Jāņi mūsu ciemā

Palielināt / Enlarge

Vaiņagu pīšana. FOTO Ivars Štubis.

Jāņatēvu Jānis Saltups un Jāņamāte Iveta Laine. FOTO Juris Ozols.

Palielināt / Enlarge

Betija Plūme. FOTO Ingrīda Biezaite.

Lielā gatavošanās sākās jau nedēļu iepriekš. Bija jādomā, kas pirks to garšīgo biezpienu un visas citas garšvielas, lai iznāktu garšīgs jāņu siers.

Pāris dienas pirms gaidāmajiem svētkiem, virtuvē pārrunāja visādas receptes, un to bija daudz, tāpat kā sendienās mājas mātes, kas to sieru bija taisījušas tālā pagātnē.

Siers bija garšīgs, ar to Jāņu māte mūs sagaidīja pie durvīm. Garšīgie, siltie pīrāgi tika pasniegti vēlāk, kad mēs visi sanākušie sēdējām pie balti klātiem galdiem, kas bija rotāti ar ziediem, zaļām ozolu lapām un dzeltenām svecēm.

Jau no rīta, ar steigu paēdot brokastis, mājiņu un aprūpes nama iedzīvotāji devās uz lielo nodarbību istabu, lai sāktu pīt vainagus. Dienu iepriekš tika apstaigāti krāšņie Ciema dārzi un izmeklētas jāņuzāles, kas padodas vainagu pīšanai. Ne tikai ziedi, bet arī krāsainas lapas un raibi zariņi. Arī no dārzniecības tika atnesti vairāki, krāsaini ziedu pušķi.

Sākās patīkamākais darbs šajā laikā – sevi un citus izpušķot ar vainagu. Dažiem vēl no senām dienām bija atmiņā un vingrums pirkstos, lai no ziediem izveidotu kroni bez diegu palīdzības. Citam tas neizdevās tik veikli, un tad vienmēr bija klāt palīdzīgas rokas. Fonā spēlēja un dziedāja iespēlēta plate, un mēs varējām dziedāt līdzi. Laiks pagāja par daudz ātri, un pienāca pusdienu laiks, kā katru dienu.

Kad ienācām lielā zālē, tā bija rotāta ar zaļumiem un ozolu lapām. Aizkarus saturēja lieli jāņu alus kausi ar ozolu lapām ap malām. Žēl, ka kausi bija kā dekorācija, ne pilni ar saldo alutiņu. Darvas muca kāta galā un ugunskurs zem tā atradās uz skatuves, trūka tikai papardes, kas ziedētu.

Sākās priekšnesumi. Apsveica ciemiņus un sākās dziedāšana mūzikas pavadījumā – skanēja ausīm un sirdij patīkami. Jāsaka, paldies Dievam, par mūsu jauno paaudzi, kas atrod laiku iepriecināt mūs pilngadīgos.

Tad katram galdam tika izdalīta jautājumu lapa, kur bija jāsniedz atbildes – jāpapildina tautas dziesmas rindas vai jāatbild uz dažādiem jautājumiem par tautas dziesmu saturu.

Tad tika iztēlota tautas dziesma Kur tu biji, daiļa meita, kas izraisīja lielu jautrību. Skaista gara meitene ar baltām zeķēm un sarkanām kurpītēm dejā tika bildināta, kas vēlāk izrādījās, ir puisis un jauneklis maziņš un sīciņš mēģina dancojot, pat uz ceļgaliem, lai dabūtu labu vārdu no daiļavas, un vēlāk izrādījās, – bija meitene. Abiem šis romāns beidzās nesekmīgi.

Tad sākās bagātīgā loterija, un daudzi bija laimīgi, kad saprata, ka nopirkuši pilno biļeti.

Paskatoties pa logu, jau varēja redzēt tuvojamies vakaru; nekāds brīnums gan tas nebija, jo bija gada īsākā diena. Pēc dziedāšanas, garšīgiem sieriem, saldā alutiņa bija jādodas mājās. Žēl gan, ka vēl ir jāgaida gads, lai atkal varētu dziedāt – līgo!

Paldies rīkotājiem, sieru sējējiem, pīrāgu cepējiem, pušķotājiem un visiem, kas pielika palīdzīgu roku, lai svētki izdotos tik labi!

Betija Plūme
Laikrakstam „Latvietis“