Aija Pakule simtgadniece

Aija Pakule ar meitām. No kreisās: Rudīte Aleksandere un Sarmīte Dāvidsone. FOTO Toms Dāvidsons.

Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi, gadi garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā
Plauksti baltāka arvien.
(Valda Mora)

ASV Vašingtona pavalsts pilsētā Sietlā, šī gada 10. jūnijā Aija Pakule nosvinēja savu 100 gadu jubileju. Meitas Sarmīte Dāvidsone un Rudīte Aleksandere (Alexander) mātei par godu bija sarīkojušas viesības Sietlas Latviešu centrā. Lielā zāle pilna Aijas Pakules ģimenes piederīgiem – bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, kā arī draugiem no latviešu saimes. Uz skaisti klātiem galdiem ziedi no dārziem, uz skatuves malas vāzē klēpis sarkanu magoņu un rudzu puķu un daudz, daudz rožu! Jubilāre ar smaidu klausās apsveikumus no Latviešu ev. luterāņu draudzes, no Latviešu biedrības Vašingtona štatā, no Mazpulka sakarnieka ASV Arvīda Bļodnieka. Krustmeita Aija Ebdene atbraukusi no Latvijas krustmāti apsveikt, un līdz ar viņu Dr. Valters Nollendorfs – Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis. Gadu gaitā Aija Pakule muzejam daudz ziedojusi. Tālis Jaundālderis, Aijas Pakules skolnieks Rundāles pagasta pamatskolā, kavējas atmiņās. Apsveicot māmiņu, Sarmīte nolasa Valdas Moras skaisto dzejoli Mātes sirds. Daudziem acīs asaras. Kad vēlāk Sarmītei prasa, kas ir mātes garās dzīves noslēpums, viņa atbild, ka mātes moto vienmēr bijis ,,Be happy“ – ej visur ar smaidu.

Jubilārei par godu divi jaunieši atskaņo mūziku. Ciemiņš no Latvijas – Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēknis Erlands Griezītis uz klavierēm spēlē Raimonda Paula skaņdarbu no filmas Ilgais ceļš kāpās un vēlāk vairākus skaņdarbus uz saksafona. Marissa Bitnere uz altvijoles atskaņo Giovani Battista Pergolesi kompozīciju Nina. Uz ekrāna rāda foto uzņēmumus no Aijas Pakules dzīves: skaista, jauna meitene Latvijā; vēlāk ar vīru Frici Pakuli, meitām Sarmīti un Rudīti trimdas gados Vācijā un iebraucot Amerikā; meitu kāzās, ar mazbērniem, ģimenes godos, strādājot latviešu sabiedrībā. Pēc apsveikumiem viesi aicināti uz Selgas Pētersones gatavotām pusdienām – sulīgu lasi ar garšīgām piedevām. Uz saldā galda Sarmītes ceptais klinģeris un vairākas tortes. Protams, arī šampānietis un vīns.

Aija Pakule, dzimusi Auziņa, 1916. g. 10. jūnijā Pļaviņās pie Aiviekstes upes. Ģimenē vēl divas māsas un brālis, kas mirst 11 gadu vecumā ar šarlaku. Aija mācījusies ģimnāzijā Pļaviņās, 1938. gadā beigusi Skolotāju institūtu Rīgā un strādājusi par skolotāju Rundāles pagastā, kur viņa nodibināja un vadīja mazpulku. 1941. gadā viņa apprecas ar Frici Pakuli, bet jau trīs gadus vēlāk, 1944. gadā, Pakuļu ģimenei ar meitiņu Sarmīti jādodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur piedzimst otra meita Rudīte. Pēc 6 gadiem, dzīvojot dažādās vietās Vācijā angļu zonā, ģimene izceļo uz ASV – vispirms uz Dienviddakotu, kur viņi vienu gadu strādā fermā. Aukstās ziemas un karstās vasaras grūti panest, un ģimene nolemj pārcelties uz Sietlu Vašingtona pavalstī, kur viņiem ir latviešu paziņas. Tur sākās Aijas Pakules dzīves garākais posms; nu jau 65 gadi pavadīti Sietlā.

Pirmie gadi bija grūti, smagi strādājot ar mazu peļņu. Bet jau 1951. un 1952. gadā Pakuļi sāk sūtīt palīdzības saiņus uz Latviju – drēbes, apavus, pārtiku un ārstniecības līdzekļus. Sazinoties ar citām firmām, viņi ierīko paku sūtīšanu savā mājā ar nosaukumu Global Parcel Service. Galveno darbu veic Aija. Mājās arī ir latviešu veikaliņš, kur var iegādāties latviešu grāmatas, skaņu plates un daiļamatnieka izstrādājumus. Par šo laiku Aija saka: ,,Meitenes gāja skolā, vīrs darbā. Vakarā, kad ģimene pārnāca mājās, pati skrēju nakts darbā, tīrīt biroju telpas. Kā tika strādāts! Dienu un nakti!“ Kad Fricis saslima, Aija aizgāja daļējā pensijā.

Fricis Pakulis aizgāja mūžībā 1995. gadā. Vīra piemiņai Aija palīdzēja Vaiņodes baznīcai sagādāt solus un izdaiļot altāri ar svečturiem. Visu savu mūžu Aija Paukule ir veltījusi labdarībai: dibinājusi stipendijas fondu vietējo jauniešu latviskai izglītībai; atbalstījusi 3x3 un citas latviešu nometnes; mazpulku, kas atsāka darbību 1991. gadā; Amerikas Latviešu apvienību; Latvijas Nacionālās operas atjaunošanu (operā ir krēsls ar viņas vārdu); Vītolu Fondu; Kalpaka pieminekļa celšanu; Sibīrijas Bērnus; Latvijas Okupācijas muzeju; Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils būvēšanu. 2003. gadā Amerikas Latviešu apvienība (ALA) piešķīra Aijai Pakulei Goda rakstu, un viņa ir saņēmusi atzinību un pateicību no Latviešu biedrības Vašingtona štatā (LBVŠ). Arī šobrīd, tik cienījamos gados, Pakules kundze aktīvi atbalsta svarīgākās latviešu aktivitātes Amerikā un Latvijā. Viņas vecākā meita Sarmīte ir sekojusi mātes pēdās, rosīgi strādājot latviešu sabiedrībā. Jau 14 gadus viņa vada LBVŠ, ilgāk nekā jebkurš no iepriekšējiem vadītājiem. Arī tas ir Aijas nopelns.

Aija Pakule vēl arvien nāk uz latviešu dievkalpojumiem Sietlā, ik mēnesi uz pensionāru pusdienām un apmeklē citus sarīkojumus. Vēl joprojām viņa izstaro enerģiju, siltumu un labestību. Sietlas latviešu saimē Aija ir tiešām labais gariņš, visu cienīta un mīlēta. Suminām un apbrīnojam Aiju Pakuli viņas 100 gadu jubilejā un vēlam viņai gaišas, mīlestības pilnas atpūtas dienas!

Inta Moruss
Laikrakstam „Latvietis“