PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa

PBLA

Palielināt / Enlarge

PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

LAAJ prezidija priekšsēde Kristīne Saulīte uzrunā LAAJ 65 darbības gadu atceres sarīkojuma dalībniekus. FOTO Pēteris Saulītis.

Cienījamās dāmas un kungi!

Sirsnīgs paldies jums visiem, kas esat šeit kopā nākuši, lai kuplinātu LAAJ 65 gadu atceres sarīkojumu. Prieks šeit būt; jūtos patiesi pagodināts, ka tiku aicināts. Ar pārtraukumu, šis ir mans vienpadsmitais gads PBLA priekšsēža amatā. LAAJ vienmēr ir norīkojusi kompetentus cilvēkus uz PBLA valdi, ar kuriem esmu varējis mērķtiecīgi kopā strādāt. To varu īpaši teikt par manu pirms sešiem mēnešiem ievēlēto vietnieci Kristīnes Saulītes kundzi. Viņa ir glīta un līdzjūtīga dāma, bet, man galvenais, tieša, gudra un iedvesmo pozitīvas pārmaiņas. Agresīva, no darba nebaidās. Tas pats attiecās uz Dainu Grosu – aktīva PBLA IP locekle.

Dažiem varētu likties, ka pirms 60 gadiem dibinātā PBLA, kuras primārais mērķis bija panākt Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir savu misiju izpildījusi. Tomēr pēdējo gadu notikumi apliecina, ka šāda latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvniecība, kas koordinē latviešu diasporas aktivitātes, sniedz atbalstu Latvijai tās ārpolitisko mērķu īstenošanā un latviešu kultūras uzturēšanā un latviskās izglītības nodrošināšanā ārpus Latvijas, vēl joprojām spēlē ārkārtīgi nozīmīgu lomu mūsdienu pasaulē.

Pēdējā gadā PBLA uzmanības lokā ir bijusi Latvijas drošības situācija, latviskās izglītības un kultūras pieejamība ārpus Latvijas, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošajiem uzņēmējiem. Šo jautājumu risināšanā esam cieši sadarbojušies ar mūsu partneriem Latvijas valdībā – Ārlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Aizsardzības ministrijā un arī Latvijas Republikas Saeimā.

Kopš 2014. gadā pieredzētā Krievijas militārpersonu iebrukuma Ukrainā un tai sekojošās Krimas aneksijas, viena no lielākajām rūpēm ir Latvijas drošības jautājums. Šajā sakarā PBLA ir:

– Atkārtoti atgādinājusi Latvijas valdībai par nepieciešamību maksimāli strauji palielināt savu aizsardzības budžetu līdz NATO noteiktajiem 2% no IKP, kā arī stiprināt Latvijas Austrumu robežu. Latvijas drošība ir mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmens. Bez ieguldījumiem savas valsts drošības stiprināšanā mēs ne vien kļūstam par viegli ietekmējamu mērķi, bet arī graujam paši savas morālās tiesības nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību no saviem sabiedrotajiem NATO. Tieši tādēļ mums ir politiski svarīgi pēc iespējas ātri panākt valsts aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz mūsu valsts līdzdalība NATO, un kā to pagājušo gadu lūdzu Latvijas augstākām amatpersonām adresētā vēstulē.

Paldies bijušajai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumas kundzei, ka viņa iestājās par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% jau 2018. gadā, nevis 2020. gadā, kā to 2014. gadā sākotnēji bija apstiprinājis mūsu parlaments. Šie 2% vispirms ir vajadzīgi mums pašiem, lai nemazinātos morālā autoritāte apgalvojumiem, ka mūsu drošība ir mūsu prioritāte. Situācija ir nopietna, ko padara vēl sarežģītāku daudzie pasaulē vienlaikus samilzušie konflikti un politiskie saspīlējumi.

– Esam tikušies ar ASV amatpersonām un militārpersonām, prasot drošības garantijas Baltijas valstīm NATO 5. panta ietvaros. Pagājušā gada aprīlī atbalstījām Apvienotās Baltiešu komitejas rīkotu konferenci Vašingtonā History Repeated: Baltics and Eastern Europe in Peril? un decembrī Ņujorkā notikušu semināru par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību un ekonomisko sadarbību, kurā piedalījās ap 90 dalībnieku no diplomātu, pētnieku, žurnālistu, uzņēmēju un baltiešu sabiedrisko darbinieku aprindām.

– Esam atklāti runājuši par korupcijas riskiem Latvijā, kas atstāj negatīvu iespaidu uz drošības situāciju Latvijā saistībā ar Krievijas centieniem uzpirkt varu Latvijā.

– Pozitīvi ir š.g. 8. jūlija NATO lēmums izvietot Latvijā bataljonu no Kanādas.

– Anglijas 23. jūnija Brexit nenāk par labu Latvijai. ES izjukšana būtu mums katastrofāla.

– Par būtisku izaicinājumu Latvijas valdībai un Eiropas vienotībai pēdējo divu gadu laikā ir kļuvusi Eiropā samilzusī patvēruma meklētāju krīze, kas jau sasniegusi humanitāras katastrofas apmērus. PBLA, kuras biedru un atbalstītāju loku veido 2. Pasaules kara rezultātā bēgļu gaitas pieredzējušie tautieši un viņu pēcteči, kā arī pēdējos gados izceļojušie latvieši, vistiešākā veidā apzinās šīs krīzes humanitāro pusi un nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvības briesmās nonākušajiem. Vienlaikus PBLA apzinājās, ka tas ir iekšpolitisks lēmums, kas jāpieņem Latvijas valdībai saskaņā ar tās spējām integrēt šos patvēruma meklētājus Latvijas sabiedrībā, neradot draudus Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošībai. Jebkura patvēruma meklētāja uzņemšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā viennozīmīgi jānotiek uz latviešu valodas pamatiem un ievērojot Latvijas likumus.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko drošību un izaugsmi, PBLA sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Amerikas tirdzniecības palātu Latvijā un citiem partneriem 2013. un 2015. gadā rīkoja attiecīgi pirmo un otro Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kura mērķis bija veicināt savstarpēju saziņu un sadarbības projektu veidošanos starp dažādu nozaru pārstāvjiem un biznesa līderiem Latvijā un pasaulē. 2015. gada jūlijā notikušais 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm.

Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis ir kļuvis par šī foruma patronu, savukārt pēc bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas iniciatīvas tika izveidota augsta līmeņa diasporas uzņēmēju konsultatīvā padome. Piestrādājam, lai padome turpinātu savu iesākto darbu Ministru prezidentu Māra Kučinska valdībā.

Pēc vairāku PBLA valdē pārstāvētu foruma dalībnieku iniciatīvas šogad pirmo reizi šādu pasākumu rīkosim ārpus Latvijas. Tas notiks Melburnā, Austrālijā šī gada 29. – 30. decembrī, sasaistē ar Austrālijas Latviešu Kultūras dienām. Mums ir iespēja un arī pienākums līdzdarboties par labu Latvijas nākotnei.

Ļoti nozīmīga daļa PBLA darba saistās ar aktīvu sekošanu līdzi jautājumiem, kas skar ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus. PBLA kā latviešu organizāciju augstākā pārstāvniecība ir iekļauta dažādās Latvijas valdības darba grupās un piedalās Saeimas komisijās, kurās tiek pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.

– Pēc vairāk nekā desmit gadu diskusijām 2013. gada rudenī spēkā stājās grozījumi Latvijas pilsonības likumā, kas paver iespēju iegūt Latvijas dubultpilsonību. Aicinām ikvienu tautieti pasaulē izmantot šo iespēju un kļūt par Latvijas pilsoni! Paldies Austrālijas latvietim Uldim Brūnam un PBLA pārstāvniecības vadītājam Jānim Andersonam, kas piedalījās vairāk nekā simts Saeimas komisiju sēdēs, lai izsekotu, ka pieņemtais lēmums ārzemju latviešiem un Latvijai būtu optimālais.

– PBLA Izglītības padome veic ļoti aktīvu lobija darbu Rīgā, lai panāktu Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas sapratni un atbalstu ārpus Latvijas latviešu skolām un latviešu valodas tālmācības programmas izstrādei. PBLA ir noalgojusi pilna laika darbinieci, kas pārstāv ārpus Latvijas latviešu skolu intereses Latvijā un aktīvi strādā pie diasporas izglītības programmu izstrādes. Par vienu no šī brīža prioritātēm ir izvirzīta tālmācības programmas izstrāde, kam PBLA piešķīrusi $15 000 sēklas naudu un šobrīd cenšas panākt arī atbalstu no Latvijas valdības. Jāatzīmē, ka Latvijas Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējone, atbildot uz PBLA Izglītības padomes uzaicinājumu, pagājušā gadā kļuva par Latvijas diasporas skolu patronesi.

– Saziņā ar Latvijas Ekonomikas ministriju, kuras pārziņā ir bijusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošana, esam izteikuši dažādus savus priekšlikumus, atkārtoti aicinot stiprināt latviešu valodas statusu Latvijas darba tirgū, kas ne vien padarītu Latviju latviskāku, bet arī atvieglinātu ārpus Latvijas latviešu iespējas iekļauties Latvijas darba tirgū.

– Pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas izveidotai atbalsta programmai, vairākas latviešu organizācijas pasaulē ar PBLA starpniecību aizvadītajā gadā varēja saņemt finansiālu atbalstu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas, Austrālijā tās ir Kultūras dienas, uzturēšanai un Latvijas kultūras pieejamības nodrošināšanai pasaulē. Tāds pats atbalsts latviešu organizācijām, kas pieteicās konkursā caur PBLA, būs pieejams arī šogad, nākamgad un aiznākamgad.

– Sarunās ar Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadību, kas darbojas Latvijas Ministru kabineta pārraudzībā, esam panākuši grozījumus noteikumos organizācijām, kas var pieteikties uz SIF finansējumu ārzemju latviešu organizāciju atbalstam. Šogad jau otro gadu ārpus Latvijas reģistrētās organizācijas varēja pieteikties uz SIF atbalstu, kas iepriekš bija liegts.

– PBLA piedalās Latvijas valsts Simtgades rīcības komitejā. Ne visas mūsu idejas ir iekļautas simtgades programmā, bet sekojam līdzi un, kur varam, nākam ar saviem priekšlikumiem.

– Sadarbībā ar Latviju mums rūp vēl joprojām neatrisinātais Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas jautājums, kurai, kā vērojam, tiek likti visdažādākie šķēršļi jau daudzu gadu garumā. Esam atkārtoti nosodījuši šķēršļu likšanu Okupācijas muzeja rekonstrukcijai pārbūvei un aicinājām Latvijas likumdevējus tai noteikt nacionālas nozīmes būvprojekta statusu un nekavējoties uzsākt šī projekta celtniecību, lai atsevišķu arhitektu grupējumi ar atsevišķu Rīgas pilsētas institūciju starpniecību vairs nevarētu turpināt mērķtiecīgi gremdēt Okupācijas muzeja daudzu gadu darbu Jāatzīmē, ka šeit runa nav par fizisku ēku, bet par Okupācijas muzeja darba apzinātu vai neapzinātu kavēšanu Latvijas okupācijas vēstures izpētē, skaidrošanā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā.

– Esam sūtījuši vēstules Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam, pieprasot nekavējoties novērst šķēršļus muzeja rekonstrukcijas uzsākšanai. Pats esmu piedalījies preses konferencēs, demonstrācijās, paneļdiskusijās, kur vien Dr. Gunārs Nāgels vai Dr. Valters Nollendorfs ir prasījuši atbalstu.

– Tas ir absurds, kas šogad ir noticis ar šo vairāk nekā 15 gadus plānoto un galvenokārt par ārzemju latviešu ziedojumiem attīstīto projektu. Kur bija šī projekta oponenti, kad tas tika iesniegts un saskaņots jau gadus atpakaļ? Kādēļ tieši šobrīd, īsi pirms plānotās Okupācijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanas tam tiek likti šķēršļi? Muzeja paplašinātā ēka ir iekļauta 2010. gadā apstiprinātajā Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā, tādēļ nav objektīvu iemeslu likt tālākus šķēršļus šī ilgi apspriestā, apstiprinātā un celšanai sagatavotā projekta īstenošanai.

– Šogad, no 4. īdz 8. oktobrim PBLA 60. jubilejas gadā, plānojam plašākas svinības Rīgā. Būs koncerts, pieņemšana un sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkojam konferenci, lai atskatītos uz PBLA darbu un ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un nostiprināšanā.

Jāuzsver, ka šis nav pilnīgs pārskats par PBLA darbību, bet sniedz ieskatu mūsu galvenās šī brīža aktualitātēs.

Tuvojas Latvijas valsts simtgade, kuras svinību plānošanā iesaistījušās arī diasporas organizācijas. Kā iepriekš minēju, šogad savu sešdesmitgadi atzīmēs arī PBLA, kas ir neliela, bet nozīmīga daļa no mūsu valsts simts gadu vēstures. Šai kontekstā vēlos pieminēt patriotisma vairošanas nepieciešamību mūsu sabiedrībā, jo 21. gadsimta globalizētajā pasaulē jūtams, ka mūsu jaunajā paaudzē strauji plok patriotiska dedzība un nozīmīgu vienojošu nacionālu mērķu uzstādījums un īstenošana. Tādēļ apsveicama ir Latvijas Ģenerāļu kluba iniciatīva pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes izveidot Valsts aizsardzības un patriotisma fondu Namejs ar mērķi veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā. Esmu piekritis būt viens no fonda Namejs dibinātajiem.

Patriotisma saknes iet daudz dziļāk, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, mūsu valstij nebūs nākotnes.

Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un, kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!

Jānis Kukainis
PBLA valdes priekšsēdis