Adelaidē liela jubileja

Palielināt / Enlarge

Artūrs Berķis ar Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas vadītāju Guntu Rudzīti. FOTO Pēteris Strazds.

Artūrs Berķis un Regīna Berķe. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Artūrs Berķis ar dzimšanas dienas kliņģeri. FOTO Pēteris Strazds.

Daugavas Vanagi

Ir sena patiesība, ka katrs grib ilgi dzīvot, bet neviens negrib būt vecs. Daudzināto jaunības avotu meklē jau no senām dienām, bet par spīti visiem zinātnes un kosmētikas atklājumiem, novecošana vēl arvien ir gara mūža neizbēgama sastāvdaļa. Taču, ja vecumdienās var atskatīties uz mīlestības pilnu, radošu dzīvi, tad vecums nav nasta, drīzāk dzīves rota un pelnīts apbalvojums.

Artūrs Berķis var atskatīties uz patiešām vērtīgi nodzīvotu garo mūžu, kurā viņš nemitīgi un uzticīgi kalpojis savam Dievam, savai Dzimtenei un savai tautai. Ir gājis gan labi, gan ne tik labi, bet kaut kā dzīve vienmēr ir apgriezusies ar saulaino pusi uz augšu, lielā mērā pateicoties Artūra strādīgajām rokām un Dieva dotam optimismam.

Artūrs auga Latvijā laikā, kad auga arī jaunā Latvijas valsts, un Artūrs ģimenes klēpī un skolā iemācījās dzimtenes mīlestību un lepnumu. Sapnis par dzīvi senču zemē izbeidzās, kad 1944. gadā karš jaunekli iesauca Leģionā, un ceļš uz dzimteni tika slēgts uz piecdesmit gadiem. Karā un dažādās gūstekņu nometnēs (ieskaitot Zedelgemā) pārdzīvotais ieēdās Artūra apziņā uz mūžu. Atbrīvots no gūsta, Artūrs aizbrauca uz Angliju un iestājās Daugavas Vanagos. Pēc dažiem gadiem ceļš veda uz Adelaidi, kur dibinājās ģimenes dzīve ar latvju zelteni Mildu. Vēl pāris gadi, un ģimeni kuplināja dēls Imants.

Dzīve rādīja savu sūro pusi, kad mūžībā aizgāja rūpīgā mājas māte Milda, un Artūrs ar dēlu palika vieni. Taču daba necieš tukšumu, un mīlestība ienāca Artūra dzīvē pa otram lāgam tad, kad viņš Vanagu darīšanās uz Džilongu aizbraucis iepazinās ar Regīnu. Zelta gredzenus mijuši, Artūrs pierunāja Regīnu pārcelties uz Adelaidi. Labi, ka ne otrādi, jo Regīna ir liels ieguvums Adelaides Vanadzēm.

Artūrs ir nemitīgi strādājis Adelaides latviešu organizācijās. Ar savām zelta rokām un gudro galvu viņš ir palīdzējis celt gan Vanagus, gan Latviešu Biedrību, gan Katoļu Biedrību un nav liedzis palīdzību arī Sv. Pētera baznīcas celšanā. Savu roku pielicis arī Dzintariem un Adelaides Latviešu namam. Jau ilgus gadus Artūrs ir uz strīpas, kad jāpako gadskārtējais palīdzības konteiners uz Latviju. Tāda lieta nepastāv, ko Artūrs nemācētu salabot. Visur Artūrs palīdz un vienmēr ar smaidu. Viņam, kā liekas, ir ne tikai divas, bet pat četras acis, jo, kur citi vienkārši paiet garām neko neredzēdami, viņš vienmēr redz, kur darbs ir darāms, un nav miera, kamēr tas nav padarīts. Apbrīnojama enerģija!

Dzimšanas dienas svinībās sestdien, 6. augustā, DV namā Adelaidē Artūra dzīvi atstāstīja vārdos, bildēs un dziesmās. Katram dzīves posmam Artūrs bija izmeklējis piemērotu dziesmu, kurai vārdus rādīja uz ekrāna, un 60 viesi varēja dziedāt Imanta Kronīša akordeona pavadījumā.

Šogad savu 90. dzimšanas dienu svin arī tādas slavenības kā britu karaliene Elizabete Otrā, filmu zvaigzne Merilina Monro (Marilyn Monroe), žurnāla Playboy izdevējs Hjū Hefners (Hugh Heffner), dabas zinātnieks Deivids Atenboro (David Attenborough), komiķis Džerijs Lūviss (Jerry Lewis) un Kubas ilggadīgais prezidents Fidels Kastro; tātad mūsu jubilārs var lepoties ar izciliem un ievērojamiem laikabiedriem. Kur daži no tiem jau ir aizsaulē vai cieš no vecuma kaitēm, Artūrs nav nekāds sakritis večuks, bet turas lepni un stalti. Galvenais, turpina strādāt.

Jubilāra cildināšanas runu un apsveicēju priekšgalā bija LR Goda Konsuls Adelaidē Valdis Tomanis, ģimeni pārstāvēja dēls Imants, Palīdzības Apvienības vārdā runāja priekšsēdis Jānis Caune; luterāņu draudzi pārstāvēja prāvests Jānis Priedkalns (kurš stāvēja uz vienas kājas, jo sarīkojuma vadītāja norādīja, ka tikai tik ilgi drīkst runāt, cik ilgi var tā nostāvēt!) un diakons Ivars Ozols; Latviešu biedrības vārdā runāja priekšniece Ilze Radziņa un no katoļu biedrības Artūram pateicās priekšsēdis Valdis Jaudzems. Kā iekavas šīm runām bija divi muzikāli apsveikumi: Geņa Janmeija sāka ar Tēva nams un beigās Bruno Krūmiņš aicināja publiku piebiedroties piedziedājumā pie viņa solo ar Liec, lai glāze staigā.

Par nopelniem sabiedrības labā Artūram mājās ir vesela siena ar pateicības un atzinības rakstiem, un pie žaketes atloka viņam spīd DV un Latviešu Biedrības krūšu nozīmēs zeltā. Dzimšanas dienā šiem zeltiem pievienojās liela zelta medaļa ar iegravējumu Nr. 1! To Artūram kaklā pakāra Adelaides DV nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte, sava apsveikuma beigās. Artūrs Adelaides nodaļā patiešām ir numur viens!

Vēl pāris dziesmas, tad bija laiks rakstiskiem apsveikumiem. Garas apsveikumu virknes priekšgalā bija apsveikums no Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas. Lielajā jubilejā Artūru neaizmirsa ne DVCV priekšsēdis Andrejs Mežmalis ar valdi, ne goda priekšnieks Juris Augusts, ne Latvijas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, ne Austrālijas nodaļas Kanberā, Melburnā un Sidnejā. Pat telefona kompānija, kas pāris mēnešus nevarēja salabot Artūra telefona līniju, tā atstājot Berķus bez komunikācijas spējām, atsūtīja apsveikumu! Vanadžu ansamblis nodziedāja Jauns un traks, un beigās visas krita Artūram virsū ar bučošanos.

Ar Artūra pateicības runu un kafiju, torti un kliņģeri beidzās sirsnīga, jauka pēcpusdiena. Daudz baltu dieniņu, Artūr!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“