Jāņi Vācijā

Palielināt / Enlarge

Līgo svētku svinības Švarcvaldē. FOTO Lana Ūlmane (Uhlmann).

Palielināt / Enlarge

Līgo svētku svinības Švarcvaldē. FOTO Lana Ūlmane (Uhlmann).

Palielināt / Enlarge

Līgo svētku svinības Švarcvaldē. FOTO Lana Ūlmane (Uhlmann).

Palielināt / Enlarge

Līgo svētku svinības Švarcvaldē. FOTO Lana Ūlmane (Uhlmann).

Palielināt / Enlarge

Līgo svētku svinības Švarcvaldē. FOTO Lana Ūlmane (Uhlmann).

Palielināt / Enlarge

Līgo svētku svinības Švarcvaldē. FOTO Lana Ūlmane (Uhlmann).

Jūnija pēdējā nedēļas nogalē – 25. un 26. jūnijā – Štutgartes latviešu kultūras biedrība SAIME ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu sarīkoja brīnišķīgas Līgo svētku svinības Švarcvaldē pie Freudenštates. Vistālāko ceļu uz tām bija mērojuši pašdarbnieki no Liepupes. Viņi kopā ar Štutgartes latviešu deju kopas Trejdeksnītis dejotājiem sadarbojās brīvdabas izrādē Īsa pamācība mīlēšanā.

Biedrības priekšsēdētāja Laura Putāne, kas vienlaikus ir arī Trejdeksnīša deju vadītāja, atklāj, ka dažu Štutgartes latviešu un Liepupes muzikantu ceļi Vācijā krustojās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. „Ar mūziķiem Andri (A. Zunde), Mārtiņu (M. Roziņš) un Jāni (J. Liepiņš) iepazināmies viņu ielas muzikantu gaitu laikos Štutgartē. Toreiz latviešu un latviešu pasākumi šeit vēl nebija tik daudz. Ik gadu būdami Vācijā, muzikanti mūs apciemoja, un tā mēs sadraudzējāmies“, pasenos notikumus atceras Štutgartes Latviešu skoliņas dibinātāja un vadītāja, SAIMES valdes locekle, kādreizējā naukšēniete Līga Dukure-Oelke. Vācijā viņa dzīvo jau 15 gadus un uz Latviju aizbrauc tikai vienreiz gadā, pārsvarā vasarā. Nereti tad tiek apciemota arī Andra ģimene. Līgas vīrs Zigmunds reiz pat ar riteni mērojis ceļu no Naukšēniem uz Tūju uz sarunāto grila vakaru.

Pateicoties šai sadraudzībai: „Plānojot Līgo svinības un domājot par ciemiņiem no Latvijas, ātri vien nonācām līdz idejai, uzrunāt aktīvos Liepupes pašdarbniekus. Biedrība vērsās pie Liepupes pagasta Tautas nama vadītāja Andra Zundes, un drīz arī saņēma pozitīvu atbildi par amatierteātra un vīru ansambļa dalību,“ stāsta L. Putāne.

Tā agrā Līgo dienas rītā 2000 km garo ceļu no Liepupes uz Dienvidvāciju ar autobusu uzsāka 24 cilvēki: Liepupes pagasta Tautas nama vadītājs Andris Zunde, Liepupes amatierteātris ar režisori Inesi Broku priekšgalā, kā arī skanīgās balss īpašniece, mūziķe Līga Priede un Liepupes vīru ansamblis. Viņu līdzatvestais ciemakukulis bija bagātīgs un ļoti vērtīgs: uz Līgo svētku svinībām Švarcvaldē sabraukušo Dienvidvācijā dzīvojošo latviešu acis tika mielotas ar lustīgu brīvdabas izrādi, ausis – ar Līgas Priedes koncertprogrammu, mutes – ar divām muciņām Brenguļu gaišā un tumšā alus un Jāņu sieru, bet kājas un sirdis – ar muzikantu spēlēto svētku ballīti līdz saullēktam un spēku izsīkumam.

Svētku nedēļas nogali Jāņu dienas vakarā ieskandināja Līgas Priedes koncerts. Izjusti dziedātās, visiem tik mīļās un pazīstamās latviešu dziesmas visus no tuvākām un tālāk Dienvidvācijas malām, kā arī pat no Nīderlandes sabraukušos svinēt gribētājus ātri vien satuvināja vienotā līgotāju saimē un iemeta nedaudz sentimentālā emociju jūrā. Liepupieši vārda dienā sumināja savu novadnieku, kādreizējo limbažnieku, mūziķi Jāni Liepiņu, kurš Vācijā ir jau četrus gadus. Jānis dzīvo un strādā Augsurgas tuvumā, un viņa ikdiena paiet, stūrējot kravas mašīnas dienas tūrēs. Arī Vācijā viņš ir atradis iespēju muzicēt, lai arī ne latvisku mūziku. Tāpēc jo īpaši priecīgs Jānis bija par radušos reto iespēju šī Līgo pasākuma ietvaros atkal muzicēt kopā ar kādreizējiem kolēģiem – muzikantiem no Liepupes: „Tas sagādāja prieku un gandarījumu, un vienlaikus apliecināja, ka saikne ar vecajiem kolēģiem ir saglabājusies.“ Dzimtajos Limbažos, kur dzīvo Jāņa vecāki, mūziķis ciemojas divas reizes gadā – Ziemassvētkos un vasarā: „Svarīgākais notikums ir Ziemassvētki, kad pie vecākiem sapulcējamies pēc iespējas visi – maniem vecākiem esam trīs bērni un septiņi mazbērni.“

Sestdien, 25. jūnijā, uz svētku laiku izīrētajā viesu mājā zumēja kā bišu spietā, un bija jaušama priecīgi satraukta pirmssvētku kņada. Radošajās darbnīcās draudzīgi plecu pie pleca notika čakla gatavošanās svētkiem – virtuvē šķindēja trauki un kastroļi, tur tika griezts, cepts un vārīts. Daudzu izpalīdzīgo roku darba rezultātā tapa brīnišķīga aukstā zupa, kārdinoši pīrādziņi, bet pāri visam kā dzeltena saulīte iemirdzējās Līgo svētkiem tik neiztrūkstošais pašu sietais Jāņu siers. Dejotāju meitenes gāja meklēt Jāņu zāles un pīt vainagus. Īpaši aizkustinoši bija vērot ar kādu centību un rūpību to darīja abas vācietes Inga Šlūde (Schlude) un Stefanija Tīringere (Stefanie Thüringer).

Līgotāju lielie un mazie bērni varēja izpausties Štutgartes Latviešu skoliņas vadītajā māla darbnīcā. Tur, ļaujot rokām un izdomai brīvu vaļu, radās skaisti mākslas darbi.

Pēc kopīgām pusdienām notika teātra, mūziķu un deju kopmēģinājums, kuru, kā jau īstos Jāņos pienākas, iztraucēja kārtīgs negaiss ar pamatīgiem lietus plūdiem. Taču tas itin nemaz nespēja sabojāt līgotāju prieku un apņēmību līksmot.

Vakarā Švarcvaldes viesu nama tenisa laukums pulsēja no latviešu valodas, mūzikas skaņām un deju soļiem. Tur notika liepupiešu iestudētā, latviešiem tik labi zināmā R. Blaumaņa lugas izrāde ar Trejdeksnīša dejotāju līdzdalību. Skatītāju priekšā ņirbēja dažādo novadu krāšņo tautas tērpu krāsas, uzplauka Jāņu zāļu un ziedu vainadziņi, uz mirkli liekot saviļņoti aizmirsties un tiešām sajusties kā Latvijā.

Svinēšana turpinājās pie kārtīga Jāņu ugunskura, kas ap sevi pulcēja aptuveni 120 lielus un mazus līgotājus. Ikvienā bija jaušama emocionālā pacilātība un Jāņu maģiskā spēka burvība, kas vairoja saliedētības izjūtu. Neaprakstāms gandarījums radās, stāvot, šo brīvprātīgi sapulcējušos cilvēku vidū, un redzot, cik mums, arī ārpus Latvijas dzīvojošajiem, kurus uz šejieni atveduši visdažādākie ceļi un motīvi, ir būtiski sanākt kopā, atgādināt viens otram, kas mēs esam, no kurienes nākam un kas mums ir svarīgs. Bet Liepupes vīru ansamblis, nepaguris, rūpējas par zaļumballes mūziku līdz saullēktam!

„Lai Jāņi būtu īsti, ir jābūt ugunskuram, dziesmām un dejām, kā arī draugiem un ģimenei. Galdā jābūt Jāņu sieram, pīrāgiem un alum. Un tas viss šogad Švarcvaldē bija. Sajūtas bija gandrīz kā Latvijā. Varbūt pat vēl labāk, jo Švarcvaldē mums bija iespēja svinēt divus vakarus! Daudz dziesmu tika izdziedātas un divreiz sagaidīts saullēkts,“ stāsta Lindas (9) un Emīla (6) mamma Līga Dukure-Oelke. „Esmu 100% latviete, un tikai likteņa sakritības dēļ dzīvoju šeit. Man ir svarīgi runāt ar bērniem latviski un kopt latviešu tradīcijas. Tāpēc mēģinu atrast balansu latviskā izkopšanā arī ikdienas dzīves ritmā Vācijā. Turklāt – kā Līgai – man ir prieks, ka daudzi mani atceras un apsveic vārda dienā un Līgo svētkos. Kopš dzīvoju Vācijā, lielākā vai mazākā pulkā tuvāki un tālāki latvieši 23. jūnijā sanākam kopā. Pa dienu eju uz pļavu plūkt puķes vainagam, vakarā grillējam un dziedam,“ stāsta Līga, kura prombraukšanas dienā bija palikusi gandrīz bez balss. Taču tas nemazināja viņas prieku par izdevušajām svinībām: „Mājās visa ģimene atgriezāmies pozitīvu emociju uzlādēti.“

Tā pēc kopā būšanas un svinēšanas dienām ar satikšanos dziesmā, dejā, teātrī un katrs savā latvietībā, laikam jutās ikviens svētku dalībnieks. „Pēc mūsu kopīgajiem Līgo svētkiem esmu piepildīta ar milzīgu lādiņu pozitīvām emocijām un enerģiju. Mani arvien no jauna pārsteidz, skudriņu sajūtas rada un dvēseli ilgākam laikam piepilda tā sirsnība un vienotība, kas valdīja kuplās līgotāju saimes mājā Palmspring. Ikviens ciemiņš drīz vien kļuva par daļu no kopīgās saimes un iesaistījās siera siešanas, pīrāgu cepšanas darbnīcās vai ugunskura vietas veidošanā. Paldies visiem par līdzdalību un kopīgu svētku radīšanu! Mums, – diasporā dzīvojošajiem latviešiem un mūsu ģimenēm, – ir svarīga šī vienotība, kopā būšana, tradīciju, svētku un godu turpināšana. Tāpēc šādi svētki, kur satiekas vairākas latviešu kopienas un to pārstāvji, mums noteikti ir jāturpina,“ rezumē Laura Putāne un piebilst, ka ļoti cer, ka sadarbība ar liepupiešiem varētu turpināties. Kā vienu no idejām viņa min gaidāmo Eslingenas Dziesmu Svētkiem 70! atceres pasākumu nākamgad Eslingenē, kur svētku programmas veidošanā ir aicināti piedalīties gan latviešu diasporas kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, mākslinieciskie kolektīvi, gan arī ciemiņi no Latvijas.

Lana Ūlmane (Uhlmann)
Laikrakstam „Latvietis“