„Līst kā pa Jāņiem...“

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Līgotāji Daugavas Vanagu telpās. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Vanadzes dzied. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Skaistākie vainagi. No kreisās: Lulu Priedkalna, Geņa Janmeija, Soraja Tomsone (Soraya Thompson). FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Jāņu māte Astra Kronīte (no kreisās) un nama saimniece Gunta Rudzīte apspriežas. FOTO Agris Ezeriņš.

Ja vairākas dienas pirms dārzā paredzētām svinībām debesis atveras un lietus neatlaidīgi izmērcē zemi, tad nav ko cerēt Jāņus svinēt ārā Birztaliņā. Kaut pati svinamā diena pieturas, lai dzestra, bet tomēr saulaina, zem daudzu kāju uzbrukuma, mūsu zaļais zālājs pārvērstos dubļu vannā. Tādā neviens negribētu mīcīties, sevišķi mūsu lepnumā, tautas tērpā.

Kaut jāiztiek bez lielās jāņuguns, nama saimnieks Andris un nodaļas priekšniece Gunta vienojās, ka svinībām jānotiek telpās.

Galu galā, kas tur liela muiža? Austrālijas ziemā svinēt vasaras saulgriežus un īsāko nakti, kad šeit tā ir visgarākā, jau tā ir atkāpšanās no lietas būtības. Pat Jāņu tēva vainags cieš no citkārt lepnā, zaļā ozola ziemas miega – grūti atrast zaļas lapas, kas nebūtu apgrauztas vai gar malām jau krietni apdzeltējušas.

Atver vārtus, Jāņa māte,
Bariem nāca Jāņa bērni;
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņuzāles lasīdami.

Nekas, ka telpās; sestdien, 25. jūnijā, skaisti klāti galdi, pusdienu desas un kāposti, gardais Jāņu siers un putojošais alus (bērniem sula) sagaidīja Jāņa bērnus no latviešu skolas.

Jāņa tēvs – Imants Kronītis un Jāņa māte – Astra Kronīte silti jo silti saņēma skolas saimi, kura nenāca ar tukšām rokām. Jāņa mātei tika vesels klēpis skaistu Jāņu zāļu un ziedu, un pat visjaunākie Jāņa bērni skandināja senās Jāņu dziesmas.

Pusdienas paēduši un kaut cik sasildījušies, Jāņa bērni pateicās ar priekšnesumu – vairākām Jāņu dziesmām, kuras mājinieki saņēma ar siltiem aplausiem.

Jāņu sieru, Jāņa māte,
Šķīstu pienu gan nedod;
Tas klaudzēja vēderā,
Jāņu dienu līgojot.

Nama saimniece Gunta paskaidroja, kāpēc Jāņos tiek daudzināts tieši ķimeņu siers. Kāpēc šo godu neparāda kādai citai latviešiem tradicionālai uzturvielai – kaut vai siļķei, kāpostiem vai maizei?

Iemesli ir vairāki, bet galvenais ir tas, ka dzeltens siera ritulis ar Latvijā brīvi augošām ķimenēm simbolizē sauli un dabu. Tikai vasaras vidū, saulgriežos, kad aug vistreknākā zāle, govis dod pietiekoši daudz piena, lai pietiktu siera siešanai. Tautas dainās viss ir pateikts, vajag tikai mācēt saprast.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāritina.

Ar sešām Jāņu dziesmām uzstājās arī Vanadžu ansamblis Ineses Laines vadībā. Kaut samazinātā sastāvā, Vanadzēm skan vareni. Ar dziesmu Ai, bagāta Jāņu diena, atved man arājiņu; Ja ved jaunu, tad ved skaistu, ja ved vecu, tad bagātu viņas nekautrējās izteikt vēlmi, kas saistās ar zelta papardes zieda meklēšanu. Mūsu dainas ir saprotamas vairākos līmeņos!

Jāņu nakti nezināju,
Kura sieva, kura meita;
Jāņu nakti galviņā
Visām ziedu vainadziņš.

Skaistāko vainagu konkursā tautas labvēlīgais spriedums tika gan visvecākajai, gan divām visjaunākajām līgotājām. Katram Jāņu bērnam pie durvīm bija iedota īpaša biļete, kuru tas iespieda rokā pēc viņa domām, skaistākā vainaga īpašniecei. Kurai visvairāk biļešu, tai tika pirmā, otrā vai trešā vieta.

Gari mati, īss padoms,
Mūsu ciema meitiņām;
Kaķi cepa, vistu slauca,
Pašā Jāņu vakarā.

* * *

Visu gadu nedabūju,
Ko dabūju Jāņu nakt';
Dabūj' sieru, dabūj' alu,
Dabūj' puisi klātgulēt.

Kas gan būtu Jāņi bez apdziedāšanās? Apdziedāšanās dziesmās puiši un meitas parāda savu asprātību ar nedaudziem, labi mērķētiem vārdiem. Jāsaka gan, ka šogad meitas savos izteicienos bija krietni pārdrošākas, nekā puiši, un ģimenes avīzē nemaz nedrīkst tos atkārtot! Prātā nāk vārdiņš neķītri! Puiši bija krietni piesardzīgāki, runādami tikai par retiem zobiem, biezām lūpām un neveiksmēm virtuves solī un pūra locīšanā. Varbūt vienkārši gribēja būt džentlmeņi, varbūt katrs mazliet baidījās, ka mājās gaidīs izrēķināšanās ar sievu par Jāņu alus ietekmē pārsteidzīgi izteiktiem vārdiem? Katrā ziņā, beigās visi vienojās par to, ka, dziesmu dziedu, kāda bija, ne tā manis darināta un nav ko ienaidiņu turēt. Jāņos visa kritika ir tikai labsirdīgi domāta.

Pie senām Jāņu dziesmām jau dažus gadu desmitus ir pievienojusies jauna, kas jau visā pasaulē kļuvusi par Jāņu tradīciju. Līgo māmiņ, līgodama visu Jāņu bērnu kopīgā dziedājumā, noslēdza svinības DV namā, bet bāra telpā vēl brītiņu turpinājās saviesīgā dzīve, kamēr čaklākie no jāņu bērniem palīdzēja sakārtot zāli.

Ej ar Dievu, Jāņu diena,
Mēs tevi skaisti pavadām;
Citu gadu šādu laiku
Atkal tevi gaidīsim.
Zāļu kroņus nopīsim,
Tevi skaisti saņemsim.

LĪGO, LĪGO!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“