Armijas apgādē iesaistīs vietējos ražotājus

Jau nākamnedēļ valdību iepazīstinās ar aizsardzības nozares plānu, kas paredz armijas apgādē īpaši iesaistīt vietējos uzņēmumus, lai krīzes situācijā bruņotajiem spēkiem būtu produkti un pakalpojumi, kas ir pieejami uz vietas. Reizē ar šīm pārmaiņām paredzēts arī celt kvalitātes prasības, un vēl vairāk samazināt starpnieku lomu.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto ziņo, ka lielajos aizsardzības nozares iepirkumos – virs trim miljoniem eiro, ārzemju kompānijām kā apakšuzņēmēji būs jāatrod un jāpiesaista partneri Latvijā, uzticot tiem 30% procentus no iepirkuma apjoma. Tas nepieciešams, lai audzētu Latvijas ražotāju kapacitāti un nodotu tiem īpašās zināšanas produktu ražošanai vai apkalpošanai.

Izvēlētajiem uzņēmumiem īpašās sadarbības iespējas ļaus nonākt tādā kā monopolstāvoklī. Tādēļ ieplānota ne tikai produktu cenas salīdzināšana ar pārējo tirgu. Firmām ierobežos peļņas līmeni līdz astoņiem procentiem, un to reizi divos gados pārbaudīs neatkarīgs auditors. Valdībai adresētajā ziņojumā arī norādīts, ka izvēlētajiem partneruzņēmumiem jābūt eksportspējīgiem.

„Viena lieta ir paļauties uz situācijām un piegādātājiem kaut kur ārvalstīs, taču, ņemot vērā operacionālās situācijas, un atceroties 1940. gadu, kad Latvijas valdībai bija vairāki pasūtījumi, bet krīzes situācijā neviens negribēja tos izpildīt pat pie situācijas, kad nauda jau bija samaksāta. (..) Mums ir jābūt drošiem, ka dažādās situācijās, arī krīzes situācijās, mums būs nodrošināta piegāde. Un to var nodrošināt tikai ar to, ka ir vietējais piegādātājs, kurš spēj to darīt,“ saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Kopā ar vairākus desmitus uzņēmumu pārstāvošo Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju apzināti iespējamie telšu, konteineru, formastērpu, munīcijas ražotāji, arī informācijas tehnoloģiju uzņēmumi un citas kompānijas, kas var radīt armijai nepieciešamo. Paredzēta arī ciešāka zinātnieku iesaiste. „Biedri, kas nāk pie mums, viņiem ir produkts, projekts vai pakalpojums, ko var transformēt kā eksportspēju,“ Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas padomes priekšsēdētājs, DDupleks valdes loceklis Agris Dundurs.

Iepriekš minētā prasība par vietējo uzņēmumu līdzdalību un ražošanu lielajos iepirkumos faktiski jau ir sākusi darboties. Tā bija daļa no līguma arī pēdējā laika vērienīgākajā projektā par 123 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnu CVR(T) iegādi. Desmit gadu laikā mehanizācijas projekta izmaksas, ieskaitot bruņumašīnu iegādi, aprīkošanu, apmācības un visu uzturēšanu būs 249 514 638 eiro. Aptuveni gadu britu militārais milzis BAE Systems meklē piemērotāko partneri Latvijā.

BAE Systems atbilde raidījumam de facto: „Saskaņā ar kompānijas starptautisko rīcības kodeksu, „BAE Systems“ piemēro augstākos ētikas standartus, lai izvēlētos industriālo partneri Latvijā, kas apkalpotu 123 CVR(T) kaujas mašīnas, ko Latvijas valdība iegādājusies no Lielbritānijas valdības. Spējīgākā industriālā partnera izvēles process ir neatkarīgs no Latvijas valdības un to dara pati „BAE Systems“. Tā šobrīd veic tālāko atlasi no neliela kandidātu skaita.“

Aizsardzības ministrijā uzsver, ka tā neietekmē un neiesaistās apakšuzņēmēju meklēšanā Latvijā. Turklāt tai neesot tam ne resursu ne tikai remontēt uz vietas Latvijā, bet plānā ir arī kaujas mašīnām vajadzīgās munīcijas ražošana. Viens no uzņēmumiem, ko apmeklējuši un vērtējuši iespējamie ārzemju partneri, ir munīcijas ražotājs DDupleks. Tas šobrīd gandrīz visu savu civiliem un arī militāriem mērķiem saražoto produkciju eksportē.

Agris Dundurs, SIA DDupleks valdes loceklis: „Mūsu gadījumā ir pietiekami unikāli produkti, pasaulē šādu produktu nav, tādēļ mēs varam dēļ unikalitātes, dēļ šo produktu specifiskām īpašībām arī ieiet šajā militārajā tirgū.“

Pirms vairākiem gadiem veiktā pētījumā zinātnieki ieteica militāro ražošanu Latvijā mākslīgi neattīstīt, tikai veicināt esošo. Taču tagad ir skaidrs, ka, pat slēdzot tā dēvētos kompensācijas darījumus ar ārzemju ražotājiem, vietējam uzņēmējam jāplāno lieli ieguldījumi. „Daudzas lietas tomēr ir jārada. Ražošanas daļa Latvijā tomēr ir ļoti maza proporcionāli. Tas, kas mums ir, stiprs IT, bet nav tik liela zināšana uzņēmumiem par militārām programmatūrām. (..) Un šajos pašos remontos kompānijai būs jāapgūst bruņumašīnas uzbūve, un tas nav vienas dienas darbs, tur ir jārada visa šī apkopes sistēma no jauna. Tas pats arī par munīciju,“ saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Militārās ražošanas attīstīšana Latvijā ietver arī ciešāku zinātnieku un uzņēmēju sadarbību. Ražotāji vēlas iespēju izmantot armijas poligonu savu jauno produktu testēšanai, sākot ar munīciju un beidzot ar formas tērpiem.

Uz to norāda arī kompānijā SRC Brasa, kas rada kaujas formastērpus un dažādas somas. Arī šis uzņēmums vairāk nekā pusi savas produkcijas eksportē, apgādājot armijas vai speciālās vienības gan kaimiņvalstīs, gan Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Francijā un citviet. „Uzņēmējiem ir svarīgi, lai produktu notestētu kaujas apstākļos un dotu savu slēdzienu,“ saka SRC Brasa valdes loceklis Kristians Brēdermanis.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas Televīzija
Laikrakstam „Latvietis“
11.09.2016.