Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Izstāde un koncerts

Divi notikumu vienā sestdienā Melburnas Latviešu namā

Laikraksts Latvietis Nr. 430, 2016. g. 27. sept.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LAAJ

Izstādes „Krūze“ atklāšana. No kreisās: Natālija Neiburga, Ilze Nāgela, Anita Andersone. FOTO Ojārs Greste.

Izstādes „Krūze“ atklāšana. FOTO Ilze Nāgela.

Izstādes „Krūze“ atklāšana. No kreisās: Natālija Neiburga, Ojārs Greste. FOTO Andris Atvars.

Vīru kora „Veseris“ koncerts. FOTO Ojārs Greste.

Vīru koris „Veseris“. Centrā Sandra Birze. Trešais no labās Ivars Cinkuss. FOTO Andris Atvars.

Sestdien, 20. augustā, Melburnas Latviešu namā notika divi zīmīgi pasākumi: Natālijas Neiburgas jubilejas izstāde Krūze un Melburnas Latviešu vīru kora Veseris viena gada jubilejas koncerts.

„Krūze“

Tieši 31 Natālijas Neiburgas darinātā krūze un krūzīte 20. augustā Latviešu nama foajē vienkopus dižojās Gunāra Jurjāna veidotās vēsturiskās sienas mozaīkas priekšā. Kā keramiķe pati saka: „Visas manas izstādītās krūzes arī bija ļoti priecīgas, ka vienreiz tām izdevies būt kopā, nevis izkaisītām pa plauktiem, galdiņiem un skapjaugšām, dažas pat 60 gadu garumā... tas ir ļoti jauki un aizkustinoši.“

Izstādi rīkoja LAAJ Kultūras nodaļas Mākslas nozares vadītāja Ilze Nāgela, LAAJ Kultūras nodaļas vadītāja Anita Andersone, Latviešu daiļamatnieku apvienības Austrālijā vadītāja Ilze Švarca un Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītājs Ojārs Greste.

Jau vairāk nekā 60 gadus neatņemama Natālijas Neiburgas dzīves daļa ir bijusi arī mīlestība uz keramiku, un ne tikai jūsmošana un prieks par skaistiem keramikas darinājumiem, bet arī interese un praktiskais darbs. Gadu garumā pat grūti saskaitīt cik vāzes un vāzītes, šķīvjus, svečturus, alus kausus, krūzes un krūzītes viņa savā mūžā darinājusi. Tie savu mājvietu atraduši daudzu latviešu mājās Sidnejā un Adelaidē, Brisbanē, Pertā un, protams, arī tepat Melburnā. N. Neiburga piedalījusies ļoti daudzās Austrālijas Latviešu Kultūras dienu lietišķās mākslas izstādēs, divās no tām saņemot apbalvojumus no Kultūras fonda un Daiļamatnieku apvienības – Par īpašiem sasniegumiem keramikā.

Šī ir pirmā mākslinieces izstāde, kurā vienkopus redzam tik daudz viņas darbus; šoreiz – krūzes, un katra no tām ir ne tikai praktiski pielietojams trauks; katra no tām ir mākslas darbs un katra ar savu īpašu daiļumu.

Izstādes atklāšanu ar sirsnību vadīja LAAJ Kultūras nodaļas vadītāja Anita Andersone, pakavējoties atmiņās; Natālijas Neiburgas – Natiņas – darinātās krūzes, vāzes, šķīvji un svečturi – tie bija viņas vecāku un vecāku draugu mājās: „Natiņas skaistie māla darinājumi ir bijuši manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Pieprasījums pēc Natiņas darbiem strauji pieauga. Cilvēki esot ļoti izsalkuši pēc kaut kā latviska, jo atbraucot kā bēgļi ar koferiem, keramikas izstrādājumus nebija paņēmuši līdzi no Latvijas. Un tā Latgales keramikas tradīcija caur Natiņas dvēselisko plaukumu tika iedvesmota tālajā Austrālijā. [...] Natiņas brūnganās krūzes un vāzes ar apaļiem vēderiņiem un mīlīgiem snīpīšiem, ar sūnu zaļo glazūru un latviskiem rakstiem – varbūt pat neapzināti, izveidojās par simbolu tam, kas bija atstāts, tam ko līdzi paņemt nevarēja… [...] Es varu liecināt ka nebija neviena manu vecāku un viņu draugu māja, kurās (kopā ar Jāņa Laduzāna darinātajiem koka svečturiem) nebūtu bijuši Natiņas darinātie māla trauki. Tie arī redzami daudzos mūsu sabiedriskos namos – to starpā tepat mūsu Latviešu namā, arī Rīgas kafejnīcā. Natiņas trauki arī izplatīti par citām Austrālijas pilsētām. Vēlos piebilst, ka man pašai arī laimējies – man uz iesvētībām tika uzdāvināta, ko es dēvēju par savu „zaļo krūzi“, kura vēl šodien ir vismīļākā no manām vāzēm, un kura visbiežāk tiek izmantota zilajām rudzupuķu un margrietiņu pušķiem (šodien te arī izstādīta). [...]Foajē telpa nav bieži tikusi izmantota izstādēm, bet Ilzes vīzija, iekļaujot mākslinieka, un Neiburgu ģimenes drauga, nelaiķa Gunāra Jurjāna, mozaīku „Latvija“ ļoti labi sasaucās ar Natiņas latviskiem darbiem.“

Kā pirmais izstādes atklāšanā mākslinieci sveica ALMA vadītājs Ojārs Greste, izsakot savu gandarījumu, ka bija izdevība nākt talkā un arī piedalīties šīs izstādes Krūze iekārtošanā, un šai procesā bija izdevība katru no krūzēm paņemot rokās, tās aplūkot un apbrīnot katras savdabību. Viņš teica: „Krūze ir nepieciešams priekšmets katrā mājā – bez krūzes nevaram iztikt. Šī izstāde mums pārliecinoši apliecina, ka krūze var arī būt mākslas priekšmets mūsu mājā! Apsveicu mākslinieci ar šo izstādi!“

Ar izstādes atklāšanu keramiķi sveica LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte. Ar īpašiem sveicieniem sveica Ilze Švarca – gan kā māksliniece, gan kā Latviešu daiļamatnieku apvienības Austrālijā vadītāja, gan arī kā krustmeita.

Mākslinieci ģimenes vārdā sveica Zane Ritere un arī meita – Bite Švolmane. N. Neiburga pateicās visiem par ierašanos uz tikšanos ar viņas darinātiem traukiem un piedalīšanos izstādes atklāšanā. Un tad čalojošās publikas balsis apklusa – Roberts Birze uzsāka dziesmu Rīga dimd. Latviešu nams patiesi dimdēja, un dziesmai pievienojās vīru koris Veseris un arī visa publika. Keramiķe uzcienāja savus viesus ar glāzi vīna.

„Veseris“

Stundu vēlāk pēc izstādes atklāšanas Lielā zāle bija uzpildījusies: vairāk nekā 200 skatītāju bija atnākuši uz šo ilgi gaidīto koncertu – notikumu! Te šķiet ļoti vietā ir citēt Ivaru Cinkusu no intervijas ar viņu: „...ja rodas jauns vīru koris, tad tas ir notikums, tā nav ikdiena. Vīru kori tāpat nedzimst nekur, ar vīru koriem drīzāk ir otrādi, – tiem ir tendence sarukt un izmirt. Tā kā šis ir brīnišķīgs notikums vispār latvju kora mūzikas dzīvē, un latvju es domāju visas pasaules kontekstā...“*

Patiesi, Vesera rašanās ir Notikums, un melburnieši ir īpaši lepni, ka tas ir noticis Melburnā. Un kora rašanās un tagad – šis gada jubilejas koncerts varēja notikt, īpaši pateicos diviem bezgala enerģiskiem un mūziku un kora dziesmu mīlošiem cilvēkiem – Sandrai un Robertam Birzēm.

Kā jau Roberts pats ir minējis, Vesera pirmsākumu meklējami tai laikā, kad daļa Melburnas dziedātāju gatavoja vīru kora dziesmas, lai varētu piedalīties 2013. gadā Latvijā notikušajos Dziesmu svētkos vīru koru kopkorī. Lēnām šī Roberta Birzes (tagad kora priekšnieks) ideja realizējās, un, lūk, 20. augustā Veseris, 26 dziedātāju sastāvā skatītājiem nodeva vērtējumā savu pirmo koncertu. Un šie 26 bija: seši 1. tenori (Viktors Brenners, Andis Graudiņš, Arnis Gross, Kalvis Jaunalksnis, Daris Leitmanis, Valdis Vagars), seši 2. tenori (Roberts Atvars, Aldis Elberts, Pauls Kasparsons, Jānis Lucis, Mārtiņš Kvins, Dāvids Zemdegs), seši baritoni (Roberts Birze, Ēriks Birzulis, Andrejs Daliņš, Pēteris Daliņš, Arnis Kalējs, Lūkas Kalējs) un astoņi basi (Kārlis Eimanis, Pauls Jaudzems, Tomas Kalējs, Edmunds Ronis, Aleks Šmits, Miķelis Stepaņuks, Edgars Vēgners, Dāvids Vējiņš). Vienīgais, kas iztrūka koncertā bija Ivars Štubis, kas tobrīd bija ārzemēs – Latvijā.

Tas, ka koris bija iestudējis un savā pirmā gada jubilejas koncertā sniedza vērtējumam 16 dziesmas, ir milzīgi liels Sandras Birzes nopelns. Viņa ar savu aizrautību, ar ārkārtīgi lielo mīlestību uz mūziku – šoreiz tieši uz kora dziesmu – iekustināja un iedvesmoja uz dziesmu šos 26 puišus un vīrus.

Koncerta pirmajā daļā dzirdējām 8 dziesmas: Krāc jūrmalas priedes (J. Mediņš/A. Birkerts), Raganu kalna balāde (B. Skulte/T. Tomsons), Aijā (B. Skulte/T. Tomsons), Svečturi – (P. Plakidis/I. Ziedonis), Mūžam zili (E. Dārziņš/K. Skalbe), Mirdzi kā zvaigzne (E. Dārziņš/K. Jēkabsons), Tumša nakte, zaļa zāle (R. Jermaks/T.dz.), Pulkveža atgriešanās (J. Norvilis/Ed. Virza).

Koncerta otrā daļa iesākās ar 3 dziesmām no Uģa Prauliņa dziesmu cikla Pagānu Gadagrāmata (tautas dziesmu vārdi): Man jāsteidzas (pievienojās Dainas kora dziedātājas), Saucējs (sauc) un Vecgada vakars. Šīm dziesmām sekoja: Pilsētā (U. Prauliņš/A. Grauba), Manai dzimtenei (R. Pauls/J. Peters), Saule, Pērkons, Daugava (M. Brauns/Rainis), Mūžu mūžos būs dziesma (V. Kaminskis/I. Ziedonis) un Apkal manu kumeliņu (J. Vaivods/R. Blaumanis).

Liels pagodinājums korim bija koncerta viesdiriģents – Ivars Cinkuss. Kora Veseris diriģenti ir: Sandra Birze, Roberts Atvars, Edgars Vēgners, kā arī Ivars Štubis.

Noteikti jāpiemin kora šī koncerta instrumentālistus: klavieres – Sandra Birze, Ivars Cinkuss; akordeons, dūdas un stabule – Jāna Andersone; kokle – Māra Baumane. Protams, ka visi instrumentālisti arī dziedāja, izņemot Jānu un Māru.

Koncerta pēdējai dziesmai izskanot, Melburnas Latviešu nama Lielo zāli pāršalca aplausu vētra; sajūsminātā publika izteica savu gandarījumu par nule dzirdēto koncertu.

Pēc koncerta sekoja siltas vakariņas, sadziedāšanās, dejas un danči un, protams, latviešu sarīkojumos neiztrūkstošā loterija.

Paldies visiem – dalībniekiem, rīkotājiem un apmeklētājiem!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“

* Intervija ar Ivaru Cinkusu lasāma laikraksta „Latvietis“ Nr. 426; http://www.laikraksts.com/raksti/6571



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com