Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums

Palielināt / Enlarge

LR kultūras ministre Dace Melbārde. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Matīss Kukainis vada izaugsmes un inovācijas paneli. Panelisti: Mārtiņš Lācis, Jānis Ošlejs, Pēteris Stupāns, Līga Upeslācis-Kukaine, Arnis Kākulis. FOTO Gunārs Nāgels.

Ceturtdien, 29. decembrī, Austrālijā, Melburnā atklāja pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) reģionālo pasākumu ārpus Latvijas, pulcējot gan Latvijas un Austrālijas uzņēmējus, gan Latvijas izcelsmes profesionāļus no vairākām citām valstīm, pastāstīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdētāja un PLEIF Austrālijā koordinatore Kristīne Saulīte.

PLEIF reģionālais pasākums norisinājās divas dienas no 29. līdz 30. decembrim. Pasākuma atklāšanas sesijā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde, politiķis un tiesnesis Egils Levits, kā arī Ārlietu ministrijas speciālais vēstnesis diasporas jautājumos Atis Sjanītis.

„Šāds pasākums norisinās pirmo reizi un, kā jau tas mēdz būt ar lietām, kas notiek pirmo reizi, tas ir arī eksperiments. Mūsuprāt, Klusā okeāna un Āzijas reģionam ir ekonomiskais potenciāls, un šis būs mūsu pirmais mēģinājums abpusēji tuvināt gan Latvijas, gan šajā reģionā darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmējus un dažādu nozaru profesionāļus,“ sacīja Saulīte.

Pēc Saulītes paustā, šis pasākums varētu kļūt par starta platformu turpmākajiem PLEIF notikumiem ārpus Latvijas ar mērķi veicināt Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, veicinot zināšanu pārnesi, sadarbību un ieguldījumus Latvijā.

Atklājot forumu, kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra kultūras nozīmi Latvijas attīstībā. „Kultūra ir ekonomikas resurss un veids, kā Latvija var izcelties citu valstu starpā un sacensties globālā tirgū,“ akcentēja Melbārde. Ministre arī minēja vairākus Latvijas radošo industriju sasniegumus, kas ir novērtēti visā pasaulē.

Savukārt Sjanīts, uzrunājot pasākuma dalībniekus, iezīmēja diasporas nozīmīgo lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, īpaši akcentējot Austrālijā mītošo otrās un trešās paaudzes latviešu iespējas veicināt tirdzniecības sakarus abu valstu starpā.

„Šā brīža Latvijas eksporta bilance uz Austrāliju nav bijusi iespaidīga, bet tai ir pieaugoša tendence,“ uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar diasporu.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksports uz Austrāliju 2015. gadā sasniedza 13,4 milj. eiro, bet imports – 0,95 milj. eiro. Šāgada deviņos mēnešos eksports sasniedza 7,75 milj. eiro, bet imports – 0,766 milj. eiro.

Klātesošie varēja iepazīt vairāku uzņēmumu veiksmes stāstus; tika prezentēti tādi uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Groglass, Primekss, Nordplay u.c.

Līdzīgi kā forumiem, kas līdz šim ir norisinājušies Rīgā, arī šim pasākumam mērķis ir sekmēt savstarpējo sadarbību. Tādēļ programmā bija iekļauta sesija par kontaktu un atbalsta institūcijām Latvijā, Singapūrā un Austrālijā.

Pieredzē dalījās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības komitejas pārstāvis Austrālijā un Latvijas Republikas Goda konsuls Dienvidaustrālijā Valdis Tomanis, kā arī Baltijas tirdzniecības palātas pārstāvis Dāvids Dārziņš.

Par to, kā sekmīgāk startēt Singapūras tirgū stāstīja Latvijas Investīciju attīstības un aģentūras pārstāvniecības vadītāja Singapūrā Lāsma Līdaka, bet plašāk par Āziju, Austrāliju un Jaunzēlandi informēja Dienvidaustrumu Āzijas nāciju asociācijas uzņēmēju padomes viceprezidents Pīters Makkena (Peter McKenna).

„Šā pasākuma mērķis ir ne vien motivēt Latvijas uzņēmējus meklēt jaunus tirgus Āzijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī aicināt šo valstu uzņēmējus ieguldīt Latvijā. Tādēļ klātesošie varēs uzzināt praktisku informāciju, ko nozīmē uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā,“ sacīja Saulīte.

Jāpiebilst, ka PLEIF reģionālais pasākums norisinājāss līdztekus Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienām.

Saulīte atgādināja, ka Austrālija ir arī viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas ieskandina Jauno gadu, un šoreiz latviešu centri Austrālijā bija pirmie, kuri saņem īpaši Latvijas simtgadei austo Latvijas karogu.

„Jūtamies bezgala pateicīgi, ka varam būt daļa no Latvijas un Latvijas 100 gades aktivitātēm un būsim pirmā vieta, kur plīvos Latvijas simtgades karogs!“ uzsvēra Saulīte.

Pēc Saulītes paustā, ir pagājuši teju 70 gadi kopš Austrālijā no kara izpostītās Eiropas ieradās vairāk nekā 20 000 latviešu bēgļu. Tomēr, neskatoties uz garajiem, ārpus Latvijas pavadītajiem gadiem, piederības izjūta un mīlestība pret Latviju nav mazinājusies.

„Vēl šodien ar savu piederību latviešu tautai lepojas jau trešā, ārpus Latvijas dzimusī paaudze, kas joprojām vēlas arī atbalstīt Latvijas izaugsmi. Dalīšanās ar savām zināšanām par potenciālu tirgū, ir viens no veidiem, kā sniegt šo atbalstu,“ skaidroja Saulīte.

Detalizēta PLEIF reģionālā pasākuma programma pieejama šeit: http://www.ieguldilatvija.lv/agenda/

Tija Ezeriņa,
Public ID Group projektu direktore