Filma „Dvēseļu putenis“ – Latvijas Simtgadei

Palielināt / Enlarge

„Dvēseļu puteņa“ filmēšana iesākta ar strēlnieku iesaukšanas ainām. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

Filmas „Dvēseļu putenis“ varoni Artūru Vanagu spēlēs piecpadsmitgadīgais Oto Brantevics, viņa mīļoto meiteni Mirdzu – aktrise Ieva Florence. Rīgas Latviešu biedrības namā jau uzfilmētas skolas balles ainas. FOTO Publicitātes foto.

Filmas Dvēseļu putenis uzņemšana pēc rakstnieka Aleksandra Grīna tāda paša nosaukuma romāna motīviem ir vērienīgākais kino notikums atjaunotās Latvijas vēsturē. Tas būs stāsts par latviešu strēlniekiem. Stāsts par desmitiem tūkstošu latviešu jaunekļu un vīru, kas gan brīvprātīgi, gan izvēles trūkuma dēļ lēja savas asinis Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara frontēs. Viņu kopība radīja precedentu latviešu tautas spēkam.

Latvijas Saeima šai filmai, kuru Kultūras ministrija un Nacionālais kino centrs ir iekļāvis Latvijas valsts simtgades filmu sarakstā, ir piešķīrusi 1,3 milj. eiro; tās patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Taču, lai varētu uzņemt visas četras tajā iecerētās kauju ainas, ir nepieciešams piesaistīt arī sponsoru finansējumu. Filmas tapšanu atbalsta vairāki Latvijas lielie uzņēmumi (Latvijas Mobilais telefons, ģenerālsponsors ir viens no Latvijas dzimtajiem zīmoliem – veikalu tīkls Depo, Jūrmalas pilsētas pašvaldība u.c.), jo filmas kopējais budžets ir vairāk nekā 2 milj. eiro. Tāpēc filmas veidotāji, kā arī laikraksts Latvijas Avīze, kas ir šī projekta informatīvais atbalstītājs, aicina projektā piedalīties arī tautiešus, kuru mītnes zeme ir ārpus Latvijas. Visi ziedotāju vārdi būs redzami filmas titros.

„Es nevaru nosaukt bez Aleksandra Grīna „Dvēseļu puteņa“ nevienu citu romānu, kas tik vienkārši, skaidri un reizē skarbi atspoguļotu Latvijas valsts tapšanas procesu.

Kad uz Ziemassvētku kauju muzejā, kas atrodas Tīreļpurvā, ierodas jaunieši, mēs ne tikai mēģinām viņiem izstāstīt vēsturi ar faktiem, ko viņi, visticamāk, ātri aizmirst, bet radīt tās sajūtas, kas bija latviešu strēlniekos, lai jaunie cilvēki saprastu, ka strēlnieki nebija kaut kādi mistiski cilvēki kaut kad sen atpakaļ. Viņi bija tādi paši jauni cilvēki kā mūsdienu jaunieši, tikai izrauti no ierastās ikdienas vides. Liekam viņiem iedomāties, kā būtu, ja viņiem atņemtu visus mobilos telefonus, sociālos tīklus un citas komunikācijas iespējas un nostādītu izvēles priekšā, kādā atradās tie jaunieši, kas cīnījās strēlnieku vienībās. Redzu, ka jaunieši aizdomājas,“ saka vēsturnieks Dagnis Dedumietis, kurš piesaistīts filmas tapšanas procesam kā vēsturnieks.

Pēdējā reize, kad Dvēseļu putenis tika celts lielā godā, bija 1934. gada valsts svētku priekšvakars, kad Nacionālajā teātrī uzveda rakstnieka Aleksandra Grīna un Voldemāra Zonberga drāmu Dvēseļu putenis.

„Vēl nekad nepiedzīvota sajūsma un pacilātība valdīja vakar Nacionālā teātrī A. Grīna „Dvēseļu puteņa“ pirmizrādē. (..) Izrādē ierodas Valsts prezidents A. Kviesis un Ministru prezidents K. Ulmanis. Viņus sagaida Nacionālā teātra vadība. Augštelpās sapulcējās viss Ministru kabinets, ģeneralitāte un diplomātijas pārstāvji.“ (Laikraksts „Rīts“, 1934. gada 18. novembris.) Laikraksti publicēja pozitīvus un lasītājus saviļņojošus rakstus par šo notikumu.

Režisors Dzintars Dreibergs: „Sākot darbu pie mūsu veidotās spēlfilmas projekta īstenošanas, komandā aicināju radošas personības ar latviskām saknēm, kuras dzīvo un strādā ārzemēs un kuras sevi pierādījušas, strādājot pie liela mēroga projektiem pasaulē. Latviešu izcelsmes komponiste Lolita Ritmane, kura dzīvo ASV, jau pēc pirmās mūsu sarunas bija ar mieru uzsākt darbu pie mūzikas komponēšanas kara drāmai Dvēseļu putenis. Tas mums ir liels gods, jo Lolitas komponētā mūzika skan gan Holivudas seriālos un animācijas filmās, gan arī vairākās Holivudas lielbudžeta filmās un viņa ir saņēmusi arī prestižo „Emmy Award“ balvu.

Komandā ir iesaistījies arī bijušais rīdzinieks, režisors un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins. Valdis Celmiņš ir viens no spējīgākajiem, talantīgākajiem operatoriem, kurš arī iekļauts komandā.“

Filmas Dvēseļu putenis pirmo ainu uzņemšanā, kas ilga līdz 4. jūnijam, iesaistīti 29 aktieri un aptuveni 750 masu skatu dalībnieki.

„Tā bija pēdējo gadu vērienīgākā aktieru atlase,“ stāsta aktieru atlases režisore Gunita Groša. Viņa kopā ar saviem kolēģiem piecos mēnešos starp 9. līdz 12. klases skolēniem, pavisam 1073 puišiem, atrada filmas centrālā tēla Artūra Vanaga atveidotāju Oto Brantevicu no Turlavas, kurš šogad pabeidza pamatskolu.

Režisors Dzintars Dreibergs pastāstīja, ka Līgatnē bijušās papīrfabrikas telpās filmas veidotāji ierīkojuši treniņnometni, kur strēlnieki gatavojas pirmajām kaujām. Šo ainu uzņemšanai izmanto autentiskus kareivju mācību paņēmienus, ieročus un spēkratus, ar vizuālo specefektu palīdzību ataino bumbu sprādzienus un kara lidmašīnu pārlidojumus.

Dvēseļu puteni uzņems četros posmos. Pirmajā noslēguma posmā vairāk aktieri, amatieri, brīvprātīgie jaunsargi un karavīri no Latvijas armijas pulcējās Vecrīgā, Mazajā Pils ielā, kur tika attēloti 1915. gada notikumi, kad uz mācībām nosūtīja pirmo latviešu brīvprātīgo ešelonu un strēlnieku pavadīšana izvērtās grandiozā svinīgā gājienā.

Bet otrais filmēšanas posms noritēs no septembra līdz oktobrim, savukārt trešo un ceturto posmu filmēs 2018. gada janvārī un maijā. Filmas pirmizrāde būs 2019. gada 11. novembrī – tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām Brīvības cīņām.

Māra Lībeka,
„Latvijas Avīzes”, žurnāliste
Laikrakstam „Latvietis“

Ziedojumu konts

"Rīgas Latviešu biedrība" biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
PVN maks. reģ. Nr. LV40008000102
"SEB banka" AS
Konta Nr. LV16UNLA0050024506352
Kods: UNLALV2X