No Venēcijas līdz Riodežaneiro (11)

Palielināt / Enlarge

Suzanna pie Kopakabanas jūrmalas skulptūru. FOTO Kristaps Zariņš.

Palielināt / Enlarge

Ipanīmas pludmale. FOTO Kristaps Zariņš.

Noslēgums. Sākums LL412, LL413, LL414, LL415, LL416, LL417 LL418, LL419, LL421, LL422.

Rio un mājas

Beidzamā diena Riodežaneiro, bet nesteidzamies celties vai iet uz brokastīm. Esam noguruši un ne vēl simtprocentīgi atguvuši veselību.

Pēc brokastīm nolēmām mērot garāku pastaigu gar slaveno Kopakabanas līci. Šodien svētdiena, un plašais ceļš, kas seko pludmalei, slēgts automašīnām. Staigātajiem, ripotājiem un divriteņu braucējiem šodien priekšrocība. Pludmales celiņi raibi dekorēti. Melnbaltas, viļņveidīgas strīpas ved staigātājus gar vairākiem bāriem, kur zem širmjiem var ēnā pasēdēt, iepirkt ēdienus un dzērienus, un apbrīnot pludmales skatus. Un to ir daudz. Smilšu volejbols, smilšu tenis un badmintons, futbols un kur nu vēl skaistās jaunkundzes, iesauļojušās brūnas un nedaudz apģērbtas. Aizstaigājam līdz nākošai pludmalei – Īpanīmu, kur Kopakabanas ainava atkārtojās, bet pludmale šaurāka un ne tik darbīga.

Atstājot jūrmalu, staigājot pa skaistu, ēnainu bulvāri, atrodamies vietējā tirgū. Suzanna iepērk dāvanas mājiniekiem, un man laimējās daži T-krekli ar Rio motīviem. Turpat klāt arī dzelzceļu stacija, un ar pazemes vilcienu esam drīz atpakaļ pie mūsu viesnīcas. Ātri pārģērbjamies peldkostīmos un dodamies atpakaļ uz jūrmalu. Ūdens silts, bet viļņiem trūkst masa, un neizdodas šļūkšana tā kā mājās Austrālijā, Zeltkrastā. Atvēsināti, paēdam vakariņas turpat jūrmalā, vēlreiz vērojot smilšu sportistus un glaunās dāmas, kas dižojas. Atpakaļ ceļā uz viesnīcu pievilcīgas rumbas skaņas dēļ apmetam līkumu un atrodamies Kopa Lēma bārā, kur mūziķi spēlē un dzied, un dancotāji veikli grozās, plecu pie pleca starp galdiem. Mūzikas ritms kož kājās, un pēc pāris kaipiroškiem, iedrošināmies dancot viņiem līdzi.

Atpakaļ viesnīcā; laiks mazliet nosnaust, pirms busiņš laicīgi aizved mūs uz lidostu, kur līkločus metot un lēnā gaitā beidzot nonākam pie pases kontroles. Ar laipnu smaidu dežurants uzspiež pasē zīmogu un pasaka See you later mate!!

Lidojumam divi pārsēšanās punkti – Dubaija un Singapūra, bet beidzot, ļoti agrā rītā, nosēžamies Brisbanē. Kad sameklējam sarunāto šoferi un salādējam koferus busiņa bagāžas piekabē, vēl pavadām gandrīz piecas stundas, kamēr izsēdinām pārējos braucējus un nonākam pie mūsu vārtiem.

Noguruši gan. Esam ceļojuši četrdesmit piecas stundas no Rio, lai nokļūt mājās. Ieņemu kārtīgu glāzi Džēmsa Skvajera miega zāles un dodos uz saldu dusu. Būs laiks vēlāk pārrunāt redzēto un darīto!

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“