Ukrainas karogi Rīgā

Palielināt / Enlarge

Ukrainas prezidents Petro Porošenko (no kreisās) tiekas ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (no labās). FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Marinu Porošenko (no kreisās) un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar Ivetu Vējoni (no labās) pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Okupācijas muzejā. No labās: Muzeja gids Antons Čerņeckis, muzeja direktors Gunārs Nāgels, Ukrainas prezidents Petro Porošenko. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ukrainas prezidents ar kundzi pie ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

4. aprīlī oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar kundzi Marinu Porošenko, delegāciju un kuplu mediju pulku pēc iepriekšēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ielūguma. Pasākumu ziņā šī diena bija ļoti noslogota, bet saplānots bija labi, jo tās dažas atkāpes necik daudz nebija jūtamas. Varu aprakstīt tikai to, ko redzēju, kur biju klāt ar iepriekšēju preses akreditāciju un no rīta Rīgas pilī ar stingru drošības pārbaudi.

Laukuma bruģi pie Rīgas pils sedza sarkani paklāji. Augstā viesa sagaidīšanas ceremonija notika atbilstoši protokolam. Tālāk sekoja divu valstu prezidentu oficiālā fotografēšanās pie karogiem, arī kopā ar kundzēm un parakstīšanās viesu grāmatā. Nākamais programmas punkts bija Valsts prezidenta un Ukrainas prezidenta un delegāciju divpusēja tikšanās pie gara galda. Te nu presei nebija viegli; vinnēja tie, kam garāks augums. Apspriešanās notika bez mediju klātbūtnes.

Rīgas pilī Ukrainas delegācijas oficiālā vizīte noslēdzās ar Valsts prezidenta un Ukrainas prezidenta dalību divpusējā līguma parakstīšanas ceremonijā un preses konferenci; līgumu par Latvijas un Ukrainas sadarbību vides aizsardzības jomā parakstīja Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un Ukrainas ekoloģijas un dabas resursu ministrs Ostaps Semeraks. Preses konference sākās ar Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa un Ukrainas prezidenta Petro Porošenko paziņojumiem presei un viņu atbildēm uz uzdotiem jautājumiem. Abi prezidenti pieminēja valstu sadarbību un palīdzību dažādās jomās.

Kā jau protokols prasa, abu valstu prezidenti piedalījās oficiālajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa; ar Bruņoto spēku pūtēju orķestri un karavīru parādes soļošanu, ar abu valstu himnu atskaņošanu. Bija saulains laiks, un zila, zila debess, un Brīvības pieminekļa laukumā ļoti izcēlās Ukrainas zili dzeltenie karogi ne tikai ceremonijā, bet arī laukuma malās, kur stāvēja iedzīvotāji, varbūt arī tūristi.

Ukrainas prezidents pēc ceremonijas devās tieši pie šiem karogiem, jo tur prezidentu sveica Latvijas ukraiņi, tie, kas ir savas tēvu zemes patrioti. (Tie citi ukraiņi, kuri joprojām mīl kremli, pulcējās piketā pretī Ukrainas vēstniecībai.) Apsveicināšanās bija ļoti sirsnīga, un kā jau šajos laikos pieņemts, neiztika bez bildēm kopā ar abu valstu prezidentiem un viņu kundzēm.

Tālāk devos uz Latvijas Okupācijas muzeju, ko valstu augstākās amatpersonas apmeklē pēc protokola. Par cik muzejs atrodas pagaidu telpās, tad tādai lielai delegācijai tur neklājās viegli. Ukrainas prezidents ar interesi sekoja muzeja gida Antona Čerņecka stāstījumam ukraiņu valodā (Antons ir ukrainis un studē Rīgā.).

Šīs dienas pasākumi man noslēdzās Kronvalda parkā pie ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa. Tarass Ševčenko ukraiņiem ir kā Rainis latviešiem. Pie pieminekļa pulcējās vietējie ukraiņi, kuri pēdējos trīs, Ukrainai ļoti grūtos gadus to atbalsta dažādās akcijās. Petro Porošenko ar kundzi Marinu un plašo delegāciju ieradās smaidīgi un priecīgi, notika sirsnīga sasveicināšanās – Slava Ukrainai! Tad jaunieši višivankās nolika pie pieminekļa lielu ziedu grozu karoga krāsās – zils un dzeltens. Prezidents ar kundzi godbijīgi paklanījās izcilajam spalvas meistaram. Pēc tam viņš no visām pusēm tautas un arī apsardzes ielenkts enerģiski un saistoši sarunājās ar tuvāk stāvošajiem. Es tikai no nedaudziem vārdiem varēju saprast par ko ir runa; pēdējais laiks kaut nedaudz apgūt ukraiņu valodu.

Vienmēr no jauna esmu pārsteigta par ukraiņu māku no sirds dziedāt savas valsts himnu, un šoreiz vēl bija pārsteigums par vadošo dziedātāju – pašu prezidentu. Tālāk, protams, kopbildes dažādos variantos. Pirms prom iešanas vēl tapa ļoti sirsnīgs un šai ģimenei vēsturisks uzņēmums – prezidents nofotografējās kopā ar jaunu ukraiņu pāri un viņu vienu mēnesi veco mazuli Oleksandru. Lai veicas Ukrainai nosargāt brīvību un demokrātiju!

Tas tad ir viss, ko es jums varu pastāstīt. Pēc šīs pozitīvās pusstundas devos tālāk Rīgas saplaukušajā pavasarī – dažādu krāsu krokusi, agrās tulpes, atraitnītes un daži koki dzeltenos ziedos.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“