Vai drīz būs Ziemassvētki?

Daugavas Vanagi

Vai tās Adelaides Vanadzes ir galīgi aptaurētas, ka jau septembrī cep Ziemassvētku piparkūkas? Taču, nē! Septembrī vēl nav tik zvērīgi karsts, kā vēlāk vasarā, visām ir drusku vairāk laika, nekā tuvāk pie gada beigām, un piparkūkas taču labi glabājās, ja tās kārtīgi iesaiņo. Turklāt, tie Ziemassvētki nemaz nav vairs tik tālu: pāris atlikušie mēneši paies, kā nebijuši (novembris vispār norakstāms), un vispār – labs tas darbiņš, kas padarīts, kā mana mamma mēdza sacīt. (Viņa teica arī, ka darbs nav zaķis, nekur neaizbēgs, bet tā esot sliņķu paruna, un Vanadzes nav nekādas sliņķes!)

Adelaides Vanadzēm piparkūku cepšana jau kļuvusi par tradīciju, kur katra jau no iepriekšējiem gadiem zina savu vietu un darbiņu. Vispirms jau no bāra telpas jāizvāc visas mēbeles, jo grīda jānoklāj ar biezu plastikas kārtu, lai tepiķī neiemītu mīklas druskas, jo vienmēr jau kaut kas nokrīt zemē. Artūrs šai darbā jau iemanījies, un drīz vien grīda noklāta, vajadzīgie galdi atlikti atpakaļ un sameklēti visi darba rīki. Tikmēr virtuvē Ilga ar palīgiem jau gatavo mīklu. Smags darbs tā mīcīšana, sevišķi – tādā daudzumā. Divās dienās tika izlietots turpat 40 kg miltu! Un kur vēl viss pārējais.

Mūsu goda Vanadze – Māris, kā jau citus gadus, laida mīklu caur spageti rullējamo ierīci, kas ietaupīja veltnēšanu ar roku un deva vienāda biezuma mīklu. Tur nu gan vajadzēja vairāk nekā divas rokas, un Jānis bija labs palīgs. Vairākas spiedējas tad veidoja visādas zvaigznītes, sirsniņas, pusmēnestiņus, aplīšus un eglītes, kurus Artūrs apzieda ar olu, un Geņa izdaiļoja ar mandelēm. Divas krāsnis kūrās vienā laidā, un Ilze zināja, kad likt pannas iekša un kad tās ņemt ārā. Jāsaka, ka tehnika netika cilvēku rokām līdz, jo gatavās pannas krājās uz visām virtuves virsmām, līdz tika krāsnī iekšā. Izceptas, atdzisušas piparkūkas beigās nonāca Regīnas un Induļa rokās, lai tiktu iesvērtas maisiņos par simts vai divsimti gramiem.

Pirmajā dienā, 20. septembrī, Ilga pusdienlaikā cienāja darbiniekus ar frikadeļu zupu; otrajā dienā, 21. septembrī, mielojāmies ar Guntas ķirbju zupu. Protams, pēc ēšanas uznāca gurdenums, gribējās noraut mirklīti, bet kas tev deva? Darbs dzen uz priekšu, jo Ilga no virtuves tik sūta vēl un vēl mīklu! Anita šogad veica skrējējas darbiņus; kur tik kaut ko vajadzēja paņemt, iedot, aiznest, atnest, kafiju uzvārīt un pienest, traukus nomazgāt vai grīdu izmēzt, tur viņa bija klāt – Maedchen fuer alles. Pie mīcīšanas laimējās dabūt jaunu, spēcīgu vīrieti – Jake (Rasas mazdēlu), kas krietni atviegloja meitenēm šo smago darbu. Pat Geņas mazmeita, kas ciemojās no Londonas, izmēģināja roku pie piparkūku ražošanas.

Kad otrā diena sāka jau vilkties garumā, tad vairākas žēlabainas balsis pacēlās ar jautājumu: Vai drīz būs beigas? Cepšanai pienāca beigas, bet tad vēl vajadzēja visu satīrīt. Diemžēl, līdz tam laikam gudrākie bija jau pazuduši uz mājām, un tīrīšanu un telpu sakārtošanu veica tas pats vecais dzelzs kodols – kāds pusducis cilvēku. Nedrīkst aizmirst, ka lielākai daļai cepēju ir jau krietni pāri par 80!

Paldies jāsaka visiem, kas ziedoja vismaz vienu, ja ne divas dienas, lai Adelaides Vanadzes varētu svētkos iepriecināt tautiešus ar piparkūkām. Cerams, nevienu talcinieku nebūšu izlaidusi: Ilga Vēvere, Regīna Berķe, Artūrs Berķis, Māris Miezis, Jānis Brakovskis, Anita Misiņa, Irmgarde Ozoliņa, Lilija Vovere, Lidija no Londonas, Gunta Rudzīte, Māra Kīna (Keen), Elīna Rikarde, Geņa Janmeija, Rasma Lace, Ilze Mūsiņa, Ilze Kūma (Coombe), Ināra Putniņa, Indulis Lapa, Biruta Brūns, Dzidra Virdžina (Virgin), Rasa Feja un Rasas mazdēls Džeiks (Jake).

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“