Miervaldim Balodim – 95

Palielināt / Enlarge

Ausma Balode un Miervaldis Balodis. FOTO no Kristīnes Saulītes personīgā arhīva.

Pēdējos gados daudz dzirdam par to, ka pateicoties modernās pasaules brīnumiem cilvēki dzīvos aizvien garākas dzīves. Tomēr mūža pagarināšanas vērtība parasti tiek saskatīta tikai caur fizisko eksistenci. Par to vai mūsu dzīves kļūs emocionāli bagātākas un kā tās teiksim salīdzināsies ar ļaudīm, kuri ir dzimuši 1900 gadu pirmajā pusē runāts netiek.

Kas ir garš un bagāts mūžs? Cik daudz viens cilvēks spēj piedzīvot un paveikt savā dzīves gaitā?

Vēlos laikraksta lasītājus iepazīstināt ar, manuprāt, izcilu personu – Miervaldi Balodi, kuram nule apritēja 95 gadi.

Miervaldis Balodis dzimis 1921. g. 27. decembrī, Rīgā. Bērnību pavadījis Trikātē. Izglītības gaitas turpinātas Rīgā. Kara darbības rezultātā 1945. g. ievainots un kontuzēts Vācijā.

Vācijā ieguvis mērnieka akreditāciju. Strādājis britu militārās pārvaldes dienestā, pārvietoto personu nometnes administrācijā, Hallendorfā.

1951. g. ieceļojis Austrālijā. Pirmos divus gadus strādājis Jaundienvidvelsas mežsaimniecības komisijā (Forestry Commission of NSW), mežu uzmērīšanā un kartēšanā, pēc tam Melburnā, federālā minerālu rezervju, ģeoloģijas un ģeofizikas birojā (Bureau of Mineral Resources, Geology and Geophysics), galvenokārt pie gravitācijas datu apstrādes un kartēšanas. Izglītību atsācis Melburnas universitātē un, līdz ar darbavietas pārvietošanu, to turpinājis Austrālijas nacionālā universitātē, Kanberā un, pēc pārcelšanās uz Rietumaustrāliju, graduējies Rietumaustrālijas universitātē ar humanitāro zinātņu grādu (BA) ģeogrāfijā.

1966. g. uzņēmies mērniecības un kartogrāfijas lektora pienākumus Pertas Tehniskajā koledžā un 1967. g. aicināts kā docents jaunnodibinātajā Rietumaustrālijas Tehnoloģijas institūta mērniecības departamentā. 1974. g. ievēlēts kā vecākais docents un kartogrāfijas katedras vadītājs.

1975. g. Viskonsinas Universitātē, Madisonā, ASV strādājis maģistra darbu, iegūstot dabaszinātņu maģistra (Master of Science) grādu kartogrāfijā.

1982., 1987., un 1995. g. darbojies kā konsultants, pētniecības kartografs un korporatīvais līdzstrādnieks Kanādas privātuzņēmumā Canadian Cartographics Ltd, Vankuverā, Britu Kolumbijā.

1988. g. aicināts Kērtinas (Curtin) universitātē, Rietumaustrālijā, kā vecākais pedagoģiskais līdzstrādnieks, 1989. g. – vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un no 1993. – 1997. g. – ārkārtas profesors.

1991. un 1992. g., kopā ar Kērtinas Universitātes docentu Ovenu Vestu (Owen West) piedalījies intensīva globālās pozicionēšanas sistēmas kursa pasniegšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī Latvijas ģeodēziskā tīkla atjaunošanas procesā.

52 publikācijas Latvijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. Piedalījies un lasījis referātus 23 Austrālijas apjoma un 22 starptautiskās konferencēs mērniecības, kartogrāfijas un ģeoinformācijas nozarēs.

Kopš 1966. g. aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskā darbā. No 1973. g. ar īsiem pārtraukumiem, līdz 1998. g. kalpojis kā Pertas latviešu ev. lut. Sv. Pāvila draudzes priekšnieks. Ilgāku laiku bijis Austrālijas latviešu ev. lut. draudžu apvienības pārvaldes loceklis un sekretārs, kā arī Pertas Latviešu centra valdes priekšsēdis un valdes loceklis. Pēc pārcelšanās uz Melburnu, 1998. g. bijis latviešu ev. lut. Sv. Krusta draudzes valdes loceklis un no 2000. – 2002. g. – draudzes priekšnieks.

Par viņa pienesumu latviešu sabiedriskā darbā, apbalvots ar Latvijas ev. lut. baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) arhibīskapa atzinības rakstu un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) atzinības rakstu. 2016. g. M. Balodi apbalvoja otrreiz, gan ar Latvijas ev. lut. baznīcas ārpus Latvijas (ALELDāL), gan arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Atzinības rakstu.

Precējies ar Ausmu Lamberti. Ģimenē trīs bērni: Gunis, Inta un Gita.

Daudz piedzīvots, pārdzīvots un piepildīts! Bagāts mūžs, sasniedzot izcilus profesionālos rezultātus, izaudzinot trīs krietnus bērnus un daloties ar savu pieredzi latviešu sabiedrībā visā Austrālijā.

Daudz laimes!

Kristīne Saulīte
Laikrakstam „Latvietis“