„Mežotnē“ 123 dalībnieki

Palielināt / Enlarge

Olimpisko spēļu komanda, vadītajs Andris Abermanis, palīgvadītājs Krišjānis Lūsis. FOTO Vija Rauda.

Palielināt / Enlarge

Piparkūku cepšana, vadītāja Irēne Cota. FOTO Andrea Drougas.

Palielināt / Enlarge

Boris Trnavskis māca bērniem kā lasīt kompasu.

Palielināt / Enlarge

Raiders (Ryder) Rauda šauj mērķī ar kaķeni. FOTO Vija Rauda.

Palielināt / Enlarge

Direktore Inese Graudiņa aizdedz olimpiādes lāpu. FOTO Andrea Drougas.

Šogad Mežotnē nometņotāji bija atbraukuši no Albertas un Britu Kolumbijas Kanādā, no Arizonas, Kalifornijas, Montānas, Merilandes, Nebraskas, Oregonas, Virdžinijas un Vašingtona štatiem. Vairums bērnu vecāki bija jau baudījuši nometnes priekus, draudzību un dabu Rietumkrasta Izglītības centrā un tagad vēlējas dot iespēju arī saviem bērniem būt šai skaistajā Vašingtona štata stūrī pie Šeltonas. Nometnes ēkas ielenc daudzas egles, lapu koki, pat melleņu krūmi, papardes, pļavas ar margrietiņām, suņa burkšķiem un pie ezera, kura malā aug vilku vāles, agrā rīta stundā bērni var redzēt stirniņu ar saviem bērniem ejot gar ezermalu. Meža takas dod iespēju bērniem mācīties par dažādiem ēdamiem augiem un ogām. No 68 bērniem, lielākā nometņotāju grupa bija 12 Mazputniņi vecumā no 3 līdz 5 gadiem, kuriem katram līdz bija viens no vecākiem.

Nometni atklāja š.g. 31. jūlijā ar Latvijas karoga uzvilkšanu un himnu Dievs, svētī Latviju. Mežotnes vadītāja Inese Graudiņa apsveica visus klātesošos, iepazīstināja ar vadību un audzinātajiem/skolotājiem. Brīvdabas baznīciņa varēja uzņemt visus 123 dalībniekus un viesus, lai klausītos prāv. Dairas Cilnes uzrunu bērniem, kuru viņa iesāka ar prof. Kārļa Kundziņa dziesmu, rakstītu bērnu vasaras nometnei piecdesmitos gados: ,,Šurp, draugi, mūs saule un vasara sauc!… Cik pasaule skaista! Sveic mežs mūs un lauks. Ik puķe mums māsa, ik koks mūsu draugs! Šalc vēji, šalc strauti, tik brīnišķs to stāsts; Skar dvēseli, vasaras burvīgais glāsts!“

Jau 11 gadus nometni vada Inese Graudiņa, un šogad viņai palīgos bija māsas Dženija Hugardija Robertsa (Jenny Hougardy Roberts) un Marisa Hugardija Graudiņa. Daudz priekšdarbu bija jāveic vadībai un palīgiem pirms nometne sākās, sagatavojot rokdarbu materiālus, gādājot pietiekoši daudz papīra, zīmuļu, krāsas, otas, diegus. Mazputniņa vectēvs Māris Graube bija sagatavojis 70 plaukstas lieluma piparkūku mīklas bumbiņas, ko bērni varēja rullēt, veidot, apziest ar olu, uzlikt virsū krāsainus cukura graudiņus. Izceptās piparkūkas garšoja visiem. Starp skolotājiem, palīgiem un grupu audzinātājiem 22 bija dažāda vecuma bijušie kursieši, arī šī gada Kursas direktore un Fulbraita stipendiāte Indra Ekmane, tautas deju skolotāja Ingrida Birzniece, fotogrāfe – video māksliniece Emīlija Šteinbluma, zēnu audzinātājs Pēteris Apsītis un absolventi Marga Galiņa, Ella Lutere un Krišjānis Lūsis. Virtuvē bija 14 brīvprātīgo Mežotnes vecāku komanda, Kristīnas Švarcs-Vergas un Viļa Zaķa vadībā. Nometnes apkopšanas darbus ar vairākiem palīgiem veica Džols Frīts (Joel Freet), kurš tika godināts par Super Džo, jo darbu bija tik daudz.

Šovasar nometnes tēma bija Olimpiskās spēles. Bērni izvēlējās atjautīgus grupu nosaukumus: Resnie peldētāji, Trakie maratonisti, Karaliskās peldētājas, Dīvainie šķēpmetēji, Enerģiskie bokseri, utt. Olimpiskas spēles, izdevās lieliski! Organizētāja Lija Hūstona Makbraida (Huston-McBride) bija ļoti labi izplānojusi katras sacensības vietu, atzīmējot ar baltu krāsu starta līniju. Bija nosprausti mieti, izvilktas šņores, sarunāti palīgi – tiesneši, kuri pierakstīja sacensību rezultātus, utt. Bērni pa vecuma grupām kopā ar audzinātajiem devās no vienas sporta sacensību vietas uz otru, un bērnu vecāki varēja tiem sekot, skatīties un uzmundrināt sportistus. Sacensības gāja ļoti raiti. Bez parastām sporta disciplīnām, šogad bērniem bija jāmācas šķēpu mešana ar Mežotnē darinātu koka šķēpu, šaut mērķī ar kaķeni (sling shot) krāsu bumbiņas, kas izšķīst ūdenī, un skriet maratonu ap Kursas ezeru (apmēram 3 jūdzes (Red.: 5 kilometri)).

Kā jau citus gadus, liela piekrišana pie bērniem ir kalnā kāpēja un instruktora Borisa Trnavska vadītās veiklību un iedrošināšanās /uzņēmības nodarbības. Borisa jaunākais dēls šogad arī bija Mežotnē. Uz jautājumu, ko viņš Mežotnē dara, Boris atbild: Visu, kas bērniem patīk, bet mātēm dod sirmus matus: zip-line, šaušanu mērķi ar kaķeni (vienā dienā tika izšautas 2700 bumbiņas!), iešanu balansējot uz brezenta lentes, kas nostiepta starp diviem kokiem. Citus gadus bijusi kāpšana pa virves tīklu iesietu 30–40 pēdu augstumā starp eglēm, striķu siešanas māka un būvēšana no koka gabaliem. Katru gadu vecākās mežotnieku grupas var izvēlēties iet nakts sirojumā, lietojot kompasu, spuldzi, svilpi un Izglītības centra satelīta fotogrāfiju. Boris saka, ka viņa dzīves filozofija un prieks ir mācīt bērnus, dot viņiem iespēju brīvību, izvēli uzdrošināties darīt kaut ko, kas viņiem liekas bīstams. Viņš saka, ka bērniem vajag abus – drošības sajūtu un iespēju uzdrošināties. Boris Trnavskis 2015. gadā uzrakstīja šo nodarbību rokasgrāmatu ar zīmējumiem, Mežotnes krāsu fotogrāfijām, drošības instrukcijām un to nodeva Mežotnes vadībai.

Mežotnes ugunskura vakarus pēc kārtas vadīja visi grupu audzinātāji, iepriecinot dalībniekus ar dziesmām un savām labām balsīm. Atklājot Talantu vakaru, Imants Holvists (Holmquist) ar Aleksi Mohseni uzjautrināja visus ar dueta dziedājumu par Mežotnes tēmu. Bērnu grupu priekšnesumos bija teātra skices, tēlošana un vingrošana, klavieru spēle, 8 gadīgo zēnu dziedājums Mums nav bailes, mēs ejam mežā un daudzas kopīgas dziesmas. Iedvesmi Mežotnes nometņotājiem deva bijušie kursieši, kad publikas aicināti, 16 zēnu/vīru un meiteņu grupa parādīja Spriguļu sišanas deju, divi zēni Maisu deju un meiteņu audzinātājas, ar lielu prieku dejoja un skanīgi dziedāja.

Mežotnes nometnes noslēgumā, nolaižot karogu, mežotnieki un viesi dziedāja Daugav' abas malas. Simbolisko Olimpiādes lāpu un Mežotnes vadību Inese Graudiņa nodeva tālāk nākošām Mežotnes nometnes vadītajām – Dženijai Hugardijai Robertsai un Marisai Hugardijai Graudiņai. Mežotnieki sumināja Ineses Graudiņas darbu šos 11 gadus un Andrea Drougas-Kūlītis pasniedza Inesei fotoalbumu un bijušā mežotnieka/kursieša Gunāra Raudas gatavoto latvisko pūces saktiņu. Visi nodziedāja Inesei Daudz baltu dieniņu un viņa nogrieza pirmo šķēli Maijas Riekstiņas ceptā lielā kliņģera, kas veidoja I un G burtus, un Zintas Kūlītes tortes.

„Mežotne, Mežotne, O, – jā! Mums te patīk ai-jai-jai. Mums te tik labi iet, ka negribam nemaz mājas braukt! Mežotne, Mežotne, O-jā!“

Par prieku visai rietumkrasta latviešu sabiedrībai, Mežotne un Kursa ir izaudzinājusi nākošo paaudzi nometņu audzinātāju, vadītāju un skolotāju. Atbalstīsim Rietumkrasta Latviešu izglītības centru, kura paspārnē atrodas Mežotnes bērnu nometne un Kursas vasaras vidusskola jau 33 gadus. Vēlēsim daudz drosmes un idejas jaunajai Mežotnes vadībai, plānojot nākošā gada nometni, un piedāvāsim arī savu roku, lai tā labi izdotos!

Vija Rauda
2016.g. 17. augustā
Laikrakstam „Latvietis“