„BALSIS“ pa Daugavu

Palielināt / Enlarge

Visur bija daudz klausītāju. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

„Balsis“ dodas pa Daugavu. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Koncerts Ogrē. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Klausītāji Ogrē. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

„Balsis“ Lindes parkā. FOTO Ilona Brūvere.

Četras dienas, – pavadītas ar jauniešiem, kas mīl dziedāt, piestrādā pie sava kora BALSIS sniegumiem un arī jūsmo par iespēju kopīgi doties pa Daugavu vienreiz katru gadu, sniedzot koncertus, un ar uzņēmīgu un enerģisku diriģentu Intu Teterovski, – ir paskrējušas garām kā ilgi gaidītais 3. tramvajs – rets notikums, bet kas pa laimi!

BALSIS šogad ceļoja no Aizkraukles līdz Ogrei, un 4 dienās sniedza 10 koncertus, apburot klausītājus Aizkraukles vecajā luterāņu baznīcā, Jaunjelgavas Mārtiņa Baltā baznīcā, Skrīveru Dendroloģiskā parkā, Dzelmēs, Kaibalā, Lindes muižas parkā, Lielvārdē, Ķeguma luterāņu baznīcā, Tomes baznīcā un uz plosta – Ogrē.

Koris bija gatavs dziedāt 67 dziesmas, no kurām katram koncertam izmeklēja tieši tās, kas vispiemērotākās katrai vietai. Skanēja garīgas dziesmas, laikmetīgas un dziesmu svētku dziesmas, kā arī pievilcīgās dziesmas no Raimonda Paula un Ineses Zanderes dziesmu cikla – Dziesmas par Latvijas upēm.

Kādas tad bija klausītāju atsauksmes sniegumam? Bez izņēmuma, koris tika uzņemts ar lieliem, sirds izjustiem aplausiem, pateicību, ka nav aizmirsuši cilvēkus laukos, ar uzslavu par labiem, kvalitatīviem, skanīgiem un emocijas izraisošiem koncertiem. Ļaudis arī bija sajūsmā pa diriģentu, kā kāds teica: „Diriģents ir apbrīnojams, tātad koris arī ir tāds!“

Nu un kāpēc tad diriģents un koris ir tik apbrīnojumi? Te jau saraksts ar iemesliem varētu būt tik pat garš kā niedru skaits Daugavas krastos, bet īsumā – kora skaņa ir saliedēta, spēcīga, bet arī gaiša, kas viegli plūst no skaļiem brīžiem uz klusajiem; dzied koris, bet ne 32 atsevišķi cilvēki. Koris dzied ar cieņu, viņi patiešām mīl latviešu koru mūziku, Latvijas dabu, Latvijas lauku pilsētiņas un to iedzīvotājus. Diriģents diriģē ar sirdi un dvēseli, ar dziļu izpratni un respektu pret latviešu mūziku un koru mūziku vispār. Diriģentu jau Austrālijas latvieši pazīst diezgan labi, bet pats koris nav bijis Austrālijā ilgus gadus. Bija prieks iepazīties ar šiem jauniešiem. (Tikai viena no patreizējiem dziedātājiem bija bijusi Austrālijas ceļojumā.) Viņi visi bija lielā sajūsmā pa Daugavas braucienu, kas jau notiek 5. reizi, un stāstīja, ka katru gadu to tā gaidot, un tas pats par sevi jau dod zināmu enerģiju un kvalitāti koncertiem un pasākumiem. Pievilcīgs piedzīvojums visiem, – mani ieskaitot!

Ceļojot ar laivām pa Daugavu, koristiem ir ne tikai īpašais pārvietošanās veids, bet arī iespēja panašķoties (nu tak jaunieši!), atpūsties, papeldēt un pavadīt laiku kopā; vienīgais – šogad ceļoja lielāko tiesu vairākās laivās, ne uz viena plosta, kā iepriekšējos gados. Uz sauszemes atkal viņiem stājās priekšā, ne tikai dziedāšana, bet visādi pasākumi, kā nakts pārgājiens jeb vietu apskate, kalnā kāpšana. Vārdu sakot, ceļojums pa Daugavu piedāvā laiku arī izpriecai, ne tikai nopietnam darbam.

Tātad, beigu beigās, kuri tad bija ieguvēji?

Dabīgi, ka klausītāji! Daudzi no viņiem teica paldies, ka koris ir atbraucis uz laukiem, jo viņiem nebija iespējas tikt uz Rīgu. Kora līmenis, pēc klausītāju uzskatiem, bija augsts – profesionāls, un bija pieejama burvīga, plaša dziesmu izlase.

Koristi jau arī ieguva – kopīgi pavadīts laiks, iespēja koncertēt daudz reizes un arī atpūta un izklaide.

Diriģents savukārt iegūst koristus, kas ir sadziedājušies, kas ar enerģiju uzstājās katrā koncertā un kas ciena viņu kā diriģentu, un ir pateicīgi par viņa iztēles spējām un īpatnējiem koncertiem, kas tiek veidoti.

Un šī raksta autore arī guva iespēju iepazīties tuvāk ar kora repertuāru, pavadīt burvīgu laiku ar jaukiem, sirsnīgiem, apdāvinātiem cilvēkiem, kam ir liels dzīvesprieks, un, kā vienmēr, apbrīnot Latvijas neticami skaisto dabu.

Tikai jāmin, ka viss šis labums būtu izgaisis, ja katrā vietā nebūtu uzņēmīgu cilvēku, kas palīdzēja organizēt koncertus, sagatavot ēdienu koristiem (Un kā jau pie latviešiem, ēdiena nekad netrūka!) un noorganizēt naktsmājas un arī pasākumus. Tad vēl svarīgi ir sponsori! Tātad tiem visiem pienākas liels paldies.

Un ir jau vēl par ko priecāties! Vēl jau paliek viens Daugavas sektors – tas no Ogres līdz Rīgai – nākamajam gadam, jauniem klausītājiem... un varbūt vēl citiem, kas dzirdēja kori šogad un nevarēs atturēties, bet steigsies uz koncertiem pie Daugavas.

Par šo ceļojumu tuvāk var lasīt manu rakstu BALSIS mājaslapā: Balsis.lv

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“