Jāņu laiks Talsos

Palielināt / Enlarge

Talsu novada muzeja Izstāžu zālē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Kārlis Zemdega. Pieminekļa „Koklētājs“ modelis, 1938. g. Atliets bronzā 1983.g. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Izstāde „Brunči-lindraki“. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Vilkmuižas ezera arheoloģiskajā izpētē iegūtās 11.-14. gs. bronzas rotas lietas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pūres Dārzkopības pētījumu centra zinātniece Valda Laugale. FOTO Aina Gailīte.

Jūnijs Latvijā ir ziedu laiks, un krāšņākos ir tradicionāli atrādīt izstādēs muzejos, arī Talsos. Gleznainās, dažādu krāsu pujenes no Kuldīgas novada Pelču Ziediņiem, Dagnijas Voikas izlolotas 17. un 18. jūnijā bija skatāmas Talsu novada muzeja Izstāžu zālē. Bija iespēja pēc kataloga pieteikties stādu iegādei. Pa vienam vāzē peoniju ziedi izskatījās ļoti cēli, lai gan dārzos, augot puduros, tās ir neatņemama lauku sētas sastāvdaļa, bet jaunāko laiku šķirnes ir tiešām fantastiskas. Katrs skatītājs atrada savu favorīti, un katram tā bija cita.

Ļoti jauka izstādes telpa ar noskaņu, noformējumu, peoniju un 20./21. jūnija zemeņu izstādes apvienojumu ar Laimdotas Junkaras gleznu izstādi Caur sidraba birzi..., ar izteiktu ziedu krāsu sulīgumu. Cik pasaule maza! Ar mākslinieci kopā mācījāmies, fotogrāfijās grūti atpazīt, bet dažās bez šaubīšanās.

Zemenes atrādīja Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija, un aktīvajiem zemeņu audzētājiem bija iespēja uzdot jautājumus pētījumu centra zinātniecei Valdai Laugalei. Ko tik ļaudis nejautāja (es mazliet orientējos šajā jomā, jo mana bērnība pagāja zemeņu laukos). Es, protams, tam nesekoju, atceros tik atbildi par vietas maiņu, – cik gadus audzē zemenes, tik gadus vēlams to vietu atpūtināt. Latvijā zemenes sāka audzēt 19. gs. beigās Rīgas Jūrmalā. Atceros zemeņu plantācijas Mellužos un Asaros, lasītāju salīkušās, tumši brūni iedegušās muguras un, protams, zemeņu neaizmirstamo smaržu. Arī izstādes telpā zemeņu smarža bija izteikta, tikai žēl, ka Pūre neatsūtīja nevienu breti zemeņu nogaršošanai. Varbūt citu gadu. Šīs trīs izstādes bija skatāmas muzeja izstāžu zālē, atsevišķi stāvošā ēkā aiz lielās muzeja ēkas.

Talsu novada muzejs atrodas Tiguļkalnā, Mīlenbaha ielā 19, Oktes muižas barona Heinriha fon Firksa 1892. gadā neoklasicisma stilā būvētajā pilsētas mājā Villa Hochheim, un to iekļauj izcils dendroloģiskais parks. Muzeja ekspozīcijā nav gan nekā tieši no barona laikiem, toties plaši un interesanti pārstāvēta Talsu novada vēsture: senie laiki ar arheoloģiskās izpētes darbos iegūtajām senlietām no Vilkmuižas ezera; Talsu miestiņa veidošanās periods pirms 200 gadiem; ekspozīcija par nacionālā romantisma tēmu; interesanti atspoguļota Talsu novada dabas daudzveidība – ar mūsdienīgu putnu balsu noteicēju; veltījums diviem Talsu skolotājiem – muzeja veidotājam Teodoram Dzintarkalnam un Ansim Dreimanim – Minsteres Latviešu ģimnāzijas pirmajam direktoram. Etnogrāfisko priekšmetu krājuma zālē par latviešu dzīvesveidu 19. gadsimtā, 17. jūnijā tika atklāta Talsu tautas nama audēju kopas Talse un Talsu novada muzeja krājuma izstāde Brunči – lindraki. Saulgriežu laikā, kad vēlme uzlikt vainagu un uzvilkt tautastērpu aug augumā, šī izstāde dod iespēju aplūkot Z – Kurzemes un Talsu novada tautas tērpu brunču košo strīpu dažādību un iegādāties audumu saviem brunčiem (skatāma līdz 11. septembrim). Muzeja un izstāžu apskatei sekoja dendroloģiskais parks ar divās rindās aplī stādītajiem ozoliem Tiguļkalna galā, ar liepu aleju, pils dīķi ar šīs vasaras pīlēniem, un, protams, Pilskalns ar skatu uz Koklētāju pie Ķēniņkalna, Talsu vecpilsētu ar tās atspīdumu ezerā. Neaptverami skaisti ir Talsi, esmu tajos iemīlējusies!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“