Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pasaule mainās. Latvijā plūdi, Meksikā zemestrīce, Amerikā viesuļvētra.

Un ja nepietiek ar dabas katastrofām, tad ASV prezidents, uzstājoties Apvienoto Nāciju Ģenerālasamblejā atklāti piedraud iznīcināt citu Apvienoto Nāciju dalībvalsti. Vai draudi piepildīsies, un būs karš Korejas pussalā?

Vai Latvijai ģeogrāfiski tuvāki draudi īstenosies, un Krievijas un Baltkrievijas kopīgie manevri Zapad beigsies ar iebrukumu kādā no Baltijas valstīm, vai vismaz ar Krievijas spēku palikšanu Baltkrievijā un tās okupāciju?

Latvija mainās. Ja neatkarības atgūšanas sākumā nevēlējās leģitimēt padomju okupāciju, dodot Latvijas pilsonību visiem, kuri spējuši iebraukt Latvijā tikai Padomju tanku un čekas darbības aizsegā, tad jau samērā drīz deva iespēju naturalizēties ar ļoti liberāliem noteikumiem, salīdzinājumā ar daudzām citām pasaules valstīm. Un tagad pats prezidents piedāvā ar likumu uzspiest Latvijas pilsonību pat tādiem, kuru aizbildņi tādi nav un to saviem bērniem nevēlas.

Latviešu organizācijas mainās. Šogad abu spēcīgāko trimdas organizāciju – Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Daugavas Vanagu – vadība mainīsies.

Kas ar pašiem latviešiem – vai mēs arī maināmies? Lai to atbildētu, jāprasa vēl viens jautājums – kas mums raksturīgs? Maza, kašķīga tauta pie Baltijas jūras?

Maza – mēs vēl esam. Demogrāfiskā krīze ir dramatiska. Ļoti daudzi jauni, spēcīgi cilvēki pametuši Latviju, un varam jautāt – kas ir kritiskā masa, lai nodrošinātu mūsu turpinošo eksistenci? Kur nu vēl pietiekami daudz strādājošo, lai uzturētu augošo pensionāru masu. Pensionāru demonstrācijas pirms nedēļas ir saprotamas, bet vajadzīgie līdzekļi nekritīs no gaisa.

Kašķīga – mēs vēl esam. Ja vienubrīd likās, ka centriskās latviskās partijas konsolidēsies partijā Vienotība, tad tas ir pierādījies kā īstermiņa sapnis, un partijas atkal vairojas – dažas vairāk un citas mazāk latviskas. Galvenā opozīcija tomēr paliek stabila un nešķeļas.

Pie Baltijas jūras vēl esam, bet arvien mazāk un mazāk. No 2000. līdz 2017. gadam latviešu skaits Latvijā samazinājās par kādiem 162 000 cilvēkiem.

Pasaule mainās, un tautas pazūd. Vai mēs patiešām paspēsim pat bez plūdu, zemestrīču, viesuļvētru un kara palīdzības sevi iznīcināt kā tautu? Ceru, ka ne.

GN
2017. g. 22. sept.