KNAB absurda teātris

Palielināt / Enlarge

Trimdas „Grāmatu klēts“ izveidotāja Dace Jansone iepazīstina Ogres novada vicemēru Egilu Jansonu ar unikālo bibliotēku pirms Ogres pašvaldība to pieņem kā dāvinājumu. FOTO Ogres un Lielvārdes novada pašvaldība.

Korupcijas apkarotāji lepni paziņojuši, ka sodīta teju vai viena no visnelietīgākajām valsts amatpersonām – Lielvārdes Kultūras nama direktore Maija Jaudzeme. Par to, ka viņa gadu gadiem rūpējusies par latviešu trimdas unikālo grāmatu krātuvi un to padarījusi tautai pieejamu, viņa sodīta ar 70 eiro lielu sodu.

Sods ir salīdzinoši neliels, bet tā absurdums ir visnotaļ kliedzošs. Ziņa par to, ka Jaudzeme sodīta, parādījās pirms nedēļas, kaut gan sods viņai uzlikts pirms pāris mēnešiem. Zīmīgi, ka informācija parādījusies tagad, kad tiek spriests par jauno Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvēli. Katrā ziņā šī vēsts pierāda, ar cik neloģiskiem tautu tracinošiem niekiem nodarbojas KNAB un liek šaubīties par pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka atbilstību augstajam amatam. KNAB lēmums pierāda, ka pašaizliedzīga pašiniciatīva ir sodāma!

Unikālā „Grāmatu klēts“

Trimdas Grāmatu klēts ir unikāla bibliotēka – Latvijā lielākais trimdas grāmatu krājums, kurā ir ap 7000 vienību – grāmatas, preses izdevumi, skaņu plates, kas tapušas latviešu trimdas mītnes zemēs pēc 2. pasaules kara līdz Latvijas neatkarības atgūšanai.

To uzreiz pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā sāka komplektēt toreizējā Lauberes pagasta kultūras nama direktore Dace Jansone, kad sāka saņemt bijušā lauberieša, aktīva trimdas darbinieka, Latviešu preses biedrības ilggadējā priekšsēdētāja, Ņujorkas latviešu laikraksta Laiks žurnālista Viļa Miķelsona grāmatu sūtījumus. 24 gadu laikā Grāmatu klēts no Miķelsona un citiem trimdas latviešiem saņēmusi vairāk nekā 40 tūkstošus grāmatu eksemplāru. Daudzi no tiem bija vairākos eksemplāros, un daļa grāmatu nonāca citās bibliotēkās un skolās. Tomēr no katras grāmatas pa vienam eksemplāram palika Lauberē, jo nu jau nelaiķis Miķelsons vēlējās, lai Grāmatu klēts paliktu viņa dzimtajā pusē. Miķelsona darbs nepalika nenovērtēts, un viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi.

Laika gaitā izveidojās nenovērtējami plašs un vērtīgs krājums. Saeimas deputāti to atbalstīja finansiāli no tā saucamajām deputātu kvotām. UNESCO Nacionālā komiteja Jansonei izteica lielu pateicību par nenovērtējamo un pašaizliedzīgo darbu, lai aizsargātu un saglabātu latviešu trimdas bagātību. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, iepazīstoties ar Grāmatu klēti, atzina, ka daudzi tajā esošie izdevumi nav pat LNB krājumā. Daudzi Latvijas kultūras darbinieki Grāmatu klēti nosauca par nenovērtējumu dārgumu; piemēram, dzejniece Māra Zālīte to nodēvēja par Burtnieku pili.

Neērtais privātīpašums

Tikmēr Grāmatu klēts formāli bija privātīpašums, par kuru rūpes tikpat formāli nedrīkstēja uzņemties ne valsts, ne pašvaldības iestādes. Te nu arī sākās absurda teātris.

Privātpersonām, kuras pārstāvēja Jansone, Grāmatu klēti nebija kur izvietot, un tāpēc pirms 16 gadiem nolēma to dāvināt Lielvārdes pašvaldībai, respektīvi, Lielvārdes Kultūras namam. Grāmatu klēts saimnieces nodoms bija visnotaļ racionāls – Laubere ir mazs pagasts un uz to lasītājiem nokļūšana būtu apgrūtinoša, bet Lielvārde ir pilsēta, un grāmatmīļiem būtu lielāka iespēja iepazīties ar bibliotēku. Un nebūtu grēkots arī pret Miķelsona gribu – Grāmatu klēts atrastos līdzās viņa dzimtajam pagastam.

Mainījās pašvaldību deputāti un kultūras namu direktori, bet grāmatas palika aizvien vairāk un vairāk. Lielvārdes pašvaldība ik pa laikam Lielvārdes Kultūras nama vadībai solīja – tūlīt, tūlīt pieņemsim grāmatu dāvinājumu un tad to arī pavisam oficiāli varēs glabāt kultūras namā! Kultūras nama direktore, paļaudamies uz pašvaldības solījumiem, ne tikai grāmatu krājumu uzglabāja, bet arī ierīkoja bibliotēku un lasītavu, kurā nu jebkurš varēja iepazīties ar unikālajiem izdevumiem. Lielvārdes pašvaldības mājas lapa reklamēja Grāmatu klēti.

Tomēr 15 gadu laikā Lielvārdes pašvaldība tā arī nespēja pārņemt Grāmatu klēti, aizbildinoties ar visādiem birokrātiskiem sarežģījumiem. Pagājušā gada martā pašvaldība beidzot pieņēma lēmumu Grāmatu klēti pārņemt savā īpašumā. Tomēr pērnā gada nogalē toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs, bēdīgi slavenais Jānis Āboliņš, kurš Lielvārdes domes vārdā parakstīja 200 miljonus vērtu vekseli, šo lēmumu atcēla un pavēlēja nekavējoši grāmatas izvākt no kultūras nama, jo tas novadam nes vienus vienīgus zaudējumus (ap 2500 eiro gadā).

Par galveno vaininieci un līdzekļu izšķērdētāju tika pasludināta Jaudzeme, kuras paraksts bija zem visiem dokumentiem, kuros bija fiksēta Grāmatu klēts uzglabāšana un apsaimniekošana pašvaldības īpašumā.

„Grāmatu klēts“ pārvesta atpakaļ uz Lauberi

Tā nu grāmatas tika krāmētas kastēs un vestas prom no Lielvārdes. Viens no formālajiem iemesliem, kāpēc Lielvārdes novada dome nevarēja pieņemt dāvinājumu: nebija katras grāmatas apraksts un novērtējums! Atrisinājums tomēr radās – grāmatas tika pārvestas uz Lauberi, no kurienes tās iesākumā arī nākušas.

Lauberes pagasts ir Ogres novadā, un Ogres pašvaldība nebija tik piekasīga – tā Grāmatu klēti dāvinājumā pieņēma kā kopumu, neprasot katra izdevuma atsevišķu iegrāmatojumu papīros. Drīzumā Grāmatu klēts visiem interesentiem būs pieejama Lauberes pagastā.

Tikmēr Lielvārdes pašvaldība jutās laimīga, atbrīvojoties no briesmīgās kultūras nastas un arī atrada galveno vaininieci – Jaudzemi.

Kāds KNABam bija uzrakstījis sūdzību, ka viņa patvarīgi šķērdējusi pašvaldības līdzekļus. Jaudzeme pastāstīja: „Nesaprotu visu šo vājprātu, neko nesaprotu, esmu šokā! Man naudas sodu uzlika pirms vairākiem mēnešiem, un es to jau sen kā esmu samaksājusi. Godīgu sakot, nezinu par ko. Jā, zem visiem dokumentiem bija mans paraksts. Mani pati izsauca uz pratināšanu KNABā. Teica, ka par „Grāmatu klēti“ kāds bija uzrakstījis sūdzību un viņiem tā bija jāizskata.“

Vēlāk KNAB sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka sods Jaudzemei tika piemērots pamatoti, jo pašvaldības īpašums ne tikai bija nodots bezatlīdzības lietošanā privātpersonas kolekcijas uzglabāšanai, bet šai privātpersonai vēl tika piemaksāts no pašvaldības finanšu līdzekļiem par tai piederošās privātās kolekcijas uzturēšanu.

Paldies Dievam, vērtīgais trimdas grāmatu krājums netiks sadedzināts sārtā. Tagad tas tiek izvietots speciālās telpās Lauberes pagasta centrā. Lauberes pagasta Kultūras nama direktore Valda Plūģe pastāstīja: „Domāju, ka drīz šis krājums būs pieejams visiem interesentiem un lasītājiem. Mēs to izvietojam Lauberes centrā – mājā līdzās kultūras namam un pagastmājai. Nesen „Grāmatu klētij“ atvesti jauni plaukti.“

Neizprotams sods

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņs par izvērtušos situāciju ap trimdas Grāmatu klēti teica: „Emocionāli varu pateikt – KNAB ir daudzi svarīgāki jautājumi, nekā šādi formāli pārkāpumi! Ja cilvēks kaut kur ir kļūdījies, bet sev neko kabatā nav iebāzis, tad tas nav tāds pārkāpums, par kuru pienāktos šāds sods. Ja cilvēks kaut ko ir iebāzis savā kabatā, tad tas noteikti ir nosodāms, bet, ja viņš kļūdījies ne jau savās interesēs, tad par to šāds naudas sods nebūtu piemērojams. KNABam ir daudz svarīgāki jautājumi – piemēram, kā kāda skolotāja savam dēlam var uzdāvināt pusmiljonu vērtu īpašumu?”

Elmārs Barkāns
Laikrakstam „Latvietis“