Koklētāja Laima Jansone

Palielināt / Enlarge

Laima Jansone (ar kokli) ar pirmā kursa latviešu un lietuviešu studentiem. Otrā no kreisās – latviešu valodas lektore Iveta Grīnberga. FOTO Egle Žurauskaite.

Latviešu folklorā kokles raksturotas kā dziedošs, apdvēseļots instruments, ko tradicionāli cirta no koka. Koklēs ir iemiesojusies cilvēka dvēsele, un līdz ar to tajās ir dzīvības spēks. Mitoloģiskajā aspektā kokles jeb zelta kokles saistītas ar debesu sfēru – senās latviešu ciltis uzskatīja, ka kokles ir no Dieva, un tās spēlē Dieva dēli, tātad vīrieši.

Laimas Jansones rokās kokles patiešām dziedāja, un katrs students, kuram bija iespēja 13. oktobrī noklausīties viņas uzstāšanos Vašingtonas Universitātē, piekrita, ka šim latviešu senajam instrumentam ir dvēsele. Laima tikās ar latviešu, igauņu un lietuviešu valodas studentiem, viņa arī viesojās kursā Ievads Skandināvu kultūrā, kuru apmeklē ap 150 studentu. Tautasdziesmas un improvizācijas tika papildinātas ar latviešu ticējumiem vai teikām par kokļu gatavošanu un spēlēšanu.

Laima runāja par kokļu spēlēšanas tradīciju atdzimšanu ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo latviešu koklēm ir radniecīgi instrumenti – lietuviešu kanklės, kunklai, lībiešu kāndla, igauņu kannel, kannõl, somu kantele. Japānā pat darbojas kokļu spēles mīlētāju klubs, kur japāņi apgūst kokļu spēli un muzicē kopā. Izrādās, ka japāņi prot novērtēt ne tikai Stendera fabrikas ražotās ziepes (Japānā veiksmīgi darbojas vairāki Stendera ziepju fabrikas veikali.), bet arī latviešu kokļu mūziku.

Laima Jansone ar savu profesionalitāti un neparasti vienreizējo mūzikas izpildījumu ir apgāzusi seno priekšstatu par to, ka kokļu spēlēšana ir vīriešu privilēģija. Vašingtonas Universitātē atkal ir izskanējis Latvijas vārds, amerikāņu studenti ir iepazīstināti ar svarīgu latviešu kultūras tradīciju.

Iveta Grīnberga
Laikrakstam „Latvietis“