Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Fridrihs Milts atgriezies dzimtenē

Laikraksts Latvietis Nr. 480, 2017. g. 19. okt.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No izstādes ekspozīcijas. FOTO Māris Brancis.

Fridrihs Milts. „Ņujorka“ 1969. FOTO Māris Brancis.

Fridrihs Milts. Pašportrets. 30.-40.gadi. FOTO Māris Brancis.

15. septembris Latvijas mākslas dzīvē iezīmējās ar leģendārā gleznotāja Fridriha Milta (1906-1993) atgriešanos dzimtenē – ar izstādes atklāšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un izstādes kuratores Dr. art. Daces Lambergas sarakstītās grāmatas atvēršanu.

Muzeja direktorei Mārai Lācei ir pilnīga taisnība, ka lielākajai daļai Latvijas sabiedrības mākslinieka vārds ir pilnīgi svešs, izņemot speciālistu un dziļāku mākslas procesu zinātājiem. Turpretim man, kurš ilgus gadus biju cieši saistīts ar tā saucamo trimdu, viņa vārds nebija svešs. Arhīvā satecēja daudz materiālu no tautiešiem visā pasaulē – arī Ulda Graša un Alises Zīvertes foto uzņēmumi, kas atklāja Fridrihu Miltu dažādos dzīves posmos, un Arnolda Sildega plašais arhīva klāsts, nerunājot par publikācijām avīzēs un žurnālos, kā arī redzēto gleznu oriģināli, ciemojoties latviešu ģimenēs ASV.

Ja neskaita pirmstrimdas perioda gleznas, līdz šim Amerikas laika oriģinālus Latvijā ieraudzīt ir bijis bezgala grūti. Tādēļ saprotams, ka līdz šim pilnvērtīgu izstādi nav bijis iespējams sarīkot. Beidzot tas ir izdevies. Sarunas par tās sarīkošanu sākušās gadus piecus atpakaļ, un tas varēja notikt tikai Minjonas un Jāņa Kļaviņu ilgās draudzības dēļ ar Fridriha Milta ģimeni un ar advokāta un kolekcionāra Filipa Kļaviņa atbalstu. Kā viņš pastāstīja preses konferencē, Fridriha Milta meita Ilze vēlējusies darbus uzdāvināt Kļaviņu ģimenei un arī Latvijai, bet rezultātā viss mantojums – vairāki simti darbu – tagad nonācis Filipa Kļaviņa īpašumā, no kura tikai neliela daļiņa pēc gleznu sakopšanas nodota apskatei. Izstādi papildina arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi.

Ekspozīcija iekārtota trīs 4. stāva izstāžu zālēs – lielākā iepazīstina ar Fridriha Milta Ņujorkas perioda gleznām, arī ar četriem dažāda laika pašportretiem. Viņš dzīvoja Manhetenā, kur kādreiz atradās tik populārais Elles ķēķis; tā centrs iemitinājās viņa darbnīcā pagraba stāvā, turpretim daudzstāvu pilsēta ienāca viņa dzīvoklī; vajadzēja tikai atvērt acis, un viņš nenoguris gleznoja šo daudzstāvu pilsētu. Tādēļ Fridrihs Milts ar pilnām tiesībām apgalvoja: Man ir divas dzimtenes – Elles ķēķis un Latvija.

Divās citās zālēs sakoncentrēti 20. gs. 20.-30. gadu gleznas un pasteļi, kā arī zīmējumi un skices no ASV laika.

Fridrihs Milts, vēl dzimtenē dzīvodams, savā daiļradē sekoja latviešu pirmskara glezniecības tradīcijām – viņš tēloja lauku dzīvi, bieži izmantodams pelēcīgus toņus, kas viņu satuvina ar Valdi Kalnrozi. Latvijā viņš sāka aizrauties ar pasteļglezniecību, kurā īpaši pievērsās portretu un akta žanram, kas izcēlās ar pieejas svaigumu un krāsainību. Ņujorkā viņš sastapās ar moderno mākslu, kas nevarēja neietekmēt viņa izteiksmes veidu un krāsu pielietojumu. Figurālās kompozīcijās un portretos viņam ir daudz cilvēku, īpaši sieviešu, attēlojumu, taču visbiežāk viņš negleznoja konkrētas personas, uzsverot to emocionālo stāvokli. Daudz viņš iemūžināja daudzstāvu debesskrāpju pilsētu ar tā dinamiskajiem ritmiem, ar gaismas trūkumu, neona uguņiem, ēku kailumu, nereti pietuvodamies abstraktajai mākslai. Uz brīdi viņa rokrakstu mainīja ceļojums uz Meksiku, pēc kuras parādījās košāka krāsu palete, enerģisks krāsu uzlikums, paletes naža izmantojums.

Mākslinieks palika latviešu sabiedrībā, nemeklēdams atzinību amerikāņu sabiedrībā, bet nu viņš ir atgriezies dzimtenē, kur ir viņa īsta vieta.

Speciāli uz šo izstādi bija atbraukusi arīdzan Eleonora Šturma. Viņa kopā ar komponistu Arnoldu Šturmu bija mākslinieka ģimenes draugi. Mākslas zinātniece kā vienmēr uzstājās ļoti enerģiski, īsi raksturodama Fridrihu Miltu gan kā cilvēku, gan kā gleznotāju. Viņa uzsvēra, ka viņš bija burvīgs, sirsnīgs, ļoti vienkāršs un pazemīgs, bet iekšēji pašapzinīgs latviešu cilvēks un mākslinieks. „Viņš nekad neuzsvēra to, ka viņš kaut kas sevišķs, bet viņš zināja, ka viņš tāds ir. To no viņa nekad nedzirdēja. Viņam nepatika glaimot citiem un nekad nesagaidīja glaimus sev. Viņam bija ļoti daudz draugu, jo viņš mīlēja cilvēkus, un tāpēc viņš tik daudz cilvēkus gleznojis,“ teica Eleonora Šturma. Un savu īso uzrunu viņa beidza ar vēlējumu: „Lai viņam viegli spārni, un nevis smiltis, mākslas debesu mākoņos!“

Kā jau iepriekš tika minēts, vienlaicīgi ar izstādi tika atvērta arīdzan grāmata, kuru līdz ar izstādi ierosināja un finansiāli atbalstīja Filips Kļaviņš (apgāds Neputns). Izdevuma pamattekstu sarakstījusi Dr. art.dDace Lamberga, bet savās atmiņās un pārdomās dalījušies tuvākie draugi Minjona Kļaviņa, Voldemārs Avens, Ilmārs Rumpēters un Eleonora Šturma. Ļoti izjustas rindas dzejas valodā māksliniekam veltījuši bieži Elles ķēķa viesi Hugo Krūmiņš, Rita Gāle, Linards Tauns un Gunārs Saliņš, tās bagātina grāmatas emocionālo satvaru. Albumā ir reproducēts krietni lielāks gleznu klāsts, nekā skatāms izstādē, līdz ar to gūstam krietni pilnīgu priekšstatu par Fridriha Milta daiļradi mūža garumā. Atmosfēru Elles ķēķī var nojaust no Gunāra Janaiša, Ulda Rozīša un dažādu privāto arhīvu fotogrāfijām.

Šo reportāžu gribas beigt ar Voldemāra Avena dzejoli, kas tapis šī izdevuma sakarā un ar ko noslēdzas grāmata:

Čau, Frīdi, tur – uz mūžīgā mākoņa malas –
sūtam Tev grāmatu pa sapņu pastu,
tur Tava dzīve, Tavs elles ķēķis.
Ja kaut kas greizi, nepareizi –
rādi ar zibeņu pirkstu,
ja labi – pasmaidi ar savu smaidu.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com