Gunta Cēse Melburnā

Palielināt / Enlarge

Gunta Cēse dzied Sv. Maikla baznīcā. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Ērģelnieks Rīss Boaks (Rhus Boak) un Gunta Cēse Sv. Maikla baznīcā. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Gunta Cēse dzied Melburnas Latviešu nama kafejnīcā. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Džeikobs (Jacob) Abela, Gunta Cēse, Sandra Birze, Zane Ritere Melburnas Latviešu nama kafejnīcā.. FOTO Roberts Birze.

Latvijas soprāns Gunta Cēse marta mēnesī uz divām nedēļām viesojās Melburnā, sniedzot koncertus Sv. Maikla (St Michael's) baznīcā pilsētas centrā ceturtdien, 9. martā, un piektdienas, 10. marta, vakarā, intīmā gaisotnē Melburnas Latviešu nama kafejnīcas telpās.

Sv. Maikla baznīca katru ceturtdienu pusdienas laikā sniedz bezmaksas ērģeļu mūzikas koncertus. Saņemot ziņu par Guntas ierašanos Melburnā, baznīcas muzikālais vadītājs, ērģelnieks Rīss Boaks (Rhys Boak) bija sajūsmināts vēlreiz iesaistīt Guntu baznīcas muzikālā programmā. Gunta 2015. gadā septembrī viesojas Sv. Mikla baznīcā, sniedzot operas ārijas dievkalpojuma ietvaros, Rīsa Boaka pavadījumā. Baznīcas plašā auditorija likās kā operas nams: aiz altāra bagātīgā tumši lillā un magentas gaisma spīdēja uz ērģeļu stabulēm kā uz pils torņiem, un cēli un pacilāti pils pagalmā parādījās Gunta Cēse, kura pildīja zāli ar pilnbalsīgu toni un dramatisku iztēli, Rīsa Boaka mākslinieciskajā ērģeļu pavadījumā.

R. Vāgnera Elzas sapnis no operas Loengrīna I cēliena izskanēja ar sapņainu, pacilātu garu. Nākamajā skaņdarbā, Čaikovska Ļizas rečitatīvs un ārija Jau pusnakts tuvojas no operas Pīķa Dāma III cēliena, soprāna dramatiskā prasme tika izaicināta nemierīgā un satricinošā gaisotnē. Ērģeļu pavadījums papildināja soprāna sniegumu ar piemērotu uztraukumu. Guntas bagātīgie, brīvie augstie toņi kulminācijā, ar izstieptajām rokām vienlaicīgi, radīja spēku un izmisumu.

Sekoja ērģeļu solo Rīsa Boaka meistarīgajā izpildījumā, tematiski pieturoties pie koncerta operas žanra: R. Vāgnera (trans. E. H. Laemare) Svētceļnieku koris (Chor der Pilger) no operas Tanheizers (Tannhäuser). Ērģeļu skaņas pakāpeniski pieauga spēkā un cēlumā, vedot uz pilnsparīgu, svinīgu kulmināciju mi mažorā, oktāvu kaskādes pulsētos trijoļu akordos.

Dž. Verdi skaņdarbs, fragments no operas Trubadūrs (Il Travatore) Klusā maigā naktī (Tacea la notte placida) saveda māksliniekus kopskaņā. Tonālie un dramatiskie kontrasti augstvērtīgi izskanēja, soprāna cadenza kolosāli veidota un izpildīta. Draiskulība un jautrība radīja šarmu skaņdarba izpildījumā.

Pēc skanīgā koncerta izjutām koncerta baudītāju sirsnīgos un sajūsminātos aplausus. Koncerta apmeklētājos bija arī, apmēram, 30 latviešu ar saviem dziesmas draugiem.

Nākamajā vakarā, piektdien, 10. martā, plkst. 19.00, baudījām opermūzikas un latviešu komponistu skaņdarbus Melburnas Latviešu nama kafejnīcas telpās. Skaistā kafejnīca Rīga bija pilnībā pārveidota par mājīgu koncerta telpu, izmantojot papildus krēslu izvietošanu un galdiņu pārkārtošanu, lai varētu sasēsties pie 90 klausītāju, bet pats galvenais, no blakus Misiņa zāles, bija pārvietotas klavieres. (Skat. Laimas Lindiņas stāstījumu LL451 – http://laikraksts.com/raksti/7041)

Sapulcējušies salonā, uzreiz izjutām ļoti brīnišķīgu, jautru un omulīgu gaisotni. Čaloja sarunas, netrūka ne atspirdzinājumu, ne uzkodu, un visi kopīgi baudījām quasi romantiskā laika soirée noskaņu.

Koncerta sākuma laikam tuvojoties, varēja publikā manīt patīkamu pacilātību, kad pēkšņi pa īpaši izveidotu gatvi starp krēsliem svinīgi un dramatiski telpā ienāca māksliniece, kurai sekoja koncertmeistars Džeikobs (Jacob) Abela.

Gaiši un virtuozi izskanēja soprāna brīvie, augstie toņi, pretstatā iejūtīgas, skumjas un grūtsirdīgums minora tonalitātē Dž. Verdi Leonoras ārijā Klusā, maigā naktī no operas Trubadūra I cēliena, kuru bija liels prieks noklausīties otro reizi tiem, kuri bija iepriekšējā dienā baznīcas koncertā. Ļoti ievērojama bija Guntas veiksmīgā sadarbība ar pianistu, īpaši ārijas kulminācijā.

Ar prieku novēroju ļaužu līksmās sejas; bija jūtams, ka šai vakarā visi piedzīvojam skaistu, intīmu un muzikāli spēcīgu sniegumu. Soirée rīkotāja Anita Andersone laipni un sirsnīgi izteica savu dziļo prieku ievada runā par soprāna izvēli atbraukt savās brīvdienās ciemos pie mums uz Melburnu, par ieguldījumu, kopā ar pavadītāju piestrādājot koncerta gatavošanā, par kuplo apmeklētāju skaitu un par ievērojamo skaitu Namā un jaunajiem dziesmu draugiem, kuri bija atnākuši līdz saviem latviešu draugiem.

Sekoja Dž. Pučīni ārija Vai tu nedomā par mūsu mājiņu? no operas Toska I cēliena. Gunta šobrīd gatavo Toskas lomu nākamai operas sezonai Vācijā, un izjutām īpašu privilēģiju šai brīdī noklausīties viņas izpildījumu. Izcēlās Guntas vokālais spēks un dziļums. Līdzīgi izcēlās pianista starojošais pavadījums.

A. Previna Blānšas ariozo Varu sasmaržot jūras gaisu no operas Ilgu tramvajs III cēliena ļoti iesaistīja un aizkustināja klausītājus. Interpretācijā atklājās Guntas ļoti patīkamās emociju un dinamiku variācijas, kā arī pianista efektīgās harmonijas un tembri klavierpavadījumā.

Elzas sapnis no Vāgnera Loengrīna I cēliena vēlreiz liecināja par Guntas gari izveidotajām frāzēm un dramatiskām pasāžām, drebošā tremolo pavadījumā. Pianista iejūtīgais kāpinājums tika skaisti un izcili izpildīts. Skaisti izcēlās komponista brīnumainās, krāšņās harmonijas un emocijas.

Baudīju iespēju vēlreiz noklausīties Čaikovska Ļizas rečitatīvu un āriju Jau pusnakts tuvojas no Pīķa dāmas II cēliena; šoreiz orķestra pavadījums tika vētraini izpildīts uz klavierēm. Intīmā soirée gaisotnē jutos vēl tuvāk iesaistīta Guntas iejūtīgajā un teiksmainajā tēlojumā – skumjās un melanholijā. Atceros klausītāju ilgi nerimstošos aplausus un apmierinātību par mākslinieku izpildījumu.

Silvas uznāciens Augstu kalnos ir mana dzimtene no E. Kalmana operetes Silva I cēliena bija eksotisks un dramatisks. Guntas izdoma apbūra klausītājus, kas ar vislielāko prieku iejutās stāstā. Apbrīnoju soprāna un koncertmeistara virtuozo sniegumu. No vairākiem aizkustinātiem un sajūsminātajiem klausītājiem atskanēja: Bravo! Da Capo!

Sekoja ļoti patīkama 25 minūšu pauze, kuras laikā baudījām gardus sierus ar cepumiem, kā arī pīrādziņus un Anitas ābolmaizītes izrotātas ar saldām zemenēm. Protams, degustāciju papildināja Sauvignon blanc, Pinot Grigio, Shiraz un Cabernet Sauvignon – pievilcīgi visiem vīnu cienītājiem. Turklāt pīrāgiem piedevām bija labi piemērotais, iecientais Cēsu alus. Līksmā ļaužu čalošana bija ļoti jauka! Priecājos, cik mūsu nama kafejnīca ir skaista, vispusīga un piemērota tik brīnišķīgam svecīšu apgaismotam soirée pasākumam; iepriecināja telpas akustika un stilīgā, dramatiskā melngaldautu iekārta.

Programmas otro daļu ievadīja Greims Andersons (Graham Anderson), intervējot Guntu par operas un teātra mākslu, anekdotes par paukošanos, par viņas turpmākajiem plāniem un sapņiem. Intervija plūstoši noritēja angļu valodā, kaut gan Greims pirmo jautājumu uzdeva tekošā latviešu valodā. Gunta papildināja sarunu par savas operas karjeras jaunumiem, par šī gada trīs lomām, kuras viņai jāiestudē: no operām Verdi Masku balles, Previna Ilgu tramvajs un Pučīni Toska. Atsaucoties uz Greima asprātīgajiem un informētajiem jautājumiem (Viens no jautriem piemēriem: G.A: Vai Marlons Brando vēl ir pieejams Tramvajam?) varējām tuvāk iepazīties ar Guntu un baudīt viņas pievilcīgo, draudzīgo siltumu un šķelmīgo humoru. Liela pateicība Andrejam Jaudzemam par intervijas un uzrunu vērīgo apskaņošanu.

Vakara programmas turpinājumā tika atskaņoti latviešu komponistu skaņdarbi, iemīļotās muzikālās pērles: Em. Dārziņa / J. Poruka Aizver actiņas un smaidi izskanēja liriski un silti, sapņaini un mīlīgi. Jāņa Zālīša t.dz. apdarē Tālu, tālu es redzēju izcēlās Guntas draiskulība un jautrība, kā arī koncertmeistara tehniskā virtuozitāte. Atgriezās siltums un mīlīgums Em. Dārziņa / J. Poruka Teici to stundu.

Programmas rotājums, manuprāt, bija svinīgais soprāna solo no A. Jurjāna kantātes Tēvijai. Līksmi un saulaini skanēja A. Kalniņa / Raiņa Pļavēja diendusa. Pirmo reizi iepazinos ar J. Vītola lirisko, kaut gan kodolīgo Aizver actiņas un smaidi, kas man momentāni atgādināja F. Mendelsona romantismu. Gaiši un saulaini izskanēja J. Mediņa t.dz. apdare Dzied, māsiņa, skaistas dziesmas.

Nākamo skaņdarbu, J. Mediņa / J. Jaunsudrabiņa Ir viens vakars Gunta veltīja savai mīļajai Austrālijas ģimenītei – Anitai un Greimam Andersoniem, pasniedzot Anitai skaistu sarkanu rožu pušķi un sirsnīgi sakot: Kad Tava sirds sāp no laimes...*

Pēc tik iejūtīga izpildījuma atgriezās Guntas draiskulība V. Dārziņa t.dz. apdarē Pirkstainiekus vien adīju. Klausītāju ļoti sirsnīgie, sajūsmas un pateicības pilnie aplausi skanēja ilgi. Sekoja Guntai, koncertmeistaram Džeikobam Abela, Greimam Andersonam un visiem palīgiem pateicības no soirée rīkotājas Anitas Andersones, arī apsveikumi no koriem DAINA – dir. Zane Ritere un VESERIS – Roberts un Sandra Birze. Abi Melburnas kori pa šīm divām nedēļām baudīja Guntas jautro un ļoti spējīgo apmācību koru mēģinājumos, kur galvenais mērķis bija uzlabot balss tehniku. Koristi ļoti novērtēja un daudz ieguva no Guntas apmācībām, padomu un laika veltījuma, un cenšas arī turpmāk piekopt ierādītos balss vingrinājumus, kas iesaista visu ķermeni, prātu un dvēseli.

Sirsnīgi novēlu Guntai visu skaistāko, – lai sapņi piepildās!

Vēlreiz apsveicu Guntu Cēsi, ērģelnieku Rīsu Boaku, pianistu Džeikobu Abela, kā arī koncertu rīkotāju un veicinātāju Anitu Andersoni par šiem ļoti skaistiem, izciliem koncertiem!

Sandra Birze
Laikrakstam „Latvietis“