Seši simts mirdzošu rotu sešdesmit gados

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu vīru koris diriģentes Dainas Jaunbērziņas vadībā. Vijolniece Daina Kaina. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

SLVK diriģente un mākslinieciskā vadītāja Daina Jaunbērziņa un diriģents Ivars Štubis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Andris Jaunbērziņš, Daina Jaunbērziņa, Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis pie Vijas un Pētera darinātām skatuves dekorācijām. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Diriģente Daina Jaunbērziņa piesprauž 60. gadu kora nozīmi kora Raimondam Krauklim, kurš ir dziedājis Sidnejas Latviešu vīru korī kopš tā dibināšanas. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ivars Štubis diriģē kori. FOTO Edgars Greste.

...Dziesmā dzīvot, dziesmā augt un dziesmā sav' zemīti daudzināt...

Pošoties uz SLVK 60 gadu jubileju š.g. 6. novembrī, zinājām, ka pošamies uz kaut ko lielu. Taču, ka svētki varētu izvērsties tik vareni, skaisti un saturā bagāti, nebijām sagaidījuši. Apmeklētāju skaita ziņā vien jubileja līdzinājās Kultūras dienu dižākajiem sarīkojumiem. Viesi no Kanberas, viesi no Melburnas, Adelaides, Pertas un Rīgas pildīja Sidnejas Latviešu namu un Lielo zāli līdz pēdējai vietiņai. Jau labu laiku pirms koncerta sākuma nama kafejnīcā pietrūka Latvijas alus un pašu cepto pīrāgu.

Tradicionāli jubilejas ir reizes, kad atskatāmies uz pagātnē paveikto un spraužam mērķus tam, ko vēl ceram apgūt nākotnē. Bagātu pārskatu par kora veikumu pagātnē dod daudz roku veidotā (D. un A. Jaunbērziņu, V. un P. Erdmaņu, Raimonda Kraukļa, Māras Luces, Anitas Štubes, Andra Kristovska) plašā kora vēstures foto skate. Tai blakām tikpat godpilnu vietu ieņem Pētera Kļaviņa pašrocīgi veidotā SLVK greznā 60 gadu jubilejas grāmata. Foto izstādi, diemžēl, mājās nepaņemt, bet grāmatu gan.

Grāmatas saturu veido jubilejas koncerta programma, foto uzņēmumi no kora dzīves, atmiņas un raksti par kora vēsturi. Vārdā ir minēti visi – no dibinātājiem un diriģentiem līdz nošu rakstītājiem un revidentiem, kas vien ir darbojušies kora 60 gadu pastāvēšanas laikā. Sevišķi imponē saraksts ar visu 60 gadu laika koristu vārdiem. Neviens nav izlaists. Neviens aizmirsts. Ir aizkustinoši sarakstā sazīmēt vairākas ģimenes, kam koristi dzied jau trešā augumā.

Grāmatu beigās papildina šodienas koristu dotās atbildes uz jautājumu, kādēļ viņi dzied korī. Atbildes ir interesantas, amizantas, bet reizē arī dziļi nozīmīgas.

Bieži runājam par latviešu dziesmu pūru kā par dārgu mantojumu. Taču mantojums nav mantojums, ja tas netiek nodots tālāk. Vairāk nekā jebkurai vienībai mūsu sabiedrībā, SLVK ir izdevies veikt mantojuma uzlikto pienākumu, proti, nodot latviešu dziesmu, līdz ar dziesmas mīlestību, nākamām paaudzēm. Šodien kora ierindā stāv vairāki pāri tēvu un dēlu, kas dzied plecu pie pleca, un mazdēli, kas stāv tur, kur kādreiz stāvēja vectēvs. Kā diriģente Daina saka, vairāk nekā puse koristu ir rados. Varbūt tieši tur ir kora spēks un ceļa zīme nākotnei.

Par kora nemitīgo darbu liecina jubilejas bagātā koncertprogramma. Kora 60 gadu pastāvēšanas laikā koris savā repertuārā ir uzņēmis vairāk nekā 600 dziesmu, no kurām programmas gaitā dzirdējām 25 ar vēl trim kā piedevām.

Rūpīgi pārdomātā programma ir sadalīta trīs daļās. Pirmo daļu sastāda kora klasika, vairumā tīrā, skaistā a capella dziedājumā. Otro – klausītāju iemīļotākās dziesmas no dažādiem laikiem un komponistiem. Trešā daļa pieder šī laika Latvijas jaunradei šodienas mūzikas valodā ar bagātiem pavadījumiem.

Iespaidīgs ir koncerta sākums. Bez brīdinājuma uznāk koris 39 vīru sastāvā. Uznāk diriģenti – muzikālā vadītāja, diriģente Daina Jaunbērziņa un diriģents Ivars Štubis. Tumšā zālē pret burvīgi dekorētu un izgaismotu skatuves fonu atskan kora himna, Jāzepa Vītola pēdējā sacerētā dziesma Kalējs ar Kārļa Skalbes dzejas vārdiem. Dziesmas vārdi stāsta par kalēju, kas aizgūtnēm kaļ rotas zeltā un sudrabā savai līgavai, mīļai skaistai Latvijai.

Neapšaubāmi, Erdmaņu pāra – Vijas un Pētera darināto dekorāciju skaistums un simbolika starmešu gaismā kāpina jūtu saviļņojumu. Tur ar nedaudz iztēles palīdzību saskatām paši sevi kā izbiedētu gājputnu barus trauksmainā lidojumā uz visām debess pusēm. Tur Latvijas egļu sila stumbri un gaišās bērzu birzes. Bet pašā vidū diži palielināta SLVK emblēma ar kaluma atdarinājumā veidotu gadu skaitu 60, kuru skauj neskaitāmi, mirdzoši, zeltā kalti latvju raksti. Tās – SLVK kaltās rotas mīļai, skaistai Latvijai – seši simti dziesmu sešdesmit gados. Rotu mirdzumu lieliski izceļ rūpīgi pielāgotais apgaismojums no mūsu tehniskās komandas – Ginta Kārkliņa, Volda Kaina un Heimiša Langdona (Hamish Langdon).

Tikai tad, kad izskanējusi ir kora himna, uznāk programmas pieteicēja Iveta Rone. Skaistā, skaidrā latviešu valodā Iveta sveic svētku dalībniekus – mājniekus un viesus, to starpā Adelaides Daugava vīru kora bijušo diriģenti Astru Kronīti un angļu valodas uzrunā – klātesošo Jaundienvidvelsas parlamenta locekli Džodiju MakKeju (Jodie McKay MP). Koncerts var sākties.

Pirmā daļa no kora dziesmu klasiskā pūra ir veltīta tautas dižgaru piemiņai. Ar dziesmu veltījumiem koris piemin un sveic mūžībā aizgājušos kora dibinātājus: 1. diriģentu Jāni Puisēnu, bijušo Latvijas prezidentu Kārli Ulmani, komponistu Jāni Norvili un pašu māju iemīļoto dzejnieku Teodoru Tomsonu. Kora himna – Jāzepa Vītola Kalējs (Kārlis Skalbe) ar cieņu un pateicību tiek veltīta kora 24 dibinātājiem, kas 1956. gada 2. martā, diriģenta J. Puisēna vadībā, liek pamatus kora darbībai.

No 24 kora dibinātājiem divi vēl šodien ir mūsu vidū. Ar ziediem un sirsnīgiem pateicības vārdiem diriģente Daina sveic klātesošos Albertu Cini un Raimondu Kraukli. Sevišķu atzinību izpelnījis ir Raimonds Krauklis, kas korī dzied jau 60 gadus, un garo gadu gaitā pēc vajadzības ir pildījis daudz un dažādus amatus. Par to diriģente apbalvo Raimondu ar īpašu sudrabā darinātu kora nozīmi ar gadu skaitu 60.

Ar otro dziesmu, Jāņa Norviļa Aglona (Aleksandrs Ancāns) diriģentes Dainas vadībā, koris sveic savu pirmo diriģentu Jāni Puisēnu. Izjusta cieņa plūst no izjusta izpildījuma. Maz trūkst, lai kāpinātais pieaugums dziesmas beigās neizceltu klausītāju no krēsla.

Trešā dziesma – J. Norviļa Kam drosme ir, ar prezidenta paša vārdiem, tiek veltīta Latvijas bijušajam prezidentam Kārlim Ulmanim.

Diriģentiem nomainoties, diriģents Ivars novada divas dziesmas: Emīla Dārziņa Mūžam zili ar K. Skalbes vārdiem un Jāzepa Mediņa Krāc jūrmalas priedes (Antons Bikerts). Pirmajā – Mūžam zili – meistarīgi tiek izcelti jūtu pārdzīvojuma elementi starp sērojošo Latvijas dabu un senču nerimstošo nemiera garu.

Diriģentes Dainas vadībā seko Bruno Skultes Raganu kalna balāde ar bijušā sidnejieša, nelaiķa Teodora Tomsona vārdiem. Ar pirmām skaņām diriģente nostiprina šīs likteņdziesmas noskaņu. Dvestie vārdi un trauksmainais ritms vēsta grūtu dienu, baigu nakti, naidu un melnās čūskas nemitīgo malšanu.

Tautas dziesmu Div' dūjiņas, Romualda Jermaka apdarē, diriģē Ivars Štubis, basa solo dzied Toms Mačēns, bet klavierpavadījumu veic Ingrīda Šakurova. Diriģents Ivars šo dziesmu tver kā gleznotājs tver audeklu un krāsu paleti. Dziesmas atsevišķos elementus – solo dziedājumu, pavadījumu, ko šai dziesmā veic koris un tālumā jaušamo kara bungu rībināšanu (klavieres) Ivars saliedē gleznainā, līdzsvarotā skaņu audumā. Dziesmu saņem ar atsaucīgiem aplausiem.

Ar pirmās daļas pēdējo dziesmu – J. Norviļa Pulkveža atgriešanās, (Edvarda Virzas vārdi), koris sveic skaņradi Jāni Norvili viņa 110 gadu šūpuļa svētku atcerē. Diriģentes Dainas iejūtīgā interpretācija paver dzīvas ainas mūsu gara acīm; tur – kritušā pulkveža sērā atgriešanās; tur – gaišās skaņās austā cerību vīzija, ka varbūt, varbūt, noņemot pārsegu (karogu), pulkvedis, ieraugot Latvijas sauli pie kareivju pierēm, patiesi atgriezīsies. Taču beigās, kā akmens nolaižas smagā īstenība. Pulkvedis dus, tikai dus... Kā klausītājos radīt skaņu gleznu, lai paliek diriģentes noslēpums un māksla.

Pēc emocionāli saspringtās 1. daļas, otrā daļā baudām jūtu atslābumu un vienkārši skaistas dziesmas skaistos izpildījumos. Tādā pat raitā diriģentu izmaiņā kā pirmajā daļā, dzirdam astoņas dziesmas no tautā iemīļotāko dziesmu pūra. Šīs ir dziesmas, kuras klausītāja sirds dzied līdzi.

Kā pirmais, vietu kora priekšā ieņem diriģents Ivars, novadot Valtera Kaminska Mūžu mūžos būs dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Tai seko Bruno Skultes mūsu iemīļotā Aijā ar Teodora Tomsona vārdiem. Ar izcili noturētu balsu līdzsvarojumu, liegā un vijīgā dziedājumā dziesma izskan kā mīlestības apdvesta šūpuļdziesma Latvijai.

Maza pērlīte koncerta programmā ir diriģentes Dainas novadītā Jāzepa Vītola Mežezers (Atis Ķeniņš), kam seko Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne (Kārlis Jēkabsons). Piezīmēju, ka pēdējā tika uzņemta kora repertuārā jau pirmajā kora darbības gadā.

Atskanot dziesmai Tur Vidzemē (Ilze Kalnāre) ar Toma Mačēna basa solo, mēs izslienamies mazliet staltāk. Tā ir mūsu pašu Imanta Līča sacerētā dziesma. Esam caur cauri lepni. Mūsu dziesmu šodien pazīst visā pasaulē, kur vien latvieši dzied.

Pie Jāņa Cimzes dziesmas Tēva sēta (J. Cimze) apmiglojas skats. Iejūtīgais izpildījums ar tikpat iejūtīgu klavieru pavadījumu uzbur klusu, miera pilnu, vakara noskaņu senā, tālā, tēva sētā. Diriģente Daina ir panākusi perfektu saskaņu starp Cimzes vārdiem un Cimzes melodiju.

Seko vēl Jura Vaivoda darinātā tautas dziesma Vai tādēļ nedziedāju jautrā dejas ritmā ar vareniem Ē-o saucieniem cauri balsīm un atbalsīm.

Otro daļu nobeidz diriģents Ivars, novadot tautas dziesmu Kur tad tu nu biji, Raimonda Paula apdarē. Izpildījumu iekrāso dzīvs un enerģisks dziedājums, kas nobeidzas spēcīgā disonancē līdz ar sparīgu kājas piesitienu. Klausītāji ir dzīvojuši nerātnajām āzim līdzi un pieprasa dziesmas atkārtošanu.

Otrai daļai izskanot, bez pārtraukuma seko apsveikumi. Kā jau jubilejā, to ir vesela jūra. Raitā gaitā apsveicēji viens pēc otra stājas kora un publikas priekšā, nododot gan personīgus, gan pārstāvēto organizāciju sveicienus. Minu apsveicējus secības kārtībā: Aldis Birzulis – Latvijas Republikas goda konsuls Sidnejā; LAAJ sekretāre Dace Daliņa nolasa LAAJ priekšsēdes Kristīnes Saulītes apsveikuma vēstuli; Jānis Grauds – LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā un SLOA priekšsēdis; Jānis Čečiņš – SLB priekšsēdis; Ināra Krūmiņa – SLB Dāmu komitejas priekšniece; māc. Kolvins Makfersons (McPherson) – Sidnejas ev. lut. latviešu draudzes mācītājs; Sandra un Roberts Birze – Melburnas vīru kora Veseris vadītāji; Brigita Ellere – Latvijas Universitātes jauktā kora Jubilāte pārstāve; diriģente Astra Kronīte; Rūdis Dancis – DV Adelaides nodaļas vīru kora Daugava pārstāvis; Gundega Zariņa – DV Sidnejas nodaļas un K! Zinta pārstāve; Iveta Rone un Sarma Strazda – tautas deju kopas Jautrais pāris vadītājas. Visbeidzot kori sveica SLT aktieris un režisors Kārlis Gulbergs, kas apmeklējis visus SLVK koncertus un sarīkojumus kora 60 gadu pastāvēšanas laikā. Kārlis sveic diriģenti, pasniedzot tai sarkanu rozi. Tādu pašu velti Kārlis pasniedz arī dekoratorei Vijai Spoģei-Erdmanei un šī raksta autorei.

Rakstiskos sveicienus nolasa programmas pieteicēja Iveta Rone. Tos sūtījuši: Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde; Melburnas kora Daina diriģente Zane un Leo Riteri; diriģents Viktors Bendrups; Vija Veita – Engures Kultūras nama vadītāja; Martons Marosszeky – Francijā; Pauls Marozekī (Marosszeky) – Viktorijā.

Koncerta trešo daļu sastāda mūsdienu Latvijas komponistu populārākie darbi. Tik dziļi šie darbi ir iesakņojušās tautas apziņā, ka par jaunradi tos sen vairs nesaukt. No deviņām dzirdētām dziesmām, trīs pieder Raimondam Paulam, trīs Zigmaram Liepiņam, bet Jānim Lūsēnam, Ērikam Ešenvaldam un Mārtiņam Braunam katram pa vienai.

Šai daļā parādās vislielākā dažādība dziesmu izpildījumos. Skan dziesmas ar solo dziedājumiem un dziesmas ar duetiem. Tāda pat dažādība ir instrumentālajos pavadījumos. Kaut visas dziesmas pavada klavieres un kontrastējoši maigais vijoles pavadījums, Ešenvalda Dvēseles dziesmas izpildījuma nokrāsu vēl papildina soprānsaksafons.

Trešo daļu atklāj ar Zigmara Liepiņa dziesmu Svētī debesīs šo zemi (Kaspars Dimiters) ar Ivara Štubja solo dziedājumu. Jauku skaņas noapaļojumu dinamiskajam klavieru pavadījumam sniedz Dainas Kainas dziedošā vijoles piespēle.

Seko Jāņa Lūsēna Karoga dziesma (Jānis Rainis) un Raimonda Paula Pacel galvu, baltā māt' (Jānis Peters) – abas Ivara Štubja vadībā. Pēdējā valdzina vijīgais, melodiskais plūdums ar smalki niansētiem, ieaustiem kāpinājumiem. Dziedot Raimonda Paula trīs dziesmas, koris sveic skaņradi pašu, kam šogad aprit 80 mūža gadi. Sava raženajā mūža gaitā Pauls latviešu dziesmu pūrā ir ielocījis vairāk nekā 500 kora dziesmu.

Zigmara Liepiņa smago dziesmu Latvju zeme vaļā stāv (Māra Zālīte) novada diriģente Daina. Tāpat, Raimonda Paula Tēvs, māmiņa (Jānis Peters) ar brālēnu Ivara un Oskara Štubja duetu. Sirsnīgi dziedātais duets, un kora pilnskanīgais izpildījums izpelnās klausītāju ilgstošus aplausus.

Ar tautas dziesmu Es atnācu uguntiņu, Zigmara Liepiņa apdarē, koris sveic latviešu tautas dziesmu dižgaru Krišjāni Baronu tā 150 gadu dzimšanas dienas atcerē. Dziesmai seko kora valdes priekšsēža Gunāra Zodiņa uzruna.

Uzrunas tēma un temats tikai viens – diriģente Daina. Ar vieglu humora pieskaņu Gunārs pastāsta, kā Sidneja tikusi pie sava lielākā ieguvuma. Stāsta, kā 70. gadu beigās, sekodams senai tradīcijai, Andris Jaunbērziņš braucis sev līgavu lūkoties. Puisim laimējies. Melburnā noskatījis un no Melburnas pārvedis sev jaunu un daiļu līgavu – Dainu Eglāju. Kā jau jaunlaulātie, uz kora mēģinājumiem braukuši pa vienam un braukuši abi, līdz vienu dienu Daina stājusies kora priekšā un sākusi diriģēt. Tas bijis 1981. gadā. Kas nācis pēc tam, jau sen kļuvis par kora vēsturi.

Kopš 1981. gada ir apritējuši 36 gadi – vairāk nekā puse no Dainas mūža bezpārtraukuma darbā. Ar dziļu cieņu, mīlestību un pateicību Sidnejas Latviešu vīra kora vārdā valdes priekšsēdis G. Zodiņš piesprauž diriģentei Dainai kora nozīmi ar zeltā izstrādātu 36 gadu darbības skaitli. Apsveikumam līdzi nāk sarkanu rožu klēpis un visu klātesošo sirsnīgi aplausi.

Atlikušas vairs tikai trīs dziesmas. Pirmā – Raimonda Paula Tautas acis (Māris Čaklais) ar Oskara Štubja iejūtīgo solo iegūst sevišķu klausītāju atsaucību. Tāpat Ērika Ešenvalda lielā Dvēseles dziesma (Anita Kārkliņa) ar Oskara Štubja (tenors) un Toma Mačēna (bass) duetu izsauc ne tikai ilgstošus aplausus un bravo saucienus, bet dziesmas atkārtošanu. Patīkamu individualitāti šīs dziesmas izpildījumam piešķir Benjāmiņa Goldsmita (Benjamin Goldsmith) soprānsaksofona piespēle. Lai būtu vairāk dziesmu ar līdzīgiem jauninājumiem mūsu iemīļoto dziesmu pūrā!

Pirms pēdējās dziesmas diriģente Daina teic savu uzrunu. Tā izveidojas par ilgstošu pateicību visiem esošajiem un bijušiem kora darbiniekiem, koristiem un labvēļiem, kas vien pielikuši roku kora 60 gadu darbības laikā. Kā Pētera Kļaviņa sastādītajā jubilejas grāmatā, kur neviens no bijušajiem koristiem nav izlaists vai aizmirsts, tā Dainas pateicības runā. Garā virknē izskan neskaitāmi paldies kora dibinātājiem, diriģentiem, valdēm un priekšsēžiem, goda biedrēm (Mārai Timermanei, Ārijai Zodiņai un Ritai Plikšei) uzticīgajām pavadītājām (Ingrīdai Šakurovai un Dainai Kainai) kodiriģentam Ivaram Štubim, labvēlei dekoratorei Vijai Spoģei-Erdmanei ar vīru Pēteri, viņas brašajiem vīriem koristiem, vieskoristiem no Melburnas un visbeidzot arī mums, koncerta klausītājiem. Daina atzīst, ka tikai šiem daudzajiem elementiem sanākot kopā, kora dimanta jubileja ir varējusi vispār notikt.

Īpašas atzinības nozīmes ar nodziedāto gadu skaitu piesprauž Ivaram Birzem un Gunāram Zodiņam. Ivars korī ir dziedājis 55 gadus (visus ar smaidu un prieku!) un darbojies kā kora priekšnieks 16 gadus. Kora nozīmi ar 40 gadu skaitu piesprauž Gunāram, pašreizējam valdes priekšsēdim, kas šo amatu pildījis jau 20 gadu.

Visas izteiktās pateicības tiek apstiprinātas ar ziediem, kuru krājas vesels kalns.

Saviem uzticīgajiem un paklausīgajiem vīriem koristiem (kā Daina viņus apzīmē) diriģente dāvā īpaši pagatavotus kora jubilejas standartus.

Taču priekšā vēl pēdējā dziesma – Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava (Rainis). Izraudzīta kā brīvības cīnītāju himna Katalonijā, dziesma šodien skan tālu aiz Latvijas robežām. Mūsu gadījumā, tā ir kā varens nobeigums varenam jubilejas koncertam.

Aplausi nebeidzas. Sajūsma skan un atskan no zāles sienām, griestiem, grīdas. Mājā neviens nedomā iet. Vajag piedevas! Tās ir trīs: Raimonda Paula Es nāku no mazas tautas (Knuts Skujenieks) ar Oskara Štubja solo, skanīgā Dziesma dziesmai Valda Zivera apdarē un Raimonda Paula Manai dzimtenei ar Jāņa Petera vārdiem.

Atvadām atskan tradicionālā Pūt, vējiņi, korim dziedot kopā ar tautu. Un tomēr, neviens vēl neceļas. Aplausi nerimst. Kā pēdējo velti koris vēlreiz atkārto V. Zilvera Dziesmu dziesmai. Ar tikko dzirdētās dziesmas vārdiem, mēs, SLVK cienītāji un uzticīgie klausītāji, novēlam korim dziesmā dzīvot, dziesmā augt un dziesmā sav' zemīti daudzināt vēl daudz, daudz gadu nākotnē. Pēc koncerta, sveicam kori un diriģentus ar glāzi šampānieša, un apskatām to, ko vēl nebijām paspējuši no kora plašās vēstures izstādes.

Paldies jubilāriem, jubilejas rīkotājiem un visiem, kas pielika roku šī neaizmirstamā vakara veidošanā.

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“