Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Spertāla dekoracija Goldoni Melim. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Marga Spertale. Keramika. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Latviešu biedrības nams Jelgavā.

Palielināt / Enlarge

Latviešu biedrības nama drupas pēc kara.

Nākošais 2017. gads Jelgavas kultūras vēsturē ir īpašs – Jelgavas profesionālā teātra dekoratoram Arvīdam Spertālam (1897-1961) aprit 120 gadi. Taču viņa dzīve un radošā darbība nav iedomājama bez dzīvesbiedres tērpu mākslinieces Margas Spertāles (1901-1986), tādēļ esam iecerējuši nākamajā gadā Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sarīkot abiem māksliniekiem veltītu izstādi un konferenci, kā arī citus pasākumus.

2014. gadā iznāca mūsu pilsētā dzimušā teātra vēsturnieka akadēmiķa Viktora Hausmaņa apcerējums par profesionālo Jelgavas teātri. Grāmata veltīta galvenokārt teātra vēsturei no tā dibināšanas 1924. līdz tā slēgšanai 1953. gadā, lielāko vērību pievēršot izrādēm, režisoriem un aktieriem, ieskicējot, protams, arī skatuves noformējuma – dekoratora lielo nozīmi izrāžu vizuālā iespaida radīšanā.

Šoreiz gribas īpaši izcelt abu Spertālu nenovērtējamo vietu Jelgavas teātra dzīvē. Arvīds Spertāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā kā gleznotājs, taču viņu uzaicināja strādāt teātrī. Piedāvājumu jaunais mākslinieks pieņēma. Darbu sākot, viņš ar Margu devās studiju nolūkā uz Itāliju (tas bija arīdzan viņu kāzu ceļojums), kur Niklāvs Strunke iepazīstināja viņus ar jaunāko itāļu teātri un tā jaunākajām tendencēm, kas saistījās ar futūrismu. Pārbraucis mājās, Arvīds Spertāls ienesa latviešu dekorāciju mākslā jaunas vēsmas. Tās saistījās ar konstruktīvu teātra telpas veidošanu. Turpmākajos gados mākslinieks šos skatuves telpas koncepciju attīstīja tālāk, paceldams Jelgavas teātra iestudējumus abu lielo Latvijas teātru līmenī un nereti pārspējot tos.

Arī Marga Spertāle pievērsās teātra kostīmiem citādāk nekā citi mākslinieki. Viņa tos veidoja, gan iedziļinoties vēsturiskā apģērba kultūrā, gan pielāgojot to dekorācijām, gan arī tēla raksturam un aktierim. Tērps kļuva par visas izrādes vizuālā tēla neatņemamu sastāvdaļu.

Abu mākslinieku daiļrade ir dziļām saitēm saistīta ar Jelgavu. Jāatceras arī tas, ka Arvīda Spertāla dzimtas saknes meklējamas pavisam netālu no pilsētas – Vircavā, kur Jaunajā muižā par klēts puisi strādāja 1801. gadā dzimušais Jānis. Puisis ar laiku kļuva par Žagatu māju saimnieku un krietni vēlāk par vecvectēvu mūsu dekoratoram Jelgavas teātrī.

Kā zināms, 1944. gada vasarā Jelgavu pārvērta par drupu kaudzi. Līdz ar citām ēkām gāja bojā lieliskais 1910. gadā celtais Jelgavas Latviešu biedrība nams Katoļu ielā, kurā atradās arī teātris. Uguns aprija lielo kostīmu kolekciju, rūpīgi krāto arhīvu. Tas pats liktenis piemeklēja Kr. Barona ielas 34. namu, kurā dzīvoja abi mākslinieki Spertāli, iznīcinot visas gleznas, skices, zīmējumus utt. Brīnumainā kārtā paglābies teātra gongs un Latvijas Vēstures arhīvā divas teātra direkcijas protokolu grāmatas, un Jelgavas Latviešu teātra biedrības protokoli. Protams, vairāku muzeju kolekcijās ir atrodamas fotogrāfijas, arī kādas vēstules un citi materiāli, taču tā visa ir par maz, lai uzburtu 20.-30.gadu Jelgavas teātra dzīvi.

Lielus brīnumus negaidu, lai gan vienmēr paliek cerība, ka nekad viss nesadeg, allaž kaut kur kas aizķeras, paglābjas. Tā arī šoreiz. Veco jelgavnieku nav daudz palicis – vieni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, citus padomes aizsūtīja pie baltajiem lāčiem, palikušie bieži sēdēja krāsmatās, visu iedzīvi pazaudējuši.

Daudzi Jelgavas teātra aktieri izklīda pa visu pasauli – ASV, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Eiropā. Bet nu jau arī viņi lielākoties ir aizgājuši Mūžības ceļos sērst pie saviem priekšgājējiem. Varbūt viņu bērnu, radu vai draugu vidū ir patvērušās izrāžu programmiņas, fotogrāfijas, vēstules vai kādi citi materiāli, kuri tik vērtīgi būtu šajā izstādē. Atsūtītie materiāli tiks nodoti glabāšanā Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam. Iepazīstoties ar Arvīda un Margas Spertālu arhīvu, atklājas, ka pēc kara viņi visu laiku ir sarakstījušies ar aktieriem, radiem un tuviem cilvēkiem. Viņu vēstuļu melnraksti ir saglabājušies, bet šķiet – ne visi. Varbūt kaut kur ir patvērušies arī oriģināli? Varbūt ir rakstītas arī atmiņas? Varbūt pastāv vēl kādas arhivāras liecības par Jelgavas teātri, tā aktieriem, režisoriem, dekoratoriem un citiem darbiniekiem?

Ļoti gaidu Jūsu atsaucību. Man var rakstīt: Pulkveža O. Kalpaka ielā 28, Jelgavā, LV-3001. Tālrunis +371 29493985 vai arī var sazināties ar epasta starpniecību: maris.brancis@inbox.lv.

Cieņā un sirsnībā Jūsu

Māris Brancis
A. Spertāla jubilejas izstādes kurators