Kanādas latviešu sabiedrības nākotne pašu rokās

Palielināt / Enlarge

Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā kopējā sanāksme. FOTO Aivars Vinters.

Palielināt / Enlarge

LNAK prezidents Andris Ķesteris. FOTO Aivars Vinters.

Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris 4. jūnijā, sekojot solījumam LNAK gadskārtējā pilnsapulcē aprīlī, visu Kanādas organizāciju vadītājus bija aicinājis uz sanāksmi Kanādas latviešu sabiedrības saliedēšana kopēja sadarbība, domājot par latviešu sabiedrības nākotni Kanādā. Aicinājumam bija atsaukušies 30 organizāciju vadītāji un biedri.

Sākums sabiedrības saliedēšanai kopēja datu bāze

Kā izrietēja no pārrunām, galvenā organizāciju pastāvēšanas problēma ir līdzekļu ieguve. Latviešu sabiedrībai samazinoties, arī līdzekļi sarūk, un visas organizācijas lūdz ziedojumus no tām pašām kabatām. Ir jādomā jauni veidi, kā piesaistīt līdzekļus, meklējot iespējas arī kanādiešu sabiedrībā. Tika iztirzāts arī jautājums par aicinājumu ikvienam tautietim novēlēt daļu testamenta latviešu sabiedrībai, tā domājot par nākamās paaudzes vajadzībām. Gadu gaitā gan privāti, gan caur dažādām labdarības organizācijām palīdzībai Latvijā esam nosūtījuši miljoniem dolāru. Izskanēja ieteikums, ka, ziedojot pat nelielu procentu no tā kopējai darbībai tepat Kanādā, mums būtu pamatīgi finansiāli līdzekļi, ko ieguldīt un ar ko realizēt vairākus sabiedrībai nepieciešamus projektus.

Kā sadarbības piemērs starp organizācijām tik minēta Hamiltonas latviešu sabiedrība, kas pirms gada izveidojusi Hamiltonas apvienoto latviešu organizāciju (HALO) komiteju. Katra organizācija turpina darboties pēc saviem mērķiem, tomēr atsevišķus sarīkojumus rīko visi koordinēti.

Toronto šādas apvienošanās nav, kaut gan tika uzsvērts, ka sadarbība starp organizācijām ir laba.

Tomēr vismaz par vienu lietu visi klātesošie bija vienisprātis jāveido kopīga datubāze, lai uzlabotu saziņu. Šis darbs jāveic visām organizācijām kopīgi, jo katrai ir savu biedru saraksts. Visiem latviešu sabiedrības locekļiem tiks lūgts iedot savu adresi, telefonu un epasta adresi, lai ievadītu to kopējā LNAK datu bāzē. Tas palīdzēs sasniegt ikvienu sabiedrības locekli, izsūtot paziņojumus gan par gaidāmajiem sarīkojumiem, gan citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. LNAK prezidents un birojs apņemas tuvākā laikā izsūtīt izpildāmās formas pa epastu visiem organizāciju vadītājiem. Arī ikviens latviešu sabiedrības loceklis ir aicināts šīs formas pieprasīt LNAK birojā un izplatīt tās tālāk saviem draugiem un paziņām.

Domājot par sadarbību, Latviešu Nacionālās Jaunatnes Apvienības Kanādā valde, kuras vadība ir arī LNAK valdes locekļi, aicina šogad visām organizācijām kopīgi rīkot 18. novembra svinības, jauniešiem uzņemoties koordinatora lomu. Visi klātesošie ar prieku piekrita šādam izkārtojumam.

Kristus Dārza loma sabiedrības saliedēšanā

Runājot par organizāciju apvienošanu, šajā gadījumā vairāk ir domāts par kopējas mājas vietas meklēšanu. Pašlaik daudzām organizācijām mājas vieta ir Latviešu Centrs Toronto, tomēr līdz ar Kristus Dārza gaidāmajām pārmaiņām, radusies doma izskatīt jautājumu par kāda jauna kompleksa būvniecību, kur būtu vieta visiem.

Aprūpes mājas Kristus Dārzs pārstāvji Baiba Zariņa, Valda Bērziņa un Ēriks Eglīte iepazīstināja ar paveikto, izskatot dažādas iespējas Kristus Dārza pastāvēšanai. Īpaši klātesošos interesēja Ērika Eglītes teiktais, jo viņš ir tās darba grupas vadītājs, kas izskata iespēju, visām latviešu organizācijām sadarbojoties, uzbūvēt jaunu Kristus Dārza ēku, kurā varētu būt telpas arī pārējām latviešu organizācijām. Viņš atzina, ka darba grupai šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Notiek pārrunas ar visu latviešu sabiedrību, tiek pētīts arī, kā latviešu kopienas citās valstīs risina šādus jautājumus, tomēr citur šādu problēmu nav, jo nekur nav vienkopus tik liela latviešu sabiedrība ar savām organizācijām un īpašumiem.

Šīs sarunas pašlaik ir līdzīgas kā bija pirms 40 gadiem, kad dibināja Latviešu Centru Toronto. Arī mums tagad ir jādomā par to, kāda ir mūsu vīzija par latviešu sabiedrību nākamām divām paaudzēm. Vai mēs tad vēl pastāvēsim un vai gribam vēl pastāvēt kā latviešu kopiena?

Savukārt darba grupa, kas izskata jautājumu par jaunas ēkas celtniecību turpat Kristus Dārza teritorijā, ir panākusi jau krietni vairāk, jo viņiem vienkāršāks uzdevums. Ir liels atbalsts arī šai grupai. Izvērtās dziļākas pārrunas arī par šo jautājumu, skatot iespēju paturēt gan veco ēku, gan uzbūvēt jauno. Tomēr esošā ēka ir pārāk novecojusi priekš pašreizējām aprūpes mājas prasībām. Šo plānu atbalstot, tika minēta arī emocionālā saite ar jau esošo vietu, jo šeit 30 gadu laikā ir iekārtota daļa no mūsu mazās Latvijas.

Šajā sanāksmē pie konkrēta risinājuma vēl nenonāca. Tikai atbildot uz jautājumu, kur visas organizācijas būs pēc 20 un vairāk gadiem, kādi ir mūsu plāni un vīzijas, varam sākt domāt, kā plānot nākotni. Tomēr ilgi ar šo atbildi nedrīkstam kavēties.

Vita Gaiķe
Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“
Laikrakstam „Latvietis“