tauta ir izkaisīti pa visu pasauli un tādēļ ir lielāki, nekā savas zemes divi miljoni.

Valdis Tomanis klātesošiem pastāstīja par Latvijas vēsturi kopš trīspadsmitā gadsimta. Pirmais neatkarības laiks bija īss, bet nu jau pagājuši atkal divdesmit seši gadi, un ja visu saskaita kopā, ieskaitot okupācijas gadus, tad drīz Latvijai būs simts gadi. Valdis uzsauca šampānieša tostu Austrālijai, tad Aleksas Talanskas, Lietuviešu biedrības priekšsēdis, uzsauca tostu Latvijai. Beigās DV vīru koris, Ineses Laines vadībā, nodziedāja trīs dziesmas, un lielā publika varēja nodoties vēdera priekiem. Sabiedriskā kluba dāmas un kungi bija uzklājuši varenu uzkodu galdu, kas pirmā brīdī likās pārāk bagātīgs, bet no kura, galu galā, nekas liels daudz pāri nepalika, jo pieteikušies bija pāri par 200 apmeklētāju.

Nākošā diena – 18. novembris sākās jau plkst. 8.30 ar karogu uzvilkšanu pie DV nama, tad plkst. 9.00 pulcējāmies pie Tālavas karoga masta, kur notika tradicionālā karoga uzvilkšana, ko veic skola. Svētbrīdi vadīja māc. Valdis Andersons. Viņš paskaidroja, ka karogam sarkanā krāsa pārstāv Latvijas brīvības cīnītājus, bet baltā – pašu brīvību. Runāja arī Valdis Zatlers.

Sestdienas vēlā rītā sākās svinīgais akts, par kuru šogad atbildēja Adelaides Latviešu Biedrība. ALB priekšsēde Ilze Radziņa sveica visus Valsts Svētkos, tad skatuvi pārņēma skolas bērni ar savu priekšnesumu – dziesmām un dejām.

Savā svētku runā Valdis Zatlers uzstādīja divus jautājumus: pirmkārt, vai esam beidzamos trīsdesmit gados bijuši veiksmīga valsts, un otrkārt, ko gribam sasniegt nākotnē? Uz pirmo jautājumu varam droši apgalvot, ka ir pielaistas ļoti maz kļūdas, un esam visumā bijuši veiksmīgi. Lai atbildētu uz otro jautājumu, mums ir jāapzinās, ka esam savā zemē saimnieki, tādēļ atbildam par to, kas tur notiek. Pasaules ekonomija aug, un mums jābūt ekonomiski atvērtiem; jāsakārto budžets; jāsakārto migrācija un jāizaudzina latviešus no patreizējiem sveštautiešiem – krieviem, kas dzīvo Latvijā. Varbūt paies kāda paaudze, bet tas nav neiespējami. (Vajag tikai paskatīties, kas notika ar daudziem latviešiem, kas atbrauca uz Austrāliju un iekļāvās šejienes iedzīvotājos.) Jāgrib, tad notiks. Tas ir pilnīgi nepieciešams, ja gribam savā zemē izdzīvot un pastāvēt kā latviešu tauta. Valsts nedrīkst sekot, tai vajag spēcīgu vadību. Katram no mums, arī ārpus Latvijas, ir iespēja, domāt par Latvijas nākotni. Iedvesmojošā runa, atkal bez piezīmēm, ilgi paliks atmiņā.

Brāzmainiem aplausiem sekoja prezidenta Vējoņa apsveikums – video ieraksts Valsts Svētkos.

Apsveikumi bija vairāki. Vispirms Valdis Zatlers pasniedza savu grāmatu Kas es esmu Valdim Tomanim un Skaidrītei Agoulevičai. LAAJ Apbalvojuma rakstus pasniedza Ilgai Vaselei, Reinim Dancim un Ivetai Leitasei, un DLOA Sabiedrības Balvu pasniedza Matīsam Reinhardam. Tad, sakarā ar Latvijas skautu simtgadi Juris Skābe, Adelaides skautu jendas priekšnieks, pasniedza grāmatu par skautu latviešu kustību Ilmāram Lūsim, Imantam Kronītim, Intam Puķītim, Jānim Priedkalnam un Adelaides Latviešu sabiedrībai, ko saņēma ALB priekšniece Ilze Radziņa.

Ar skaistām dziesmām mūs iepriecināja DV vīru koris Ineses Laines vadībā un Adelaides Jauktais koris Lilitas Daenkes vadībā.

Kamēr publika priecājās zālē, čaklas rokas virtuvē bija gādājušas par pusdienām: cūkas cepetis ar salātiem vai karstie suņi ar desiņām un skābiem kāpostiem, jo vēl jau prieki nebija beigušies. Diena bija izreklamēta kā Diena Latvijai, un trešā daļa tika veltīta publikas mīļākām dziesmām un dejām no beidzamiem 60 gadiem. Veikli novāca krēslus un to vietā sakārtoja galdus, lai būtu ērtāka ēšana un tērzēšana.

Pa to starpu pienāca brīdis, kad man bija jāšķiras no manas jaunās mīlestības, jo Valdim Zatleram ar kundzi bija jādodas tālāk uz Melburnu, taču manā prātā un sirdī paliek ļoti jauka atmiņa no patiešām šarmanta kunga. Kaut mums nākamgad būtu tikpat jauks goda viesis uz Latvijas simtgadi!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“