Intervija – Roberts Birze

Roberts Birze. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Roberts Birze pirmā rindā otrais no kreisās 2006. gada Kultūras dienās Adelaidē. FOTO no Roberta Birzes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Roberts Birze dzied vīru korī Austrālijas Latviešu 54.Kultūras dienās Adelaidē 2012. gadā. Diriģente Astra Kronīte. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Roberts Birze dzied jauktajā korī Austrālijas Latviešu 54.Kultūras dienās Adelaidē 2012. gadā. Diriģente Marija Perejma. FOTO Gunārs Nāgels.

Ilze: Tev šajās Kultūras dienās (KD) uzticēta atbildība – vadīt Kopkora koncertu. Kora dziesma, ja varētu tā teikt, ir gandrīz vai katra latvieša sirdslieta, un interese par Kopkora koncertu arvien ir liela. Vai varu lūgt Tevi pastāstīt par Tev uzticētajiem pienākumiem?

Roberts: Man kora dziesma ir ļoti mīļa. Kopš bērnības un jaunības esmu bijis kaut kādā veidā saistīts ar dziesmu, bet visbiežāk kā korists. Pēdējos gados esmu uzņēmies vairāk administratīvu lomu vairākiem mūsu vietējo koru koncertiem un pasākumiem. Šogad pirmo reizi uzņēmos šo amatu – organizēt un vadīt Kopkora koncertu. Ar dziļu cieņu domāju par saviem priekštečiem, jo saprotu, cik milzīgi daudz laika un sirds un dvēseles ir nepieciešams tajā ieguldīt.

I.: Tik liela mēroga sarīkojuma organizēšanā ceru, ka Tev ir daudz palīgu. Ko vari pastāstīt par savu čaklo palīgu saimi?

R.: Jā, tiešām, bez līdzveidotājiem un palīgiem nevaru iedomāties, kā šis projekts tiktu realizēts. Ar savu sievu Sandru (Red. Sandru Birzi) un kopā ar Anitu Andersoni cieši strādājam kopīgi visos darbos. Sandra kopā ar Ivaru Cinkusu arī veido muzikālo programmu, bet Anita vairāk piestrādā ar loģistiku.

I.: Droši vien būs dažas lietas Kopkora koncerta norisē, kas paliks kā pārsteigums publikai līdz pašām KD, bet par ko Tu vēlētos jau tagad kaut ko minēt?

R.: Visiem jau zināms, ka 2018. g. notiks Latvijas Simtgades Dziesmu svētki, un koru dziesmu repertuārs ir pieejams. Ceram mūsu klausītājus patīkami pārsteigt ar mūsu gatavošanos Latvijas Simtgadei.

I.: Kā veicās ar Kopkora koncerta programmas izvēli? Kāds būs Kopkora koncerta repertuārs? Kā izvēlējies tam dziesmas?

R.: Šī gada pirmajā posmā elektroniski pārsūtījām dziesmu repertuāru visiem pazīstamajiem koriem, ansambļiem, kā arī diriģentiem, kuri piedalījās Sidnejas Kultūras dienās pirms diviem gadiem un vēl joprojām diriģē. Kopkora koncerta vadītāja lomu uzņēmos oficiāli tikai šī gada februāra beigās, un koncerta repertuāra izvēle bija viskritiskākais uzdevums: veikli un precīzi to sastādīt, to sakārtot un izsūtīt, lai koristi varētu jau sākt apgūt. Sandra Birze un Ivars Cinkuss ar augsto profesionalitāti, pieredzi un ar dziļu apņēmību sakārtoja repertuāru, un dziesmu notis tika izsūtītas jau marta sākumā.

Sandra ar Ivaru izstrādāja Kopkora koncerta repertuāru, ietverot mūsu tautas iespaidīgākās un iemīļotākās kora dziesmas, kopā ar vairākām dziesmām no gaidāmo Latvijas Simtgades Dziesmu svētku Noslēguma koncerta repertuāra. Tās visas ir dziesmas, kuras raksturo mūsu mīlestību Dievam, Tēvzemei un dabai.

I.: Uz iepriekšējām Kultūras dienām čakli dziesmas mācījās Austrālijas apvienotā kora Atbalss dalībnieki Adelaidē diriģentes Marijas Perejmas un Ineses Laines vadībā. Vai tas notiek arī šoreiz? Vai arī citās Austrālijas pilsētās kora dziesmas cienītāji jau mācās dziesmas Kultūras dienām? Vai Tev ir zināmi arī tādi dziedātāji, kas vieni paši mājas apstākļos mācās savas balsis un gatavojas Kopkora koncertam?

R.: Austrālijas apvienotais koris Atbalsis – diriģentes Marija Perejma un Inese Laine – arī šogad piedalās un palīdz izplatīt informāciju koristiem.

Gaidām dziedātāju ansambļus un korus no Adelaides, Sidnejas un, protams, no Melburnas. Esam arī Brisbanes un Pertas koru saimei nosūtījuši notis un aicinājumu piedalīties. Kā jau minēju, gaidām arī kori Anima no Latvijas. No tālās Luksemburgas arī gaidām ilggadīgu koristi. No ārzemēm, no Jaunzēlandes vēl pievienosies jaundibinātais ansamblis Kurši. Mīļi aicinām ikkatram koristu iesaistīties!

I: Kāda patreiz ir situācija ar latviešu koriem Austrālijā?

Gadu pēc gada, diemžēl, mūsu kori Austrālijā ir kļuvuši mazāki, kā arī mazāks kļuvis pašu dziedātāju skaits. Šis tagad ir lielākais šķērslis Kopkora koncerta vadīšanā. Pirms gadiem bija vismaz jauktais koris un vīru koris ikkatrā pilsētā; vai šur tur pat vairāki kori, kā arī sieviešu kori. Tagad tā visur nav, un šur tur ir mazāki ansambļi, kuri varbūt nerīko koncertus paši tik bieži, bet vairāk sanāk kopā uz svētkiem, kā piemēram, Austrālijas Latviešu Kultūras dienām (ALKD) un Dziesmu svētki Latvijā un ASV. Ir arī dziedātāji, kuri nedzied korī, jo viņu dzīvesvietā trūkst latviešu koris. Tātad, repertuāra apgūšana kļūst problemātiska, un ir jārisina izaicinājumus, cik vien radoši iespējams. Kopā ar Sandru mēģinām paši apciemot korus un ansambļus Adelaidē un Sidnejā šī gada otrajā pusē. Esam jau apciemojuši Adelaides jaukto kori Lilitas Daenkes vadībā Dziesmu laiva un pavadījām kopā divus sekmīgus un skanīgus mēģinājumus. Sirsnīgi pateicamies Dziesmu laivai un,, īpaši, Lilitai par viņu apņēmību, līksmību un laipno viesmīlību.

Iesakām ikkatram koristam/koristei sameklēt dziesmu ierakstus vai video internetā un arī no tā iepazīties un iepazīties ar repertuāru, īpaši, ja nepiedalās vietējā kora saimē.

I.: Un kā gatavojas diriģenti? Vai vari minēt Kopkora diriģentus šajās Kultūras dienās?

R.: Kopkora diriģenti ir mūsu AL sabiedrības pazīstamie diriģenti, kā arī no Latvijas ļoti cienītais virsdiriģents un mūsu Kopkora mākslinieciskais vadītājs un mentors Ivars Cinkuss. Vēl no Latvijas cienījamā Laura Leontjeva – kora Anima diriģente. Un mūsu pašu jaunā diriģentu paaudze, kas ir piedalījušies Ivara Cinkusa vadītajos ALCS kursos pēdējos gados.

I.: Vai ir apmēram zināms, cik dziedātāju varētu būt Kopkora koncertā?

R.: Ceram sasniegt 100 –120 jauktā korī, un kopīgi ar jauniešu kori un vīru kori – ap 150 koristu.

I.: Jautājums par Kopkora koncerta otro daļu  – saviesīgo Sadziedāšanos, kas aizsākās kā jauka tradīcija iepriekšējās, Melburnā notikušajās ALKD Jolantas Lārmanes vadībā? Vai jau vari tuvāk pastāstīt, kāda būs tās norise? Pie galdiņiem? Ar vakariņām? Utt.?

R.: Sadziedāšanās pēc Kopkora koncerta, ko toreiz Kopkora rīkotāja Jolanta Lārmane ar priekšnieci Anitu Andersoni, uzsāka ALKD Melburnā 2010. g. ir, manuprāt, viena no visiedvesmojošākām evolucijām Austrālijas Kultūras dienas tradīcijām. Jo mūsu dalībnieku un skatītāju skaits katru gadu samazinājās, ir jācenšas iesaistīt visus KD apmeklētājus vienā pasākumā.

Atceros 1980. un 1990. gados, kad pēc Kopkora koncerta bija apkūlības, kur visi kori sanāca ar saviem tuvākajiem un ēda vakariņas, dziedāja, un visiem bija ļoti jautri. Bet tai laikā jauniešiem pašiem bija atsevišķs saviesīgais pasākums citā vietā, un man pašam bija nepatīkama situācija, jo gribēju priecāties kopā ar saviem draugiem, kā arī līksmoties kopā ar koristiem. Tagad tas viss notiek vienā telpā, un, kā esam pieredzējuši un baudījuši Melburnas, Adelaides un Sidnejas KD pēdējos sešos gados, šī jaunā tradīcija ļoti veiksmīgi norit, un ir viens no populārākiem saviesīgiem vakariem KD norisē.

I.: Un tagad personīgi jautājumi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par saistību ar mūziku, dziesmu? Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām? Cik ALKD pavisam esi piedalījies gan kā skatītājs, gan dalībnieks?

R.: Manas muzikālas atmiņas, ko atceros, sākas 3 gadu vecumā, dziedot Manu mazu mērkaķīti pirms nakts miega. Es esot iespītējies un negulējis, ja nebija iespēja šai dziesmai izskanēt. Pusaudžu gados mācījies Eflat bass tubu kā savu izvēlēto instrumentu, kaut gan vecāki bija izbrīnīti – māsa spēlēja flautu. Man patika spēlēt Prokofjeva Montagū un Kapulets no baleta Romeo un Džuljeta. 16 gadu vecumā ieguvu trešo vietu NSW Brass Band Championship, kaut gan konkursā piedalījās tikai veseli trīs dalībnieki! Spēlēju tūbu Willoughby Brass Band četrus gadus. No 14 gadu vecuma dziedāju SLVK (Sidnejas Latviešu vīra korī) kopā ar tēvu Ivaru Birzi un vectēvu Miķeli Birzi. Tieši šai vidē, SLVK – Jura Baloža un Dainas Jaunbērziņas vadībā iepazinos un dziļi sapratu vīru kora vērtību. Tēvs – Ivars Birze bija SLVK priekšsēdis visu to laiku, kad dziedāju korī pirms pārvākšanos uz Melburnu. Dainas korī dziedu kopš 2012. gada.

Pirmās atmiņas (no agras bērnības), kas nāk prātā par Kultūras dienām, ir draugu un radinieku satikšanās un ārprātīgais vasaras karstums. Mana māte uzauga Adelaidē; kad braucām apciemot savu vecāku draugus KD laikā, bija daudz jautru satikšanos pēc īsāka vai garāka laika, vai pat pēc vairākiem gadiem. Katru reizi bija daudz prieka un smieklu, kā arī brīžiem asaras. Šī ir viena ļoti svarīga lieta Austrālijas KD uzturēšanā. Dzīvojam visi Austrālijā, bet starp mūsu pilsētām ir simtiem kilometru. Nevarējam jau katru otro nedēļas nogalē aizbraukt uz Adelaidi vai Sidneju vienkārši apciemot draugus. Bet KD deva mums iemeslu un iedvesmu tam.

Pirmajās KD, ko atceros kā dalībnieks, man bija 12 gadu, un KD notika 1982. g. Kanberā. Dejoju tautas deju kopā Rota. Pēc tam piedalījos visās KD līdz 2002. gadam Sidnejā. (Izņemot Pertu un Lonsestonu.) No 1982. līdz 2002. g. dejoju tautas deju kopās Rota un vēlāk Jautrā pārī.

No 1986. gada arī piedalījos Kopkora koncertos, bet tikai starp vīru kora dziedātājiem kopā ar Sidnejas Latviešu vīru kori. Jauniešu koncertos dziedāju kopā ar melburniešiem vai ar ansamblīti no Sidnejas, vai uzvedām kādu mazu joku skici.

Kad KD notika Sidnejā, tad jau piedalījos gandrīz visos koncertos vai izrādēs, ieskaitot teātrī. Atceros 2002. g., kad pēdējā pusgadā pavadīju Sidnejas Latviešu namā vairāk laikā nekā savās mājās. Bija mēģinājumi katru nedēļas dienas vakaru, kā arī sestdienās un svētdienās. Bija tik intensīvi, ka bija jāpārvieto dzīves vietu tuvāk Latviešu namam. Kad apprecējos, tad dažu iemeslu dēļ izlaidām piedalīšanās dažās KD, un baudījām tās kā skatītāji. Atgriezāmies kora dzīvē 2011. g. (ALKD Adelaidē). Kopš 2012. gada Sandra ir vokālā pedagoģe Zanes Riteres vadītajā Dainas korī, kur es esmu saistīts ar administratīviem darbiem. Esam piedalījušies katrā KD Kopkora koncertā kā koristi, un Sandra arī kā pavadītāja.

I: Kādas ir Tavas spilgtākās un zīmīgākās atmiņas no visām ALKD, kurās esi piedalījies gan kā skatītājs, gan dalībnieks?

R.: Man ir trīs spilgtas atmiņas no pagājušām Kultūras dienām, un tās visas notika Sidnejā.

Pirmā atmiņa. Kopkora koncerts Sidnejā, 1987. gadā, kas izskanēja Sidnejas Operas namā. Dziedāju vīru kora daļā ar SLVK, un kora sastāvā; man blakus dziedāja mans tēvs un vectēvs.

Otrā nozīmīga atmiņa bija Kultūras dienu Atklāšanas koncerts Sidnejā 1992. gadā. Sidnejā nebija pastāvīgs jauniešu koris, tikai šad un tad kopīgi sanācām, kad varējām, bet toreiz mums pievienojās koris Daina no Melburnas, Sidnejas Jauniešu koris un, kā atceros, koristi arī no Adelaides, viesu kora Daugaviņas diriģenta Kārļa Beinerta vadībā. Kārlis Beinerts pavadīja vairākas nedēļas Sidnejā un Melburnā, un mēs kopīgi uzstājamies Atklāšanas koncertā. Bija fantastiski!

Trešās atmiņas; – atrodamies 2002. g. Sidnejā, RTU Vīru koris Gaudeamus uzstājās Atklāšanas koncertā ar Sandras komponēto skaņdarbu vīru korim un kamerkorim.

I.: Vai Tu vēlētos vēl ko piebilst bez manis jautātā?

R.: Mēģinām, cik iespējams, izziņot koristiem un dziedātājiem, kuri paši nav iesaistīti kādā korī, ka viņi ir laipni lūgti piedalīties Kopkora koncertā. Lūdzu sazināties ar Robertu Birzi roberts.birze@gmail.com cik ātri vien iespējams līdz 14. augustam. Tuvāka informācija tad būs pieejama.

I. Paldies par intervijai ziedoto laiku. Lai labi skan Kultūras dienu Kopkora koncertā! ■