Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kad arhīva lasītavā sanitārā diena

Pasākums par tēmu „Starpkultūru vēsture Latvijas arhīvu dokumentos“

Laikraksts Latvietis Nr. 436, 2016. g. 13. nov.
Indulis Zvirgzdiņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

LU studenšu konkordijas „Zinteniece“ gada svētki 1935. gada 26. oktobrī. Grupā arī Goda filistrs, Valsts arhīva direktors Jānis Bērziņš (1883.Mārciena – 1941). Aizmugurē no labās Elza Rudenāja (1911-1998), vēlākā Madonas muzeja direktore. FOTO J. Kreilis.

Klausītāji 20.10.2016. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Pirms gada lasīto referātu apkopojums.

Ik mēnesi vienu ceturtdienu Latvijas Valsts vēstures arhīva lasītava parasti nedarbojas – to sauc par sanitāro dienu. Droši vien darbinieki (darbinieces) savieto apmeklētāju pajauktos aprakstus plauktos pie gala sienas, pārslauka putekļus, gan jau vēl ko piekārto. Attiecīgā oktobra ceturtdiena jau trešo gadu nozīmē pamatīgu lasītavas telpas pārveidojumu. Nav galdu, uz kuriem izvietot skatāmos dokumentus, toties krēslu ir daudz vairāk un gandrīz visi aizņemti. Sēdētāji (šai dienā) ne lasītāji, bet klausītāji un runātāji. Arhīvs organizē lasījumus par to, ko pētītāji tā krājumos atraduši. Diena izvēlēta kā atgādinājums par to, ka 1919. gada rudenī Latvijas Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par Valsts vēsturisko arhīvu.

20. oktobra pasākuma tēma bija Starpkultūru vēsture Latvijas arhīvu dokumentos. Tika rādītas Latvijas dažādu tautu attiecības, saskares ar citu zemju cilvēkiem arhīva materiālu atspoguļojumā. LU profesors Gvido Straube ievadā minēja, ka jebkura laika posma vēstures pētniekam iznāk saskarties ar starpkultūru attiecībām, tas nav pēdējos pārdesmit gados radies jautājums. Kā referenti uzstājās darbinieki no Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Prāgas Kārļa Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un 3 muzejiem.

Andris Levāns rādīja 13. gadsimta dokumentus, kas toreiz ceļoja no Rīgas uz Romu, bet reizē bija paraugs arī citu rakstu formēšanai. Aleksandrs Ivanovs salīdzināja šejienes arhīvā glabājošos senākus papīrus pēc to ūdenszīmēm un meklēja saistības ar citur Eiropā pastāvējušām papīra fabrikām (dzirnavām). Margarita Barzdeviča analizēja ārzemnieku pirms gadiem 300 zīmētās Rīgas kartes, sprieda, kā tās rāda galvaspilsētu. Agris Dzenis iepazīstināja ar Rēzeknes apkārtnes iedzīvotāju atspoguļojumu 1772. gada dvēseļu revīzijā, t.i., kā tur var atrast ziņas par cilvēku tautību. Mārīte Jakovļeva stāstīja par hercoga Jēkaba un viņa padoto saiknēm ar 17. gadsimta Franciju. Par vecticībnieku kopienām kādreizējā Ilūkstes apriņķī 19. gadsimtā runāja Kristīne Ante. Kristīne Zaļuma ieskatījās kādreizējo Vidzemes muižu bibliotēku krājumos pēc saglabātajiem to aprakstiem. Zita Pētersone vedināja padomāt, kā dažādos laikos mainījušies Rīgas ielu nosaukumi, un kur tajos parādās saistība ar citām zemēm un to cilvēkiem.

Un vēl – klātesošie ieguva arī nupat izdoto pirms gada notikušo lasījumu krājumu Lokālās vēstures pētniecības iespējas arhīva dokumentos.

Indulis Zvirgzdiņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com