Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija – Ivars Cinkuss

Par Kultūras dienām un vīru koriem

Laikraksts Latvietis Nr. 426, 2016. g. 2. sept.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Daļa no „Pagānu Gadagrāmatas“ dalībniekiem kopā ar Ivaru Cinkusu mēģinājumā, Melburnā, 2016. g. augustā. FOTO Roberts Birze.

Mēģinājuma darba procesā 21. augustā Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē. FOTO Roberts Birze.

„Pagānu Gadagrāmatas“ mēģinājuma procesā Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē. FOTO Roberts Birze.

„Pagānu Gadagrāmatas“ mēģinājumā Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē. FOTO Roberts Birze.

Kopkora mēģinājuma dalībnieki Kopkora mēģinājumā 21. augustā Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē. FOTO Roberts Birze.

Ivars Cinkuss, Dziesmu svētku virsdiriģents un Latvijas XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Noslēguma koncerta „Līgo“ mākslinieciskais vadītājs, atkal bija pie mums Austrālijā – Melburnā, lai vadītu mēģinājumus Melburnas koristiem un mūziķiem uzvedumam – Uģa Prauliņa komponētajam tautas mūzikas ciklam „Pagānu gadagrāmata“, kura Austrālijas pirmizrādi varēs skatīt AL56. Kultūras dienās decembra beigās, Melburnā. Ivars Cinkuss ir Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora „Gaudeamus“ mākslinieciskais vadītājs kopš 1996. gada un SIA „Latvija Statoil“ jauktā kora „Cantus Fortis“ dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.

„Veseris“ – 2015. gadā dibinātais Melburnas latviešu vīru koris; vadītājs – Roberts Birze.

„Pagānu Gadagrāmata“ – Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls „Pagānu Gadagrāmata“; pirmizrāde 2015. gada 16. maijā, Rīgā, Lielajā Ģildē – kora „Gaudeamus“ 55. dzimšanas dienā.

AL56.KD Kopkora koncerta programma

Ilze Nāgela: Kādas ir Tavas domas par AL56.KD Kopkora koncerta programmu?

Ivars Cinkuss: Programma, protams, ir spēkus patērējoša, un prasīs no dziedātājiem lielu koncentrāciju, jo ir pietiekami liels skaits arī grūtu, apjomīgu dziesmu, kuras ir iekļautas Kopkora koncerta programmā, jau domājot par Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem, kas notiks 2018. gadā. Šīs ir pēdējās Kultūras dienas (KD) pirms lielajiem svētkiem, nākamās jau būs pēc tiem. Līdz ar to mēs gribējām mest to tiltu uz 2018. gada Latviju, un jau laicīgi iekļaut dažas no tām dziesmām – atslēgas dziesmas, kas būs Noslēguma koncertā Mežaparkā.

Es domāju, ka ar programmu tiksim galā, jo, ja es tā nejustu, tad es tās dziesmas nebūtu ieteicis. Es domāju, ka to izdarīsiet, jo Dainas koris būs centrālais balsts, palīgos ar Latvijas kori Anima. Man nav informācijas, cik daudz citu koru un dziedātāju ir pieteikušies no Austrālijas.

IN: KD Kopkora programma tika sastādīta ar lielu Tavu atbalstu?

IC: Vistiešākā veidā, jo kad janvārī bija vēl neskaidrs, kas uzņemsies vadību, mani jau toreiz lūdza sagatavot programmu. Kad apstiprināja Robertu Birzi, tad sazobē ar Sandru (Red.: Birzi) mēs to programmu sagatavojām tādā Skype un epastu režīmā.

IN: Vai visām dziesmām jau ir diriģenti?

IC: Jā! Diriģenti visām dziesmām ir uzrunāti, visi ir apstiprinājuši un piekrituši piedalīties un diriģēt tās dziesmas, kas viņiem ir iecerētas. Lielā mērā šis būs tas tilts atpakaļ uz manējo diriģēšanas skolu, jo lielākā daļa no diriģēšanas kursu dalībniekiem būs arī AL56.KD Kopkora virsdiriģenti, līdzīgi kā tas bija Sidnejā pirms diviem gadiem. Man prieks, ka tas neiet vējā, un daži no tiem diriģentiem aktīvi diriģē tepat Melburnā. Katrā ziņā diriģenti ir piemeklēti dziesmām pēc to spējām, kā mēs ar Sandru viņus redzam, un nav tā, ja kādam iet grūtāk, tad tiek iedota ļoti sarežģīta dziesma; dziesmas ir saliktas, skatoties pēc diriģentu pieredzes.

IN: Runājot par diriģentiem. Vai tad, kad Tu būsi te decembrī, Tev būs laiks pirms Kultūras dienām kādu sesiju – ātros kursus – ar viņiem noturēt?

IC: Šobrīd konkrēti nekas plānots nav, bet es domāju, ka tīri praktiski jau tas tā arī notiksies. Es pieņemu, ka diriģenti varbūt arī vēlēsies kādu manu palīdzību, bet, ja nevēlēsies, tad tā ir laba ziņa; tas nozīmē, ka viņi ir pārliecības pilni un ir izauguši. Bet es, protams, neliegšu nevienam padomu.

IN: Šodien mēģinājām P. Barisona dziesmu „Pa zvaigžņu ceļu“; ārkārtīgi skaista dziesma; kas to diriģēs? Nav no vieglākajām...

IC: Es. Man ir uzticētas tās vissmagākās dziesmas. Man visas dziesmas ir tādas, kuras teorētiski var pēdējā brīdī atcelt vai arī tās var nobrukt. Bet, nē, nenobruks!

„Veseris“

IN: Tikko ir izskanējis Melburnas vīru kora „Veseris“ 1 gada jubilejas koncerts; Tu kādu laiku nebiji kori dzirdējis?

IC: Jā, kopš janvāra. Pirmām kārtām, es gribu teikt – tas ir ļoti apsveicami, ka ir radies vīru koris, es negribu teikt ārpus Latvijas, jo arī Latvijā, ja rodas jauns vīru koris, tad tas ir notikums, tā nav ikdiena. Vīru kori tāpat nedzimst nekur, ar vīru koriem drīzāk ir otrādi, – tiem ir tendence sarukt un izmirt. Tā kā šis ir brīnišķīgs notikums vispār latvju kora mūzikas dzīvē, un latvju es domāju visas pasaules kontekstā. Jauns, spēcīgs vīru koris ar spēcīgiem večiem gada laikā ir izdarījis ļoti lielu darbu, jo gada laikā sagatavot pilnu, divdaļīgu koncertu, – tas nav viegli. Un arī nodziedāt un noturēt divdaļīgu koncertu vispār nav viegli, it sevišķi, ja nav iepriekšēja pieredze. Šai ziņā cepuri nost! – Robertam Birzem par šo iniciatīvu, par to mīlestību, ko viņš iegulda šajā darbā un Sandrai par visu šo muzikālo mīlēšanu. Skaidrs, ka ir lietas, ar kurām jāstrādā tādā ilgtermiņā, ko nevar izlabot, ja atbraucu uz diviem mēģinājumiem pirms koncerta. Ir lietas, par kurām jārunā un jāstrādā ilgtermiņā.

IN: Tu esi kļuvis par šī kora krusttēvu, ja tā var teikt...

IC: Jā, nu tā tas nejauši ir noticis, izveidojies. Aizbraucot, es noteikti Sandrai izstāstīšu par tām lietām, pie kurām vajadzētu strādāt un domāt, lai pēc gada būtu vēl labāk. Ir daudzas lietas, ko Veseris dara ar savu dabīgo, vienkāršo muzikalitāti, bet to vajag apkopt, sakopt un ievirzīt kādreiz pareizās sliedēs. Es esmu ļoti, ļoti priecīgs par kori Veseri! Tas ir liels notikums Melburnas, Austrālijas un arī Latvijas koru dzīvē!

IN: Liels paldies Tev, ka varēji izbrīvēt laiku un izkārtot šo braucienu tieši tagad uz Melburnu, uz „Vesera“ pirmo, lielo koncertu!

IC: Nu tas labi sakrita ar Vesera koncertu, jo primārais iemesls bija Pagānu Gadagrāmata.

„Pagānu Gadagrāmata“

IN: Tātad Pagānu Gadagrāmata!

IC: Ļoti labi jūs esat strādājuši, un to var redzēt. Faktiski tas, kādēļ es šeit esmu, – jums pēc manas aizbraukšanas vajag pabīdīt visas izvietojuma lietas un visas saturiskās lietas ielikt iekšā. Janvārī mēs tikām galā ar tām vienkāršām muzikālām lietām. Tagad jums ir jāliek saturs iekšā, lai ar to saturu varat iet tālāk jau līdz decembrim. Žēl, ka mums tagad nebija iespēja publikai atrādīt to šajā stadijā, kāda tā būs pēc šiem augusta mēģinājumiem. Tas būtu bijis ļoti veselīgi.

„Gaudeamus“

IN: Kā Tev ir pagājis šis laiks, kopš runājām janvārī?

IC: Esmu darījis savas ikdienas lietas. Man bija brīnišķīga sadarbība pirmo reizi ar mūsu brīnišķīgo latvju ērģelnieci Ivetu Apkalnu Luksemburgā, kur viņa spēlēja un mēs uzvedām Lūcijas Garūtas Dievs, Tava zeme deg – Luksemburgas koris. Tā bija ļoti laba sadarbība. Es Ivetu esmu pazinis jau agrāk, bet nekad nebijām līdz šim sadarbojušies radošā ziņā.

Maniem Gaudeamus vīriem lielākais pusgada darbs, ko mēs darījām, – mēs mācījāmies, kas ir vokālā improvizācija. Ko nozīmē improvizēt gan ķermeniski, gan improvizēt ar skaņu visādos veidos. Pusgada garumā mēs strādājām ar tādu lielisku improvizācijas jaunu speciālisti, kas improvizāciju apguvusi ilgstoši, gadu garumā – Danu Indāni. Ar Danu mēs strādājām, un tas viss rezultējās vienā muzikālā uzvedumā Dvēseļu izlaušanās, ko mēs uzvedām ļoti netipiskā vietā – Latvijas Gāzes tornī – apaļā ēkā.

Tas mums prasīja ļoti daudz intelektuālo resursu. Tur bija trīs muzikālie skaņdarbi: Maijas Einfeldes opuss Un Dievs nožāvēs visas asaras, kas ir veltījums Gaudeamus; Kurta Vaila Berlīnes Rekviēms un Ērika Ešenvalda dziesma Koki/Trees (tā dziesma ir angliski). Visa tā tēma, par ko mēs gribam runāt, ir par vardarbību, par to krēslas zonu, kurā cilvēku dvēseles ir iesprostotas; kas notiek vienā pusē, kur ir vardarbība, un kas otrā, kur ir gaisma. Kā tās lietas viena ar otru nesatiekas reizumis. Faktiski šo programmu es biju iecerējis jau agrāk, bet tas, ka mēs to taisīsim kopā ar Danu un improvizāciju, tas radās tā nejauši.

IN: Kā Tu izvēlējies to vietu – tos gāzes torņus?

IC: Man bija skaidrs, ka es šo izrādi, jo tā bija izrāde, negribu taisīt nekādā tradicionālā koncertzālē un arī ne baznīcā. Domājot par tām vietām, Rīgā ir diezgan daudz tagad tādu nepieradinātu, netradicionālu vietu – visvisādas vecās fabrikas, noliktavas utt. Braucot tiem gāzes torņiem garām, es ļoti bieži esmu domājis – interesanti, kas tur ir iekšā. Tad es sazinājos ar Latvijas Gāzes cilvēkiem, ar PR dāmu un izteicu savu ideju. Viņi ideju nenoraidīja, teica, ka jāraksta vēstule priekšniecībai, kas ideju akceptēja.

Es aizgāju un izpētīju to telpu; tajā telpā iekšā ir auto remontdarbnīca, attiecīgi ar visiem aparātiem, celtņiem un bedrēm. Uz koncerta laiku mašīnas tika izvāktas ārā, bet visi aparāti palika, un tā vide bija tas, kas bija ļoti interesanti. Telpu – apli mēs sadalījām tieši uz pusēm. Grīdas līmenī vienā pusē bija visa darbība un dziedāšana, un otrā pusē sēdēja skatītāji. Izmantojām arī visu apli nākamā līmenī, tā kā no augšas.

Atšķirībā no Pagānu Gadagrāmatas, kuru mēs spēlējam pa brīdim – tā ir ejoša izrāde, kuru var spēlēt un spēlēt, bet šī izrāde prasa milzīgi ilgstošu sagatavošanos, tajā nevar tā ātri ielekt. Man jau īstenībā bija piedāvājums, pirms es tagad devos uz Austrāliju; man zvanīja, piedāvājot Rīgā, 10. septembrī, kad ir tā saucamā Baltā nakts, rīkot izrādi Kalnciema kvartālā. Gribot, lai mēs spēlējam Dvēseļu izlaušanos, bet tas nekādi nav iespējams ne dēļ tās vides, ne arī mēs varam nedēļas laikā visu to apjomu sagatavot.

IN:Pagānu Gadagrāmata“ un „Gaudeamus“; Tu saki, ka jūs to ik pa brīdim uzvedat. Vai tā vienmēr ir tāda pati, vai ir variācijas par tēmu?

IC: Nē, lielā mērā tas viss ir viens un tas pats. Mums ne reizi nav bijis, ka būtu 100% identisks instrumentālistu sastāvs. Oriģinālā sastāvā, kad pirmo reizi spēlējām, nebija pats Uģis Prauliņš, jo viņš vienkārši nevarēja piedalīties, bet vēlāk nāca klāt. Mums bija tikai viena ģitāriste – Ilze Grunte, bet mums ar Uģi bija skaidrs, ka gribam pielikt klāt vēl elektrisko ģitāru, jo ir dažas vietas, kur vajadzīgs riktīgs roks, un tad mēs Leonu Sējānu piesēdinājām pie ģitāras. Tad vēl izrādē, kas bija jūlijā, jūsu pašu Ivars Štubis vēl piespēlēja līdzi. Štubīts bija Latvijā, un es domāju, ka labāka skola, kā sagatavot viņu decembra izrādei Melburnā, nemaz nevar būt, kā pašam piedalīties un spēlēt kopā ar labākajiem Latvijas mūziķiem.

IN: „Zobens un Lemess“ jūlijā?

IC: Tā bija tā pati Pagānu Gadagrāmata, bet festivāla nosaukums bija Zobens un Lemess. Tas bija etnoroka festivāls, kas notika jau otro gadu. Tā principā ir metāla mūzika, ar nedaudz etno pieskaņu. Gaudeamus ar Pagānu Gadagrāmatu bija otrās dienas hedlaineri. Tas bija risks no visām pusēm; risks organizatoriem, jo tā publika ir ļoti specifiska – melnos T-kreklos, ar ķēdēm un milzīgos zābakos. Taču festivāla direktors pats gribēja, lai mēs esam, jo bija redzējis mūsu izrādi, kas viņam ļoti patika, un viņš bija izdomājis, ka to vajag šai festivālā. Mēs jau arī tādā festivālā un tādā atmosfērā to izrādi nebijām spēlējuši – mums tas bija jaunums, kas beigās izrādījās ārkārtīgi veiksmīgs gājiens, jo pēc tam metālistu forumos varēja lasīt, ka bijām lielākais un galvenais festivāla notikums.

Darbi šim gadam...

IN: Decembrī Tevi gaidīsim atkal Melburnā, bet kas ir Tavi tuvākās nākotnes plāni?

IC: Ceturtdien (Red.: 25.08.) iebraucu Rīgā un piektdien man sākas Gaudeamus nometne trīs dienas; gatavojamies jaunai sezonai. 10. septembrī mums atkal ir Pagānu Gadagrāmata – kārtējā izrāde Rīgā, bet arī brīvdabā – Krišjāņa Putniņa rīkotajā AlasFolk festivālā; izrāde notiks uz ielas pie Alas. Pāri Peldu ielai tiks uzbūvēta skatuve. Viņi jau otro gadu rīko šādu festivālu un izdomāja, ka viņiem vajag Pagānu Gadagrāmatu.

IN: Kādi koncerti „Gaudeamus“ vēl ir paredzēti?

IC: Oktobrī Nacionālā bibliotēkā mums ir uzstāšanās ar Selgas Mences jaundarbu. Tur notiek pasaules kultūras sasniegumu UNESCO balvas pasniegšana. Mūsu Gaudeamus dibinātājam Edgaram Račevskim nupat jūlijā apritēja 80 gadi, un rudenī būs vairāki jubilejas koncerti; viņam par godu viena būs Račevska programma. Decembra sākumā būs baroka koncerts kopā ar sieviešu kori Dzintars, baroka orķestri un Ievu Paršu. Darbi ir... Un decembra sākumā būšu atkal Melburnā, bet šoreiz kopā ar Uģi Prauliņu.

IN: Paldies Tev un uz drīzu atkal tikšanos!

Melburnā Latviešu namā 21. augustā.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com