Puķes un puķītes

Roze. FOTO Ilze Nāgela.

Ir lielas puķes, un ir mazas puķes. Ir smaržīgas puķes, un ir smirdīgas puķes, bet visas puķes ir skaistas. Bez izņēmuma! Ne par velti cilvēki, kas grib, lai viņus uzskata par izglītotiem, puķes nesauc par puķēm, bet gan par krāšņumaugiem. Ir jau zināma taisnība, puķes tiešām ir krāšņas, bet nevajag švaukstoties – puķe ir puķe – punkts.

Kā tas izklausītos, ja mēs sāktu dziedāt – „Zied zils krāšņumaugs meža malā“ nevis „zied zila puķe“. Vai arī sāktu atklāt mīlestību, dziedot „Krāšņumaugu zilas ir acis tev, meitenīt mīļo“... Nē, nē, – paliksim vien pie puķītēm; vienalga, lai tās būtu vai zilas, vai zaļas.

Reizēm, un tas gadās diezgan bieži, kad nevaru naktī aizmigt, neskaitu vis aitas, bet gan skaitu, cik puķu vārdus es vēl atceros. Ja jums arī ar to gulēšanu iet ne šā ne tā, tad iesākumam drusku piepalīdzēšu: Rozes, Dālijas, Krizantēmas, Īrisi, Tulpes, Narcises, Flokši, Pujenes, Magones, Ledus puķes, Kannas, Acālijas, Hiacintes, Kreimenes, Saulespuķes, Pienenes, Purenes, Gaiļpieši, Vijolītes, Vizbulītes, Prīmulas, Pīpenes, Gladiolas, Lilijas, Ūdensrozes, Pulkstenīši, Asteres, Neaizmirstules un Maijpuķītes.

Protams, visas puķes jau te nav minētas, vēl jau tikai kādas piecas naktis esmu piestrādājis pie šī darbiņa. Bet, labs nāk ar gaidīšanu. Gudras grāmatas raksta, ka no 170 000 augu sugām tikai pāris tūkstošus izmantojot puķkopībā. Kā parasti, man gudrus cilvēkus grūti saprast.

Vai tas nozīmē, ka tās visas ir puķes, bet tikai divi tūkstoši tiek koptas? Jeb tikai divi tūkstošus var uzskatīt par puķēm un pārējie ir zāles un nezāles? Vienādi vai otrādi, ar naktīm vien, kā redzams, man nepietiks, tāpēc sāku pieradināties gulēt kādu strēķīti pa dienu. Tad vēlāk – kā dienā, tā naktī – būs vairāk tādu brīžu, kad nenāks miegs, un varēšu skaitīt puķes.

Tagad man, skaidrības labad, ir jāpaskaidro, kāpēc es puķes rakstīju ar lielo burtu. Lieta pavisam vienkārša. Cilvēkam tiek dots vārds, un tas esot jāraksta ar lielo burtu. Puķei arī tiek dots vārds, un vai puķe sliktāka nekā cilvēks? NĒ! Tieši otrādi. Vai esat dzirdējuši, ka puķes zog un laupa? Vai esat pieredzējuši, ka puķes kauj un slepkavo citas puķes? Vai puķes taisa karus? Atbilde visu laiku ir nē, nē, nē...

Tāpēc puķes vajadzētu celt par gubernatoriem un prezidentiem. Puķes sēdināt karaļtronī un karali labi salaistītā puķu dobē. Sarkanā roze, protams, būtu karaliene, un visas pārējās rozes – princeses. Reportieriem viegls mūža darbs nodrošināts. Tie jau reti kad par citu ko raksta, kā tikai par slepkavībām un princešu privātām dzīvēm. Bet pirms mēs sākam puķes vēlēt augstos amatos, vajadzētu noskaidrot, vai driģenes ir puķes vai ārstniecības augs. Man ir aizdomas, ka viņas jau darbojās augstākās aprindās. Tas daudz ko izskaidrotu.

– Biju nodomājis katru puķīti apskatīt un aprakstīt, bet nobijos. Rožu šķirnes vien esot ap 20 000 un Īrisi kādi 30 000. Kā jūs domājiet es ar šo lērumu tiktu galā? Un tās ir tikai divas no tiem tūkstošiem... Ir tāds teiciens „Ko nevar celt, to nevar nest.“ Man liekās, ka ir diezgan skaidrs, ka ne celšana, ne nešana man nebūs pa spēkam, tāpēc labāk sacīšu – sorry un pielikšu punktu.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“