Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Skats uz instalāciju no ieejas. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Detaļas tuvplānā. FOTO Māris Brancis.

No 2. maija līdz 20. augustam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva zālē skatāma Ritas Grendzes instalācija „simts raksti tiem, kas meklē gaismu“ (vēršu uzmanību – nosaukums sākas ar mazo burtu).

Tās tapšanu atbalstījis Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonds, Latviešu fonds, ASV vēstniecības Latvijā Mazo grantu programma, Pasaules latviešu mākslas centrs, kā arī Hotel Bergs un Ramirent. Rita Grendze kļuva par pirmo rezidenti Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs, kur arī tapa šis mākslas darbs.

Izstāde atrodas pie pašas ieejas bibliotēkā, kur ēkai ir slīps stiklots jumts, kas dod telpai daudz gaismas dienas laikā un kas paver skatu uz Rīgu. Šādai situācijai pielāgots instalācijas iekārtojums. Darbu veido salīmētas grāmatu lapas no metra līdz, pieņemu, trim metriem platumā, augstumā katra sleja ir līdz trim metriem. Tās pakārtas vairāk kā septiņās kārtās; katru kārtu no otras atdala savi 40 centimetri plata telpa. Un tā kā šīs slejas karājas slīpnē, rodas iespaids, ka skatītāju aicina ieiet bērzu birztalā vai sēru vītolu nokareno zaru pašā viducī. Tas ir pārsteigums, radot klusu sajūsmu par mākslinieces izdomu un viņas darba radīto iespaidu, vēl jo vairāk tādēļ, ka turpat līdzās ir iespaidīga zaļo puķu rinda. Gan instalācija, gan šie augi, kas atgādina oranžēriju, papildina viena otru.

Par galveno materiālu, kā jau piezīmēts, Rita Grendze izvēlējusies 100 latviešu grāmatas, kas simbolizē mūsu valsts simts gadus, ko svinēsim nākamgad. Grāmatu lapas, kas salīmētas kopā, brīžiem iekrāsotas latviskos rakstos te pelēcīgas, te brūnganīgā tonī. Māksliniece šos rakstus ir arī izgriezusi, veidojot tādus kā logus, caur kuriem raudzīties pasaulē. Rodas asociācijas ar dreļļu rakstiem, kas ieausti dvieļos un galdautos. Zīmīgi, ka izstādi atvēra pāris dienas pirms 4. maija – Baltā galdauta svētkiem, kas latviešus simboliski apvieno kopējā svinēšanā, vienotā valstī.

Ieguvusi Klīvlendas Mākslas institūtā (Cleveland Institute of Art, ASV) bakalaura grādu tekstila mākslā un maģistra grādu Krenbrukas Mākslas akadēmijā (Cranbrook Academy of Art, ASV), Rita Grendze 1994. gadā saņēma Fulbraita stipendiju latvisko ornamentu pētniecībai Latvijā. Līdz ar to dreļļu raksts viņai krietni iepazīts:

„Ja dreļļu rakstos ieskauto galdautu vai dvieļu krāsu palete atgādina Latvijas bērzu mežus, tad drukātie raksti norāda uz netaustāmo valodas un folkloras ietekmi savā estētikā. Es vēlos veicināt sarunu starp pieredzēto un esošo, ar vislielāko cieņu pret tām paaudzēm, kas uzturējuši latvisko identitāti gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Ceru, ka šī izstāde stiprinās tiltu starp Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem,“ skaidro māksliniece.

Vērīgāk papētot, kādas grāmatas viņa izvēlējusies šīs instalācijas radīšanai, pamanāms, ka izmantoti brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki ar Eduarda Brencēna slavenajiem zīmējumiem, latviešu pasaku grāmatas, Šarla de Kostēra Leģendas par Pūcesspieģeli Jāņa Jaunsudrabiņa tulkojuma 1961. gada izdevums ar Oļģerta Ābelītes izcilajiem kokgriezumiem. Te parādās kādi zinātniskie pētījumi par Imantu Ziedoni, tautas deju mūzikas pieraksti, grāmatas lapas ar skautu un gaidu vārdiem un uzvārdiem. Vārdu sakot, Ritas Grendzes uzmanība kritusi uz dažāda veida grāmatām, kas tad šos simts gados ir nesusi latviešiem gaismu. „Mērķis ir bez nostalģijas parādīt un novērtēt kulturālo mantojumu, ko esmu saņēmusi, uzaugot trimdas gados ASV“, atgādina autore.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“