Izglītība nākotnei

Palielināt / Enlarge

Ieva Stupāne sniedz Akadēmisko runu. FOTO Roberts Birze.

Ievas Stupānes referāts Latvijas Universitātes 97 gadu atcerē Melburnā, 2016. g. 3. septembrī.

Ieva Stupāne dzimusi un uzaugusi Sidnejā. Kopā ar jaunāko brāli Pēteri abi audzināti latviskā garā. Ieva apmeklējusi Sidnejas Latviešu skolu, jauniešu kursus, dejojusi Jautrā pārī un Saules jostas ansamblī, spēlējusi Sidnejas Latviešu teātrī un 1974. gadā Ieva iestājusies korp! Imeria.

Par izglītības virzienu izmeklējusi farmaceitu studijas un iestājusies Sidnejas Universitātē, nobeidzot bakalaura un doktora grādus. Pēc doktora grāda iegūšanas, pārcēlusies uz ASV, kur strādājusi prestižā medicīnas pētniecības centrā Nacionālos Veselības institūtos (National Institutes of Health), Vašingtonā. Pēc diviem gadiem atgriezusies Austrālijā, kur strādājusi vairākās laboratorijās un pēc tam iesākusi gaitas kā mācību spēks Adelaidē, Dienvidaustrālijas Universitātē, pēc tam turpinot Ņūinglandes Universitātē (University of New England), Jaundienvidvelsa laukos, Armadeilā. 2009. gadā Ievai piešķirta stipendija tālākām studijām Australian Learning and Teaching Council Fellowship, kur viņa veica pētniecības projektu par farmācijas studentu sagatavošanu savai nākotnes profesionālai identitātei.

Ieva ir ieguvusi pieredzi arī ārzemēs – gan Honkongā, Malaizijā un Jaunzēlandē un arī Latvijā. Latvijā 2014. gadā Ieva strādājusi par padomdevēju, sniegusi pedagoģijas padomus Farmācijas fakultātē Rīgas Stradiņa Universitātē, Latvijā.

2015. gadā pārcēlusies uz dzīvi Melburnā, kur viņa strādā RMIT kā Farmācijas profesore.

* * *

Izglītība nākotnei

Cienītā akadēmiskā saime, Cienītie klausītāji!

Pāris nedēļas atpakaļ piedalījos seminārā – temats ietilpa tehnoloģijas lietošanu izglītībā. Man pārsteidzoša detaļa bija tā, ka, apmēram, 60% no studentiem, kuri pašlaik iesāk universitātes studijas, studijas priekšmeti bus novecojuši pēc 5 vai 10 gadiem, t.i., pirms students ir atmaksājis savus studiju parādus.

Šodien es jums stāstīšu par to, kāds izaicinājums ir universitātes mācību spēkiem sagatavot studentus nākotnes profesionāliem darbiem. Specifiski es runāšu par farmācijas lauku. Esmu strādājusi universitātēs gandrīz trīsdesmit gadus farmācijas fakultātēs. Izaicinājumi ir visā pasaulē – Austrālijā un arī Latvijā.

Pirmkārt, gribu apskatīt, kā farmaceiti tipiski strādās pavisam drīzā nākotnē, ja ne dažās vietās jau tagad.

Robotikas sistēma sakārtos receptes, personalizētos medikamentus sagatavos ar 3D drukātāju un ar dūkona (drone) piegādās sagatavotos medikamentus.

Padomāsim par šīm iespējām.

Pirmā. – Robotika jau pašlaik tiek lietota – mazāk nekā 10% no aptiekām izmanto robotiku. Šinī gadījumā robotika tiek uzskatīta pozitīvi it sevišķi, ja tiek izmantota kā līdzeklis, lai ļautu farmaceitam vairāk laika nodarboties ar klientiem.

Otrā. – 3D drukāšana, pazīstama arī kā piedevu ražošana, ir proces, ko izmanto, lai sintezētu trīsdimensiju objektus. Secīgo slāņu materiālus veido datoru kontrolē.

Drukātājs, kas sakrauts pavedieniem vai šķiedrām (filaments), kas satur ķīmiskas vielas var izdrukāt personalizētus medikamentus aptiekās. Varēta būt realitāte – Amerikas Savienotas Valstis pirmie medikamenti sagatavoti ar 3D printeri, epilepsijai ir nesen apstiprināti lietošanai.

Izmanto procesu, kur pulverveida medikamentu slāņi tiek novietoti virsū viens uz otra un tiek drukāti ar dažādiem materiāliem kopā. Šiem printeriem dota iespēja mainīt devu farmaceitiem. Medikamenti vairāk atbilst pacientu vajadzībām. Visas personas atšķirīgi reaģē uz medikamentiem. Reaģēšanu ietekmē daudzi faktori, piemēram, ģenētiskā uzbūve, vecums, ķermeņa izmēri, citu medikamentu lietošana un slimība (kā nieru vai aknu slimības). Piemēram, lielām personām parasti ir vajadzīgs vairāk medikamentu, nekā mazākai personai, lai būtu efekts. Vecākam cilvēkam parasti vajadzīgs mazāk medikamentu nekā personai, kas jaunāks.

Tātad ar 3D drukātāju medikamentus var sagatavot, kas vairāk atbilst pacientu vajadzībām. Ir arī iespējas, ka 3D drukātājs varētu radīt zāles no molekulām, izmantojot projektu, programmatūru, aparatūru un ķīmiskās tintes. Var iedomāties visas zāles pacienta vajadzībām tikai vienā tabletē, kas lēni atbrīvo konkrētas summas, kas nepieciešamas visas dienas garumā.

Trešā. – It sevišķi Austrālijas laukos, kur bieži vien tālus ceļus jābrauc grūtos braukšanas apstākļos, dūkoni var nosūtīt īsā laikā uz atsevišķa pacienta māju medikamentus. Pacienti tad izmanto, pirms dūkons atgriešanos uz dūkoņa bāzi.

Ir vēl citas iespējas – ierīcēm, kas iespējams iespaidos to, kā farmaceiti strādās. Farmaceiti varēs pārbaudīt to, kā pacienti lieto savus medikamentus un tos nesajauc nejauši vai pat apzinīgi ar citiem. Jaunākā ierīce ir, apmēram, tā kā plāksteris, kas pārraida farmaceitam datus par devu, sirds ritmu un ķermeņa stāju, lietojot mobilo telefonu vai datora ierīci.

Līdzīgā veidā plāksteris, kurā ietilpst mazi un nesāpīgi elektriski impulsi, nodrošina tūlītēju, pēc pieprasījuma sāpju mazināšanu, pacientam nospiežot pogu.

Tātad mēs esam apskatījuši, kā farmaceiti varēs sniegt individuālu aprūpi pacientiem. Bet pašlaik universitātēs regulāri neietver mācību materiālu par datoru dozēšanu, 3D drukāšanu un dūkoniem. Šīs idejas, kas tiek ieviestas praksē, pašlaik neietilpst standarta mācību programmās.

Mēs arī zinām, ka nekas nestāv uz vietas, un pēc gadiem, kad mūsu studenti strādās, viņi redzēs daudzas pārmaiņas praksē. Universitātes mācību spēkiem ir iespēja risināt izaicinājumu, sagatavot studentus nākotnes profesionāliem darbiem divos veidos: pirmkārt, ar to, kā māca, un, otrkārt, ko māca.

Vispirms apskatīsim īsumā, kā universitātes mācību spēki ideālā pasaule māca. Mēs zinām, ka efektīva mācīšana ir vairāk nekā skolotāji pie tāfeles, izplatot informāciju. Kad studenti mēģina tikai atcerēties faktus, nespēj atšķirt pierādījumus un informāciju, neapsver jēdzienus loģiski un uzdevumus redz tikai kā pienākumus, pieeju raksturo kā paviršu. Kad studenti koncentrējās uz to, ko jēdzieni nozīmē, kā attiecas jaunā informācija, uz to, ko viņi jau zina, un ir pieredzējuši, viņiem ir dziļa pieeja. Universitātes mācība spēki cenšas mācīt saistošā veidā. Mācības universitātēs bieži vien notiek caur problēmu risināšanu, studenti strādā kopīgi ar mācību spēkiem un citiem studentiem. Empīriskas mācības pedagoģijas (experiential pedagogy) aizstāvji, iesaistot praktisku izglītību, – tādā veidā integrējot vairākas disciplīnas aspektos un ietver studentu intereses, kā arī komunikācijas prasmju attīstīšanu. Otrkārt, to ko studentiem māca un kā studentiem māca ir saistīts viens ar otru – savienojums ir konstruktīva pielāgošana (constructive alignment). Konstruktīvs līdzinājums ir princips, ko izmanto, izstrādājot mācīšanās aktivitātes un novērtēšanas uzdevumus, kas tieši risina paredzēto mācību sasniegumu. Šī saskaņa parasti netiek sasniegta tradicionālās lekcijās, mācību klasēs un pārbaužu veidā.

Konstruktīvs līdzinājums ir pamatā jēdziens no pašreizējās prasības programmas specifikācijām, deklarētām mācības sasniegumiem un vērtēšanas kritērijiem. Ir divi pamatjēdzieni konstruktīvā līdzinājumā.

Pirmkārt, mācību spēki padara zināmu līdzinājumu starp plānotām mācību aktivitātēm un mācību rezultātiem. Tas ir apzinīgi sniegt studentiem ar skaidri noteiktu mērķi, labi izstrādātu mācību darbību vai darbībām, kas atbilst šim uzdevumam un labi izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.

Otrkārt, rezultāti nodrošina iespēju sazināties ar ārējiem atsauces punktiem valsts un starptautiskā līmenī gan profesijā, gan ārpus tās. Rezultāti palīdz pasniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, darba devējiem par kopīgu izpratni studentu prasmes un zināšanu apguvē. Šajā gadījumā mācību dizains ir balstīts uz studentu mācību sasniegumu, kuru var novērtēt un nodrošināt studiju beigās.

Paradigmas maiņa uz skolēnu mācību sasniegumiem ir akadēmiskās un politiskās sekas. Pirmkārt, var apgalvot, ka laba dizaina mācību programmas balstās uz līdzinājumu. Inovācija mācību programmas izstrādāšanā netiek ierobežota ar tradicionālo argumentu, ap kredīta punktu saturu. Vienošanos par programmām nosaka, kas studentiem būtu jāspēj darīt pēc programmu pabeigšanas. Katrs mācību kurss ir kārtots uz konkrētiem izglītības rezultātiem.

Otrkārt, ņemot vērā lielo finanšu ieguldījumu augstākās izglītības nozarē, Austrālijas kvalifikāciju struktūra veido pamatu valsts pārvaldes un izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Kārtību raksturo zināšanas un prasmes, piemērotas katrā kvalifikācijas līmenī. Profesijām, piemēram, farmācijai ir daudz priekšlikumu, kas varētu iespaidot mācību rezultātus un standartus. Pastāv normālo prasību programmas līmenim. Arī ietver disciplīnas prasības, piemēram, Austrālijas Aptieka Padomes programmas akreditācijas standartu un valsts kompetences standartu ietvaros farmaceitiem Austrālijā. Apmēram trīs gadus atpakaļ Austrālija vadīju projektu kopā ar kolēģiem, kurā visām Austrālijas farmācijas programmām saskaņojam paredzamos rezultātus. Diskusijās tika ietverti vispārīgie un profesionālie rezultāti, ko varētu sagaidīt.

Pierādīt profesionālo izturēšanos, atbildības saistību, attiecībā uz aprūpi un komunikāciju ar klientiem un arī komunikācija gan ikdienas, gan profesionālā valodā. Vissvarīgākais paredzamais rezultāts bija pārdomāt par pašreizējo prasmi un zināšanām un uzzināt, kas trūkt. Tātad, ja studenti nav iemācījušies studiju programmā kaut ko, kas viņiem tanī brīdī trūkst, viņi meklēs informāciju internetā un to iegūs.

Ar farmācijas programmām saskaņojam paredzamus rezultātus, kas informē rezultātus un standartus, kas jāsasniedz.

Projekts, par ko tikko runāju, tika paveikts Austrālijā. Kā ar pārējo pasauli? Mēs zinām, ka profesijās bieži vien ir grūti pārcelties no vienas valsts uz otru un iegūt atļauju turpināt strādāt tanī pašā profesijā. Nesen ar kolēģiem esmu salīdzinājuši paredzamus rezultātus vairākām valstīm, kā piemēram, Lielbritāniju, Amerikas Savienotās Valstis, Kanādu un Austrāliju; – visām šīm valstīm ir loti līdzīgi paredzamie rezultāti. Kā ar Latviju? – Eiropas Savienībā projekts pašlaik tiek noslēgts, bet tur tāpat liekas, ka būs līdzīgi paredzamie rezultāti. Tātad kaut vai mēs nemācam detaļās, kā robotikas sistēma paveic darbus vai kā 3D printeri strādā un kā dūkoni piegādā medikamentus mēs sagatavojam studentus pasaulei, kur nekas nestāv uz vietas.

Ieva Stupāne