Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saruna ar Ivaru Cinkusu

Par Kultūras dienām un sadarbību

Laikraksts Latvietis Nr. 455, 2017. g. 14. apr.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Melburnas lidostā 2017. g. 4. janvārī. No kreisās sēž: Ivars Cinkuss, Sandra Birze, Anita Andersone. Stāv Greims (Graham) Andersons. FOTO Gunārs Nāgels.

Ilze Nāgela: Kuru reizi jau esi Austrālijā?

Ivars Cinkuss: Devītā vai pat desmitā reize.

IN: Kuras no ALKD, kurās piedalies?

IC: Sidnejā, Adelaidē, atkal Sidnejā un tagad – Melburnā – tātad, četrās ALKD.

IN: Tātad esi bijis vairākās KD, kas arī pārklāj ilgāku laika periodu. Kādas, Tavuprāt, ir pa šo laiku maiņas Kultūras dienās gan diriģentu, gan dziedātāju, gan vispār – noskaņas ziņā?

IC: Man liekas, ka labākais ir tas, ka Austrālijas latviešu kultūras telpa sāk savietoties ar Latvijas kultūras telpu; tas ir būtiskākais vēstījums, ko es vēlētos šeit paust; nevis nodalīt šīs telpas, bet tās apvienot, domāšanu apvienot, un es domāju, ka mēs uz to ejam. Un es saku mēs!

Pirmajā kopmēģinājumā es iepazīstināju koristus: Laura Leontjeva – mūsu viešņa no Latvijas, un tas man bija pavisam nevilšus.

IN: Ko Tu vēlētos teikt par diriģentiem; tagad starp viņiem ir vairāki Tavi audzēkņi, Tavu vadīto diriģentu meistarkursu dalībnieki?

IC: Tikai otrās Kultūras dienas ar maniem audzēkņiem, jo Adelaidē dzima tā ideja, ka to vajag darīt. Es ar interesi uz viņiem skatos, un ir tādi, kā piemēram, Ivars Štubis, kas ir no šo daudz ņēmis un nolēmis studēt Latvijā diriģēšanu un turpināt ļoti nopietni ar to nodarboties. Vai tas ir ALCS (red.Austrālijas latviešu Cinkusa skola) iespaids, vai tā ir viņa personīgā pieredze, to ir grūti pateikt, bet jebkurā gadījumā, man ir prieks, ka šāda ideja dzimst. Man ir tiešām gandarījums, un es esmu lepns par to, ka pēc mēģinājuma diriģenti nāk pie manis klāt un prasa: ko un kā darīt? Tas ir tik jauki; tas nozīmē, ka viņi grib mācīties, grib zināt. Acīmredzot, tas ir arī mūsu kopējas darbs, kas atstājis savu iespaidu, un tas ir tas skaistākais.

IN: Kāds ir Tavs šo Kultūras dienu vērtējums?

IC: Es īsti nemaz negribu Kultūras dienas salīdzināt, jo katras Kultūras dienas ir savādākas, katrām ir savs vēstījums, un katrs KD organizators mēģina kaut ko pateikt. Es pat nevēlos salīdzināt Kultūras dienas. Viss jau īstenībā ir atkarīgs no tā, kā jūtas katrs KD apmeklētājs. Kā viņš jūtas? Cik emocionāli iesaistīts, tas ir tas svarīgākais. Man šķiet, es redzēju daudz cilvēkus, kas bija atnākuši baudīt un priecāties. Un tā ir liela daļa no šī visa kopējā pasākuma.

IN: Par „Pagānu Gadagrāmatu“; kurš no iestudējumiem šis jau bija? Bija taču Latvijas 2015. gada 16. maijā pirmizrāde un tad vēl 2016. gada vasarā atkal cits iestudējums un tad rudenī...

IC: Šis bija Pagānu Gadagrāmatas trešās versijas pasaules pirmatskaņojums; pirmā versija ar sievietēm, t.i., jauko kori. Pirmā versija bija tikai Uģa (red.: Prauliņa) solo albums, kur vispār nebija koris. Otrā versija ar Gaudeamus un trešā versija – šī Melburnā. Visi šie iestudējumi ir atšķirīgi; pamatos nemainās, bet daži mūziķi pamainās.

IN: Latvijā „Gaudeamus“ korī tagad dzied bijušais melburnietis Ingus Purēns; „Pagānu Gadagrāmatas“ iestudējuma Melburnā viņš bija pie bungām; vai viņa stiprā puse ir dziedāšana, vai bungas?

IC: Es domāju, ka Ingus Purēns ir multimākslinieks, talantīgs puisis, un es esmu ļoti priecīgs, ka viņš ir atbraucis uz Latviju un ir manā paspārnē.

IN: Man, diemžēl, lielās aizņemtības dēļ Kultūras dienu laika neiznāca brīdis parunāt ar Uģi Brikmani. Jautājums Tev par Tavu sadarbību ar Uģi Brikmani, iestudējot „Pagānu Gadagrāmatu“. Vai Tu dod viņam pilnīgu rīcības brīvību, vai jūs esat trijotne (Uģis Prauliņš, Uģis Brikmanis un Ivars Cinkuss), kas visu saskaņojiet?

IC: Mēs ar Uģi Brikmani, vienmēr sadarbojamies; protams, visu laiku pārrunājām lietas; Uģis Prauliņš neiesaistās šais lietās; viņš dara savu mūziku un pilnībā neiesaistās iestudējumā; viņš nevēlas to darīt. Ko es Uģim Brikmani teicu, kas viņam te Melburnā būs jādara?– Atnākt ar savu iedvesmu tam, kas jau ir izdarīts, jo viņš jau nevar neko mainīt pēdējā brīdī. To viņš izdarīja 100%, 120%; tas bija tieši tas, kas viņam bija jādara; jāiedod sava elpa jau esošajam materiālam.

Mēs ar Uģi Brikmani esam ļoti daudz strādājuši kopā pēdējos 15 gados. Man tas ļoti patīk, un šī sadarbība ar abiem Uģiem (red.: Uģis Brikmanis un Uģis Prauliņš) ir viena no skaistākajām sadarbībām manā dzīvē.

IN: Tā ir liela laime atrast pareizos cilvēkus, lai realizētu savas idejas, lai var saprasties no pusvārda... Kā ar sadarbību te, Austrālijā?

IC: Jā, pēdējos četros gados ir ļoti daudz padarīts Austrālijā. Man te ir fantastiski sadarbības partneri, kāda ir Anita (red.: Anita Andersone); – nekas jau no tā, ko es toreiz pirms četriem gadiem domāju, nenotiktu, ja Anita nebūtu; nekas arī mākslinieciski šeit nevarētu uzturēties, ja te nebūtu Sandra (red. Sandra Birze). Šī divas meitenes Melburnā vienkārši ir zelta vērts.

2017. gada 4. janvārī

Saruna notika Melburnas lidostā stundu pirms Ivars Cinkuss un Uģis Prauliņš devās atpakaļ uz Latviju.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com