Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kas notiek, kamēr nenotiek nekas...

...un tomēr! Ziemas vidus pārdomas Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 466, 2017. g. 12. jūlijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Mīļā Mildiņ!

Nu jau atkal pagājis labs laiciņš, kopš Tev rakstīju, bet dienas skrien tādā ātrumā, ka mana vecā galva, par visu pārējo nemaz nerunājot, knapi tiek līdz. Taču nupat sāk iestāties Adelaides lēnā sezona, kad tautieši, no ziemas bēgdami, uz mēnesi vai pat ilgāk, izbrauc zaļumos uz ziemeļu puslodi, vasaras siltumu meklēdami. Pagātnē norakstīti Jāņi un Aizvesto piemiņas diena, un šeit palikušie var izmantot laiku pēc saviem ieskatiem.

Vanagiem un Vanadzēm, mājās pie sildītāja sēžot (lai gan nupat ar 1. jūliju elektrības dārdzība sakāpusi debesīs!), ir izdevība kalt nākotnes plānus. Neplānots bija 24 stundu laiks, ko Vanagu priekšniecei sanāca pavadīt slimnīcā; laikam pašas ķermeņa brīdinājums, ka līdzšinējā tempā turpināt nebūs prātīgi un jāmeklē citi risinājumi. Neveselības dēļ atņemtā braukšanas atļauja krietni ierobežos kustības brīvību uz vismaz sešiem mēnešiem, bet gan jau vajadzības gadījumā uz DV namu kāds paraus līdz, un vienmēr jau ir autobuss.

Arī DV vīru koris divas nedēļas atpūtinās balsis, lai gan viņu gada programmā vēl ieplānotas vairākas uzstāšanās, no kurām lielākā dziedāšana būs pašu koncertā oktobrī. Pat kaislīgākajam dziedātājam aukstajos ziemas vakaros siltu telpu un televīzijas ekrānu atstāt, lai brauktu uz mēģinājumiem, nemaz nav tik jauki. Arī diriģentei Inesei vajadzīgs plānošanas un atpūtas laiks.

Priekšniecību laikam tā sauc tādēļ, ka tai vienmēr jādomā uz priekšu. Tā nu arī Adelaides Vanagu priekšniece šai tukšā laikā un, protams, ar valdes un dažu uzticīgu draugu palīdzību var domāt uz priekšu. Tikko izbeidzās DV Ziedojumu vākšanas Akcija, un ziedotājiem ir paredzētas pateicības brokastis. Tur gan Vanadzēm lielāka loma, nekā Vanagiem; viņi jau tās maizes nesmērēs un tos pīrāgus neceps. Paldies jāsaka Astrai Kronītei par divu mēnešu konsekventu darbu pie ZVA. Paldies, Astra!

Vanagiem nākamais svarīgākais ir nodaļas š.g. pilnsapulce, 12. augustā. Cerams, ka biedri, pusdienās puncīšus ar gaļas pankūkām un kreftīgu buljonu sasildījuši, kuplā skaitā noklausīsies uz nodaļas pagājušā gada veikumiem un uz nākotnes plāniem. Lielākā problēma, kā jau visās nodaļās, ir jaunu biedru piesaiste. Taču jāsaka, ka austrāliešu RSL (bijušo karavīru organizācija) nodaļām visā Austrālijā ir tieši tā pati problēma: vecie aiziet, jaunie klāt nenāk...

Jādomā arī par Lāčplēša dienas sarīkojumu novembrī, kurā runātājs, ļoti prominenta un interesanta Adelaides persona, ir jau sarunāts, taču vārdu šobrīd neizpaudīšu, lai paliek pārsteigums. Bet tici man, prominents ļoti...

Arī Vanadzes pa šo laiku neslinko, bet turpina savu darbu. Jūlija pirmā diena iekrita sestdienā, kad DV nams ir vaļā, un Vanadzes gatavo pusdienas. Šoreiz Ilga pasniedza cāļa šķiņķīšus. Tieši tanī dienā iekrita divas svinēšanas: Imantiem vārda diena un piemiņa vācu karaspēka iesoļošanai Rīgā 1941. gada 1. jūlijā. Pirmo nosvinējām ar dzīves biedres Astras cepto, ļoti gardo kliņģeri un jubilāra, bijušā Adelaides nodaļas priekšnieka Imanta Kronīša gādāto šampanieti, un otro ar Imanta paskaidrojumu, ka bez toreizējiem notikumiem, okupanti krievu komunisti latviešu tautu būtu iznīcinājuši (tā gada 14. jūnijs un vēlāk – 1949. gada 25. marts to nešaubīgi pierādīja), un mēs šodien droši vien te nesēdētu. Tanī dienā pagriezās latvju tautas vēsture, ja ne uz pavisam labu, tad katrā ziņā uz daudz labāku pusi.

Ar to Vanadžu darbs neizbeidzas, jo 26. augustā jāgatavo kafijas galds Baltiešu Miera koncertam, kas šogad atvieto gadiem ilgi rīkoto Aizvesto Piemiņas sarīkojumu. Pirms tam, jau 29. jūlijā jācep daudz un dažādas pankūkas gadskārtējām, ļoti populārajām pankūku pusdienām, un tad septembrī kaut kas pavisam jauns: Mazais Tirdziņš, kur par loti draudzīgām cenām un tikai promnešanai pārdos tikai piecas lietas: gaļas pankūkas ar buljonu, frikadeļu zupu, pīrāgus, skābus kāpostus un rupjo maizi; – lietas, ko latvieši labprāt ēd, bet ne vienmēr paši savā virtuvē grib gatavot. Tas būs savādāk, nekā Ziemassvētku tirdziņš decembra sākumā, kur pārdod daudz un dažādas lietas, ieskaitot svētku priekam svaigas piparkūkas.

Un tā jau ātri pienāks Valsts svētki, kuriem neticamā ātrumā sekos Ziemassvētki un Jaunais gads. Tas ir periods, kad laiks skrien divtik ātri uz gada beigām. Jo vecāka es kļūstu, jo tie Ziemas Svēti sanāk tuvāk kopā. Bērnībā likās, ka no vienas dzimšanas dienas uz nākamo laiks vispār stāv uz vietas; tagad mēneši skrien zibenīgā ātrumā, un gadi paiet nemanot. Ko? Jau atkal jācep piparkūkas?

Tā nu redzi, mīļā Mildiņ, Adelaides Vanagiem un Vanadzēm tas tukšais laiks nemaz tik tukšs nebūs. Daudz ko domāt un plānot, bet galvenais, darīt. Mūsu čaklās Vanadzes, kur tikai retā vairs svinēs astoņdesmito dzimšanas dienu, un dažai pat deviņdesmitā jau aiz kalniem, veic gatavos brīnumus. Tagad, ja nu tikai varētu piesaistīt kādus jaunākus cilvēkus...

Paliec sveika un turies silti līdz pavasarim!

Gunta
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com