Brīvības piemineklis atkal saņem ziedus

Palielināt / Enlarge

Latvijas karogs uz AB dambja. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas karogs uz AB dambja. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Amatpersonas apskata foto izstādi par restaurācijas darbiem pie Raiņa bulvāra. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Foto izstādi par restaurācijas darbiem pie Raiņa bulvāra. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Guntis Gailītis (no labās) stāsta par restaurācijas darbiem. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Uz Brīvības pieminekļa terases. No kreisās: Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Imants Strads – Kārļa Zāles lomas tēlotājs Ilonas Brūveres filmā „Ievainotais jātnieks“ – paraksta Goda grāmatu Brīvības pieminekļa Goda telpā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Kinoteātrī „Splendid Palace“. No kreisās: Kārļa Zāles lomas tēlotājs Imants Strads, režisore Ilona Brūvere, Guntis Gailītis. FOTO Aina Gailīte.

Izskatās, ka Latvijas simtgade ir likusi visiem sarosīties. Notiek lielas lietas, svarīgas, mazākas, skaistas un tagad arī būs smaržīgas. Oktobris jau pats par sevi mūsu platuma grādos ir krāsains, gājputnu kāši ļaudīs uzurda tādu kā smeldzi, kam vēl pievienojas veļu laika sajūtas.

Bet par to smaržīgo. Šonedēļ Rīgas parkā pie Brīvības pieminekļa aiz liepām abās pusēs notika pamatīgi zemes darbi. Dārznieki stādīja deviņdesmit četrus tūkstošus tulpju. Bastejkalna pusē pavasarī redzēsim: – Es mīlu Latviju (ar sirsniņu vidū) un Brīvības piemineklim otrā pusē uzziedēs Latvijas karogs. Tā ir Holandes dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā, kam pievienojušies arī mūsu pašu dārzkopji. Gaidīsim pavasari.

18. oktobrī uz AB dambja bija nebijis notikums. Tika oficiāli atklāts monumentālais karogs (tenisa laukuma lielumā) ar tam atbilstoši milzīgu mastu. Masta pakājē izveidotas taciņas un uzstādīta informācija par Latvijas karoga vēsturi. Karoga atspīdums Daugavā nav mazāk efektīgs. Kā vienmēr, ļaudis gan slavē, gan peļ.

19. oktobrī triju mēnešu rekonstrukcijas darbos sapostais Brīvības piemineklis uzņēma viesus un savu godasardzi. Amatpersonas, militāristi un daži ārvalstu vēstnieki svinīgā pasākumā ar himnu un parādes soļošanu nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Aicinātie viesi gāja apkārt piemineklim un Raiņa bulvāra pusē apskatīja fotoizstādi par restaurācijas darbiem. Tas bija ļoti interesanti gan informācijas ziņā, gan tīri vizuāli, kā ik pa laikam visi atlieca galvas un skatījās mākoņos.

Uz terases pieminekļa aizmugurē sapulcējušos uzrunāja Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. Savus vēlējumus izteica arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Kultūras ministre Dace Melbārde un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Ļoti patīkami bija tas, ka restauratori un Rīgas pieminekļu biedrības darbinieki bija godā celti.

Pēc uzrunām visi klātesošie tika aicināti pieminekļa Goda telpā parakstīties jaunajā Goda grāmatā, tā ir jau otrā. Goda telpa ir maza, priekštelpa vēl mazāka, tāpēc amatpersonu parakstīšanās brīdi fotogrāfijā jums nevaru atrādīt, bet sagaidīju, kad nāca parakstīties Kārlis Zāle – Imants Strads, jaunās, Ilonas Brūveres režisētās filmas Ievainotais jātnieks tēlnieka lomas atveidotājs.

Tālāk lielākā daļa klātesošo devās uz Splendid Palace, kur notika minētās filmas skate, kas tika pasniegta kā dāvana Brīvības pieminekļa atklāšanas svinīgajam pasākumam. Filmas režisore Ilona Brūvere un Valmieras teātra aktieris Imants Strads uzrunāja skatītājus, ļoti sirsnīgus ievadvārdus teica Guntis Gailītis. Filmā ir ļoti daudz informācijas par Brīvības pieminekļa tapšanu, skatāmi kino hroniku fragmenti jau no 1926. gada. Daudz jauna var uzzināt gan jauns, gan vecs. Filmā vēsturiski kadri par abiem okupantiem. Filmai Wounded Rider ir angļu titri, to būs arī iespējams jums noskatīties, jo tā iekļauta Latvijai 100 filmu skaitā. Es pat labprāt noskatītos filmu vēlreiz, jo pieķēru sevi ik pa laikam lasām titrus.

Jā, pēc ilgām lietavām, šī bija pirmā diena ar sauli un zilām debesīm. Pie Brīvības pieminekļa vienu brīdi man kļuva tīri neomulīgi. Jautāju divām ļoti cienījama vecuma kundzēm, kāpēc viņas neizmanto iespēju parakstīties Goda grāmatā? Atbilde bija, ka tā ir parakstīšanās priekš Čekas... lai arī to tā vairs nesauc, bet tā joprojām strādā. Nu kad latviešiem sāksies tie laiki, kad nebūs jābaidās? Turpat pie pieminekļa iepazinos ar kundzi, kura septiņu gadu vecumā, kā skolniece bija piedalījusies ziedojumu vākšanā Brīvības piemineklim: ...mēs bijām divas meitenes ar margrietām un špārkasi, bet Ērika jau ir mirusi; uzzināju dažus mazus notikumus no šī pasākuma.

Brīvības piemineklis tagad tāds gaišs; tiesa, labāk arī saredzamas kara laika brūces.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“