Valsts prezidenta uzruna

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Eiropas Komisijas viceprezidenta kungs, augsti godātais ārlietu ministra kungs, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Es esmu lepns un priecīgs uzrunāt jūs brīdī, kad mēs, atzīmējam vēsturiskos notikumus, kas notika augusta beigās pirms 25 gadiem, kas pielika punktu piecdesmit gadus ilgai okupācijai un ļāva trīs Baltijas valstīm kļūt atkal brīvām un neatkarīgām. Šis laiks atgādina mums brīvības un valstiskuma vērtību.

Mēs nebijām vieni šajā ceļā uz mūsu brīvību. Mūsu liktenis ir cieši saistīts ar mūsu māsām Igauniju un Lietuvu. Mēs pateicamies mūsu kaimiņiem Ziemeļvalstīm, kas palīdzēja mums ar saviem ieguldījumiem un iedrošinājumu atgriezties starptautiskajā valstu saimē.

Jau vairāk nekā desmit gadus Baltijas valstis ir pilntiesīgas ES un NATO dalībvalstis. Mūs vieno mūsu uzskati un vērtības, kā arī centieni sasniegt vairāk pasaules mērogā

Šo gadu laikā mēs esam strādājuši, lai padarītu Baltijas jūras reģionu ekonomiski plaukstošu, drošu un stabilu. Pateicoties mūsu tirgu atvērtībai un mūsu starpā nodibinātajām ciešām ekonomiskām saitēm, Ziemeļvalstu Baltijas reģions ir ļoti strauji attīstījies pēdējo 25 gadu laikā un kļuvis par vienu no visdinamiskākajiem, uz IT un inovācijām orientētiem reģioniem pasaulē.

Tomēr pašreizējie globālie izaicinājumi pasaulē un Baltijas jūras reģionā liek mums veltīt vairāk pūļu tieši mūsu reģionālās drošības stiprināšanā.

Lēmumiem par aizsardzības un atturēšanās pasākumiem Baltijas jūras reģionā bija noteikta augsta prioritāte NATO samita darba kārtībā, kas norisinājās Varšavā šā gada vasaras sākumā. Ļaujiet man atkārtot, ka NATO atbilde, paziņojot par daudznacionālu bataljonu izvietošanu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, ir samērīgs aizsargājošs pasākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un alianses starptautiskajām saistībām. Mēs turpinām aicināt Krieviju atsākt pildīt tās uzņemtās starptautiskās saistības.

Tai pat laikā sarežģītā drošības vide vēlreiz uzsver dialoga un sadarbības nozīmi mūsu reģiona ietvaros un ārpus tā. Mēs cenšamies stiprināt mūsu reģionālo sadarbību tajās jomās, kur ir iespējama visu iesaistīto pušu patiesa un īsta partnerība.

Cienījamās dāmas un godātie kungi,

Mēs nevaram sasniegt daudz mūsu attīstībā bez augstas kvalitātes izglītības un dinamiska darba tirgus. Es esmu īpaši gandarīts, ka Baltijas jūras parlamentārā konference ir uzsvērusi augstas kvalitātes izglītības un vienlīdzīgas pieejas darba tirgum nepieciešamību kā galveno prioritāti. Augstas kvalitātes izglītība un darbaspēks ir mūsu reģiona nākotne. Uzsvars uz darbaspēka iespējām, jo īpaši jauniešu vidū, ir izšķirosi svarīgs, jo mūsu kaimiņvalstis Baltijā un mēs saskaramies ar iedzīvotāju aizbraukšanas problēmu uz valstīm ar augstākiem labklājības standartiem.

Vēlos uzsvērt, ka mūsu valstu izglītības sistēmām ir izšķiroša loma Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšanā un celšanā ne tikai Eiropas līmenī, bet arī globālā kontekstā. Izglītība ir mūsu labklājības pamatu pamats. Augstskolas un universitātes ir zināšanu un inovāciju centri. Mūsu prioritātei ir jābūt pētniecības, augstākās izglītības un ražošanas integrācijai. Tādējādi mēs varam panākt lielāku zināšanās balstītas ekonomikas un eksporta attīstību un palielināt mūsu konkurētspēju pasaules mērogā.

Es esmu īpaši priecīgs secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas jauniešu prioritātēs attiecībā uz darba vērtību un to, kā viņi redz savu vietu darba tirgū. Mūsu jaunās paaudzes aktīvāka iesaiste ir vēl viens mūsu izaugsmes un labklājības balsts. Mūsdienās lielākā daļa jauniešu vēlētos kļūt par uzņēmējiem un dot darbu citiem vai arī strādāt paši savā labā.

Tieši tāpēc Baltijas jūras reģiona valstīm ir jāturpina kopīgi strādāt un sadarboties, lai nodrošinātu vislabākās iespējas jauniešiem, lai viņi varētu kļūt par aktīviem darba tirgus dalībniekiem un sniegtu savu ieguldījumu mūsu sabiedrību ekonomiskās labklājības uzlabošanā.

Ļaujiet man tagad īsi pievērsties ilgtspējīgam tūrismam, kas ir viena no mūsu valstu izaugsmes jomām. Baltijas jūras valstis lepojas ar augstu bioloģisko daudzveidību un unikālām kultūras bagātībām, kam šajā reģionā ir liels potenciāls ilgtspējīga tūrisma attīstībai. Etnogrāfija, folklora, amatniecība un tradīcijas katrā no mūsu valstīm ap Baltijas jūru rada ciešu vides filozofijas un ētikas mijiedarbību.

Tūkstošiem ezeru, salu, mežu un smalku smilšu pludmaļu padara mūsu Baltijas reģionu par izcila dabas skaistuma zemi. Tā ir neatsverama vērtība, kuru, mēs ceram, līdz ar ilgtspējīga tūrisma attīstību varēs izbaudīt un novērtēt daudzi.

Pastāvīga pārrobežu sadarbība starp mūsu valstīm un privāto sektoru uzlabos konkurētspēju attālos tūrisma tirgos un norāda uz lielu potenciālu, apsverot kopīgu projektu iespējas ar valstu tūrisma organizācijām.

Ja tūrismu attīsta un pārvalda ilgtspējīgā veidā, tas var kļūt par rīku bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tādējādi tiek samazināts ekoloģiskās pēdas nospiedums līdz minimumam, nodrošināta videi draudzīga nodarbinātība vietējiem iedzīvotājiem, novirzot ieņēmumus atpakaļ dabas aizsardzībai un darbojoties kā līdzeklis izpratnes veicināšanā par dabas aizsardzību.

Divdesmit piecu gadu laikā ir sasniegts daudz mūsu kopīgās vērtības Baltijas jūras aizsardzībā un saglabāšanā. Tomēr es esmu pārliecināts, ka mums jāsasniedz vēl vairāk. Mums ir jānosprauž mērķis, lai panāktu saskaņotāku pieeju dabas aizsardzībai, piesārņojuma novēršanai un mūsu kopīgās vērtības izmantošanai.

Noslēgumā es vēlos novēlēt jums visiem veiksmīgu sudraba jubilejas konferenci! Parlamentārā sadarbība starp mūsu valstīm Baltijas jūras reģionā sniegs mums visiem spēku, pārticību un drošību.

Raimonds Vējonis
Latvijas Valsts prezidents
2016.08.29