Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Bažas

Laikraksts Latvietis Nr. 468, 2017. g. 22. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Latvieši dzīvo it kā divās paralēlās pasaulēs vienlaicīgi. Vasara iet pilnā sparā – brīvdienas un kultūras pasākumi. Pat valsts iestādes taisās pilnīgi ciet. Piemēram, Latvijas Nacionālā arhīva lasītava būs slēgta visu augusta mēnesi.

Priecājamies par Nāciju Grand Prix Rīga 2017 un 3. Eiropas koru olimpiādi; arī par Otro Starptautisko Operetes festivālu un Jūrmalas festivālu.

No otras puses Latvijā visu laiku nāk iekšā sabiedrotie NATO militārie spēki ar iespaidīgu kara tehniku. Vai tie ir vajadzīgi, vai draudi ir reāli?

„Vai latvieši baidās no iespējama Krievijas uzbrukuma?“ – man bieži prasa ārzemnieki. Skatoties uz vasaras priekiem, varētu domāt, ka ne. Protams, ka Latvijas iedzīvotāji nedomā nepārtraukti par militārām aktivitātēm, bet tāpēc jau ir iedarbinātas iestādes – bruņotie spēki, – kuru uzdevums ir patiešām nepārtraukti domāt par visļaunākajiem scenārijiem.

Jautājums kļūst aktuālāks, jo tuvojas Krievijas Zapad 2017 (krieviski: Rietumi 2017) militārās apmācības, kuras paredzētas Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā (tātad pie Polijas un Lietuvas robežām) šogad no 14. – 20. septembrim. Krievijas puse apgalvo, ka apmācībās būs iesaistītas ne vairāk kā 13 000 militārpersonas, bet Polijas aizsardzības ministrijas eksperti apgalvo, ka Krievija ir pasūtījusi neparasti daudz – pāri par 4000 – vilcienu vagonu miltārpersonu transportam, no kā tiek secināts, ka mācībās varētu izvietot divas Krievijas bruņotās/mehanizētās divīzijas ar 30 000 militārpersonām.

Vai no tā būtu jābaidās? Meklēsim atbildi nesenajā vēsturē. 2008. gadā no 15. – 31. jūlijam Krievijas 58. armija piedalījās apmācībās Kavkaz 2008 pie Gruzijas robežas. Augusta sākumā, Pekinas Olimpisko spēļu aizsegā tā paša armija iebruka Gruzijā.

Citas apmācības, par kurām nebija iepriekšējs paziņojums, notika 2014. gadā no 26. februāra līdz 3. martam Krimas tuvumā un pašā Krimā. Tūliņ pēc tam, šie paši mācībnieki nodrošināja Krimas okupāciju un aneksiju.

Agrākajās apmācībās – Zapad 2009 un Zapad 2013 – Krievija it kā esot simulējusi kodoluzbrukumus NATO zemēm.

Tātad bažām ir nopietns pamatojums un ir svarīgi nodrošināt gan sabiedroto spējas, gan to vēlmi palīdzēt mūs aizstāvēt. Kā arī likt pasaulei saprast, ka partizāni nebija tikai pēckara fenomens, bet ka arī šodien mēs savu valsti neatdosim tik viegli, kā 1940. gadā. Šodien mēs nestāvam sardzē vieni paši.

GN
2017. g. 22. jūlijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com