Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija – Ilze Švarca

AL56.KD Lietišķās mākslas izstādes rīkotāja

Laikraksts Latvietis Nr. 435, 2016. g. 8. nov.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL56KD_2

AL56KD_DA_1

Ilze Švarca un Māris Maniņš 2014. gada AZVV izbraukumā Dienvidaustrālijā. FOTO Viktors Švarcs.

Ilze Švarca zem Anniņas Švirēvičas darinātā milzu Nīcas vainaga. FOTO no Ilzes Švarcas personīgā arhīva.

Indija Flinta (India Flint). FOTO Mikaila Gilberta (Mikyla Gilbert).

Māksliniece Brigita Stroda smeļ inspirāciju. FOTO Ilze Švarca.

„Austrālijas latviešu lietišķā māksla: senatne, tagadne, nākotne“

Ilze Nāgela: Vai Tu agrāk esi piedalījusies ALKD rīkošanā?

Ilze Švarca: Neesmu. Tāpēc biju pārsteigta par to, cik cilvēku ir rīcības komitejā, un par to, cik daudz katram savā jomā jāpiedomā un jāpiestrādā, lai iecerēto īstenotu. Esmu pateicīga Lārai Brennerei un Markum Dragūnam, ka viņi bijuši ar mieru uzņemt tik liela festivāla vadību: uz viņiem ir milzīgs spiediens, un viņi savu lomu izpilda ar godu.

Kādi Tavi pienākumi šajās KD?

Esmu piedalījusies rīcības komitejas sēdēs, ar ap 30 citiem locekļiem. Mēs satiekamies reiz mēnesī un uzklausām, ko katrs darījis kopš pēdējās sēdes, un arī pārrunājam problēmas un vienojamies par atrisinājumiem. Bet īstais darbs katram rīcības komitejas loceklim notiek ārpus sēdēm. Komitejas locekļiem jārūpējas par savu Kultūras dienu daļu, bet arī jāgādā par finansiālo atbalstu. Kultūras dienas rīkot izmaksā lielu naudu, kuru tikai daļēji segs ar biļešu pārdošanu. Tādēļ mums arī jārīko un jāatbalsta naudas vākšanas akcijas. Es esmu atbildīga par Lietišķās mākslas izstādi. Es sagatavoju referātu par dzintaru un, ar mīļu palīgu atbalstu, uzstājos Melburnā un Sidnejā. Esmu pateicīga klausītājiem par viņu ziedojumiem, kas palīdzēs izveidot izstādi.

Kas ir Tavi palīgi pie izstādes organizēšanas, iekārtošanas utt.?

Izstādi rīko LDAA – Latviešu daiļamatnieku apvienība Austrālijā. Tā atsāka darbību pirms apmēram 5 gadiem pēc daudzu gadu klusēšanas. Mēs kādu laiku saucāmies LTMF – Latviešu tautas mākslas fonds, bet nesen atgriezāmies pie oriģinālā organizācijas vārda, kuru dibināja 1965. gadā AL15.KD – tepat Melburnā. Mēs esam augoša grupiņa interesentu, kam rūp latviešu tautas mākslas uzturēšana. Mūsu mērķis ir veicināt latvisko identitāti caur lietišķo mākslu. Man ļoti patīk šī grupiņa, jo tā sastāv no ļoti atšķirīga vecuma un personības locekļiem, kurus vieno latvisks un praktisks gars. Man sevišķi inspirē mūsu visvecākās dalībnieces, kuras artrīts un citas vainas moka, bet viņas vēl nāk, strādā, dara un galvenais: ir smaidīgas un mīlīgas! Es arī tāda gribu būt! Esmu arī pateicīga mūsu vīriešu kārtas līdzstrādniekiem, jo bez viņu spēka un humora būtu grūti iztikt.

Kur notiks AL56.KD Lietišķās mākslas izstāde?

Lietišķās mākslas izstāde notiks Daugavas Vanagu namā, Ziemeļmelburnā. Mēs to izvēlējamies vairāku iemeslu dēļ: DV nams ir latvisks, tas ir netālu no centra, tuvu publiskam transportam, mēs varam visu ēku pārņemt un varam tur ierīkot mazu kafejnīcu un daiļamatnieku veikaliņu. Ja jau izstādes skatītāji nākuši īpaši pie mums, mums viņi jāpacienā! Izstādes blakus telpā būs ierīkota kafejnīca, kurā būs dabūjamas smalkmaizītes, kafija, tēja un speciāli atspirdzinājumi, lai varētu atvilkt elpu pēc skaistuma klāsta izbaudīšanas.

Varbūt būs kāda vienojoša tēma izstādei; ja jā, tad kāda?

Izstāde saucās Austrālijas latviešu lietišķā māksla: senatne, tagadne, nākotne. Gribam parādīt ieskatu par to, kāda tautas māksla izskatījās senos laikos, mūsu laikos un arī kā tā iespaido mūsu nākotni. Latviešu tautas māksla ir sevišķi bagāta. Salīdzinājumā, piemēram, vācu tautas māksla, ārpus dažu rajonu tautas tērpiem, ir tikpat kā izzudusi. Varbūt tāpēc, ka latviešu vēsture bijusi tik smaga, ka sveši kungi ir tautu apspieduši un aizlieguši rīkoties kā vēlas, mūsu lietišķā māksla tika iesaldēta. Tā neattīstījās laikiem līdzi, un tāpēc arī neizzuda. Vai nav ironiski, ka vāciešiem, kuru cunftes mūsu daiļamatniekiem aizliedza darboties, pašiem tik maz lietišķās mākslas palikušas, kamēr mums ir vēl tik daudz bagātības!

Izstādē būs interesanti lietišķās mākslas piemēri no visādiem laikmetiem. Būs ieskats baltu vissenākā rotāšanas materiālā, dzintarā. Būs sēļu sievietes tautas tērps, kas it tiešs atdarinājums no 9. – 10. gadsimta Jēkabpils rajona arheoloģiskajiem izrakumiem. Tērps ir ļoti iespaidīgs, jo tam ir misiņā izrotāta villaine un rotas. Domāju, ka varētu būt pirmā reize, ka tādu tērpu te Austrālijā izstāda un piedāvā nopirkt.

Daudziem būs arī pirmā reize, redzēt tā saucamo dīpīšu laiku mākslu. Izstādīsim piemērus no tā, kā latviešu bēgļi ir centušies saglābāt savu latvietību pēckara grūtos apstākļos: būs skaistas saktas no skārda bundžām un tautas tērpu elementi no salasītiem materiāliem, kurus bija jāizlūdzas no vāciešiem vai jāizmaina pret amerikāņu cigaretēm. Vecākai paaudzei tas viss ir zināms, bet bērniem un mazbērniem tas jāredz, kā arī mūsu nelatviešu sabiedrībai. Tie ir liecinājumi par to, cik svarīga latviskā identitāte bija kara bēgļiem svešumā.

Izstādē būs daudz piemēru no mūsdienu daiļamatnieku darbiem. Esmu lepna par to, kādus lietišķās mākslas dūžus esam varējuši piesaistīt. Meistaraudējs Māris Maniņš viesosies no Latvijas. Viņš ir Rīgas domes Baltā zvirbuļa laureāts kultūras jomā un ilggadīgs Rīgas Lietišķās mākslas studijas Rīdze vadītājs. Viņš atvedīs ne tikai savus darbus izstādei, bet arī studijas citu audēju darbus. Arī ceru, ka viņš atvedīs kādas Longina Švirēviča etnogrāfiskās rotas. Švirevičs ir lietišķās mākslas studijas Cilnis vadītājs. Starp viņa daudzajiem talantiem ir Kurzemes čupu saktu un Zemgales kreļļu darināšana. Tās var pieskaitīt pie latviešu etnogrāfisko rotu kalngala. Esmu viesojusies pie Švirēviča darbnīcā un redzējusi, ka viņa rotu darināšanai vajadzīga ne tikai juveliera izglītība, bet arī īpaša štancēšanas prese un bundzeņu komplekti. Švireviča ģimene ir ne tikai ļoti jauka, bet arī sevišķi talantīga: viņa sieva Anniņa ir vainagu meistare, un abas meitas piepalīdz, kur vajag. Daudzi būs fotografējušies zem Anniņas Švirevičas milzīgā Nīcas meitu vainaga Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Mums arī būs visādi darbi no Austrālijas latviešu daiļamatniekiem. Daži daiļamatnieki Austrālijas latviešiem labi pazīstami, citi līdz šim neredzēti. Man personīgi visinteresantāk liekas Indias Flintas un Brigitas Strodas darbi, jo tie parāda, ka latviešu tautas māksla iespaido nākotnes modes.

Flinta ir starptautiski slavena daiļamatniece un grāmatu autore, kas specializējās uz audumu krāsošanu, lietojot tikai vietējos augus. Viņa arī ir talantīga modes dizainere un šuvēja. Flintas metodes un darbi ir bijuši izstādīti pasaules galerijās, ieskaitot Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, un tādas slavenības kā amerikāņu aktrise Halle Berry valkā viņas drēbes. Viņa saka, ka viņa dabūjusi vissvarīgākās iedvesmas no latviešu vecmātes daudziem talantiem, un no latviešu lieldienu olu krāsošanas. Flinta gatavos īpašu tērpu šai izstādei, ņemot inspirāciju no latviešu tautas tērpiem un rakstiem, bet izmantojot Austrālijas dabiskos materiālus. Tuvāk var iepazīties ar Flintas darbiem viņas mājas lapā: http://www.indiaflint.com

Brigita Stroda dzima un auga Melburnā, bet tagad viņa vairāk nekā divus gadu desmitus dzīvo Rīgā. Viņa gatavo krāšņus un īpatnējus kroņus sievietēm. Viņa ņēma inspirāciju no Kurzemes tautas tērpa līgavu vainagiem, un jau kā pusaudze sāka gatavot kroņus, pielāgojot tos pie valkātājas personības. Viņa vada darbnīcas, kur dalībnieces var krāšņā kronī atainot savu identitāti, un viņas darbi ir sevišķi iecienīti mūsdienu līgavām. Strodai ir bijusi solo izstāde Cēsīs, viņas darbi ir daudzkārt daudzināti Latvijas presē un pielietoti Latvijas modes attēlos. Pievienotais Strodas attēls tika publicēts laikrakstā Dienas Bizness*.

Kādu lietišķās mākslas nozaru mākslinieku darbi būs redzami izstādē?

Būs audumi, ādas darbi, tekstīldizains, gobelēni, izšuvumi, keramika, koka darbi, rotas, vitrāžas. Te jāpiemin šo Kultūras dienu fenomenu: būs divi tirdziņi! Visplašākais tirdziņš notiks Latviešu namā 26. – 28. decembrī Valdas Jefimovas vadībā. Tur varēs iegādāties visu no siļķēm līdz rotām. Bet tā kā mums daiļamatniekiem ir izstāde no 27. – 31. decembra citur, Daugavas vanagu namā Ziemeļmelburnā, kur mums pašiem jādežurē, tur būs otrs tirdziņš ko sauksim par veikaliņu, lai tautiešiem nejūk. Veikaliņā pārdosim latviskus, daiļamatnieku darinātus priekšmetus un grāmatas – jaunas un lietotas.

Vai darbus varēs iegādāties – pirkt pēc izstādes slēgšanas?

Daudzi izstādes darbi būs pērkami, kaut ne visi. Protams, būs arī veikaliņš un kafejnīcas atspirdzinājumi. Ieeja būs pret ziedojumu, sākot ar $7.

Vai būs kāda mākslinieka solo izstāde?

Nē: mēs centīsimies izrādīt dažādību.

Personīgāki jautājumi

Lūdzu, iepazīstini mazliet ar sevi!

Esmu dzimusi un augusi Austrālijā. Kaut man visu mūžu ir interesējusi latviešu lietišķā māksla, esmu tikai pēdējos gados kļuvusi aktīva šajā laukā. Esmu rotkale, bet neuzskatu sevi par speciālisti, īpaši jo tik daudz kas visu laiku jāmācās!

Kuras ir pirmās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, kuras Tu atceries?

Zinu, ka no bērnības ar ģimeni biju uz daudzām Kultūras dienām, bet nevaru atcerēties, kuras bija pirmās. Zinu to, ka augot mana dzīve kā latvietei bija stipri interesantāka nekā manām austrāļu draudzenēm. Dēļ Kultūras dienām, ceļojām uz daudzām Austrālijas galvaspilsētām un piedzīvoju īsti bagātas vasara brīvdienas.

Vai kādas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām Tev īpaši palikušas atmiņā? Kādēļ?

Pertas Kultūras dienas man likās sapņainas. Perta ir tik tālu no visām citām pilsētām, ka viss likās sevišķi eksotisks. Burvīga pilsēta būvēta pie burvīgām jūrmalām ar burvīgu klimatu! Vienīgi mūsu smagie tautas tērpi galīgi nepiemēroti.

Kuras ir pirmās ALKD, kurās Tu piedalījies? Dejoji, dziedāji...?

Man visspilgtākā atmiņa ir tas brīdis, kad pirmo reizi uzstājos. Stāvēju Rucavas tautas tērpā Sidnejas pilsētas nama skatuves aizkulisēs. Man bija 14 gadu un jutos ļoti satraukta, bet laimīga, ka biju Ritenīša dejas grupas toreizējā vadītāja un vislabākā dejotāja Ivara Dragūna partnere. Zināju, ka viņš mani izstumdīs, kur vajadzēs.

Ko Tu vēlētos pastāstīt laikraksta „Latvietis“ lasītājiem bez manis jau vaicātā?

Ar milzīgu lepnumu varu paziņot, ka Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde atklās izstādi, otrdien, 27. decembrī plkst. 13.00. Aicinu visus svinēt šo nozīmīgo brīdi kopā ar daiļamatniekiem ar glāzi šampanieša.

Ja jums ir jautājumi vai iespēja mums izpalīdzēt ar laika ziedojumu pa izstādes laiku vai ar mantu ziedojumiem, lūdzu, sazinieties ar mani – Ilze Švarcu tālr. 0418 142 443 vai svarcsilze@gmail.com Ziedotās mantas tiks pārdotas veikaliņā vai izmantotas, lai atbalstītu LDAA darbību: darbnīcas un apmācību AZVV un citur. Sirsnīgs paldies tiem, kas jau to ir izdarījuši!

Gribu uzsvērt, ka šī izstāde ir iespēja lielīties cittautiešiem ar latviešu kultūras daudzpusīgo bagātību. Aiciniet jūsu draugus uz paziņās: visi uzraksti un informācija būs angliski un latviski. ■

http://www.db.lv/mazais-bizness/mana-pieredze/mana-pieredze-gan-rota-gan-interjera-prieksmets-432164



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com