Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (4)

Palielināt / Enlarge

Kārlis Cerbulis. FOTO Astrīda Jansone.

3. turpinājums. Sākums LL408, LL414, LL415.

Šī rīta intervija ir sarunāta ar Kārli Cerbuli. Viņš mani satiks savā birojā, kas man tepat kaimiņos vien ir. Man jāpāriet pāri ielai, un esmu jau klāt. Viņa darba vieta ir vienā no jaunajām celtnēm, kas ir uz Baznīcas ielas iepretim Vecajai Ģertrūdes baznīcai. Birojs ir 5. stāvā, bet man par prieku tur ir lifts. Kāpņu man pietiek pašas mājā jau tikai līdz trešajam stāvam.

Kā visās pirmklasīgās firmās, priekštelpā ir divas sekretāres. Man, telpā ieejot, viena tūļiņ panāk pretim, un es steidzīgi arī saku, ka esmu nākusi pie Cerbuļa kunga. Viņa vēl noprasa, vai mums ir sarunāts, un ved mani cauri kādam birojam, kādam koridoram un tad arī esmu gaišā, gandrīz vienos stiklos biroja telpā. Man pretim nāk smaidīgs kungs labākajos gados, bet es tomēr viņā pazīstu jauno demonstrantu, ko iepazinu 1980. gada novembrī baltiešu demonstrācijās Madridē EDSO konferences laikā. Vēl ļoti labi atceros, ka viņš bija viens no tiem sešiem jauniešiem, kurus toreiz, brīdī, kad mācītājs Māris Ķirsons lēja savas sarkanās latvieša asinis uz Padomju Savienības sarkanā karoga, spāņu policija apcietināja un uz nakti ielika cietumā.

Tagad viņš saka, ka ir jau pāri pusmūžam, bet man tomēr vēl negribas ticēt, ka no tā laika pagājuši 35 un mazliet vairāk gadu. Lai neaizmirstu to izdarīt vēlāk, es tūlīt viņu nofotografēju pie sienas, ko rotā glezna. Tajā redzama skaista latviska kokle uz vēl skaistāka latviska linu auduma, un es zinu, ka arī te strādā viens superletiņš, kurš dzimis un audzis Amerikā, bet tagad dzīvo Latvijā. Tad mēs abi iekārtojamies pie galda, un, kad es viņam esmu izskaidrojusi, ko gribu dzirdēt, Kārlis Cerbulis stāsta:

Es esmu dzimis 1959. gadā mazā pilsētiņa netālu no Filadelfijas. Tur tēvam piederēja lauku īpašums, un es jau no agras bērnības pieradu pie visiem lauku darbiem. Bez parastajām amerikāņu skolām mācījos arī latviešu sestdienas skolā, Garezera vasaras skola gāju 4 gadus un vienu gadu Minsteres Ģimnāzijā. Bakalaura grādu agronomijā ieguvu Pensilvānijas Universitātē, un maģistra grādu – Harvardā. Esmu savu laiku nostrādājis kā darbu vadītājs 900 akru (360 ha) lielā lauku saimniecībā, savu laiku biju augsnes izvērtētājs Amerikas austrumu pusē un vienu gadu bija finanšu analizētājs firmā „DOLE“ Hondurasā. Visilgāk Amerikā es nostrādāju Ohaijo štata galvaspilsētā Kolumbusā, kur diezgan lielā „Bank One“ filiālē uzstrādājos līdz „assistant vice prezident“ amatam.

Uz Latviju mani atvilināja Latvijas Depozītu Bankas vadība 1993. gadā, bet, tur strādājot, es nedēļas laikā jau konstatēju, ka šī banka bankrotēs. Saprotams, ka viņi tam neticēja un teica, ka es nekā nesaprotu. Banka tomēr bankrotēja, un man nākamais darbs bija nodibināt un iesākt Fondu biržu (Stock Exchange) Latvijā, un es vairākus gadus biju tās pirmais prezidents. Tai laikā mēs izveidojām Latvijas vērtspapīru tirdzniecību un ar to saistīto likumdošanu uz drošiem starptautiskiem pamatiem. Tagad tā ir daļa no „Nasdaq“ akciju sabiedrības Volstrītā un ir pasaules vērtspapīru tirdzniecības sistēmā. Uz laiku biju padomnieks Latvijas Finanšu ministrijā, un tagad gandrīz jau 20 gadus esmu firmas „NCH Rīga“ (Agrāk „New Century Holdings“) vadītājs. Tas ir Amerikā bāzēts liels investīciju fonds, kas iegulda naudu Austrumeiropā, Krievijā, Ukrainā, Grieķijā un Brazīlijā. Es pārvaldu viņu investīcijas Latvijā. Mēs esam bijuši iesaistīti ļoti daudzos jaunos Latvijas projektos. Vispirms jau uzcēlām šo ēku un blakus esošo auto novietošanas garāžu. Tagad te strādā Kanādas un Ungārijas vēstniecības un citi biroji. Tas nozīmē, ka te sakārtojām vienu Latvijas stūrīti. Uzcēlām lielu tirdzniecības centru „Rīga Plaza“; uzcēlām un mums vēl pieder firma „GroGlass SIA“.

To teikdams, Kārlis man parāda melnu rāmi, kurā redzami divi tauriņi. Viens no tiem ir redzams tik skaidri, it kā būtu dzīvs manu acu priekšā, bet liekas, ka otram uzklāta pelēka plēve. Pirmais ir zem GroGlass stikla, otrs – zem parastā stikla. Man liekas neticami, ka var būt tik liela starpība starp diviem stikliem, bet tā ir. Tagad, par Kārli rakstot, es atkal klikšķinu GOOGLE portālu un atrodu informāciju, ka viņi ir pasaules vadošie šī stikla attīstītāji un ražotāji, ka viņi ražo caurredzamo jeb nereflektējošo stiklu un akrilu dažādiem industrijā izmantotiem aprīkojumiem. Tagad to eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Šo stiklu tagad izmanto arhitektūrā, elektroniskās un statiskās izstādēs, vitrīnās, muzejos, gleznu un fotogrāfiju rāmjos un citur. Arī manam televizoram tāds ir, un es to varētu skatīties, kaut uz to pat saule spīdētu. Man atkal gribas palepoties, to ir izgudrojuši latvieši, un igauņiem tāda nav. Man ir apnicis klausīties, ka igauņi mums visur ir priekšā. Nu nav tā visur! Latvijā arī var, un es noteikti zinu, ka var.

Jo ilgāk es ar Kārli runājos, jo vairāk es par to pārliecinos. Latvijā tiešām ir cilvēki, kuri var un arī dara ļoti daudz, un pašlaik man vairāk patīk rakstīt par tiem, kas dzimuši un auguši citur, bet tagad dzīvo Latvijā, un Kārlis Cerbulis ir viens no tiem, kurš te tiešām ir jau izdarījis un vēl arvien dara ļoti daudz. Pie Jelgavas viņiem ir rūpnīca ar 90 darba vietām, kas montē modulārās mājas. Tās tiek sūtītas uz Angliju, un tur no tām ceļ augstceltnes. Tas nozīmē, ka Latvijā saražo sastāvdaļas, un Anglijā tās saliek kā Lego klucīšus. Lielākā augstceltne, kas Anglijā tādā veidā taisīta, ir ar 9 stāviem; ir Jelgavā ražota un Anglijā samontēta.

Tas nemaz vēl nav viss, ko dara Kārlis. Kad es pēc sarunas aizeju mājās, man ir trīs brošūras no viņa uzņēmuma plāniem. Viens no Kārļa projektiem ir nosaukts par Ģipša fabriku. Bet tā nebūs fabrika, bet gan dzīvokļu komplekss, kas būs Ķīpsalā un pašā Daugavas krastā. Tur paredzēti 58 dzīvokļi un 4 villas. Man ļoti interesē redzēt, kādas Latvijā būs villas. Brošūra saka, ka tās būs vairāk nekā 320 m2 platībā, un tur tās izskatās labi.

Vēl viens Kārļa projekts, no kā man ir brošūra ir FELICITY APARTMENTS, un, ja tas izveidosies uz pusi tik skaists, kā tas izskatās brošūrā, tad tas jau būs fantastisks. Tur es lasu angļu valodā par to, cik interesanta un skaista būs dzīve šajos dzīvokļos. Latviskā tulkojumā tas izklausās šādi: „Felicity dzīvokļi ir unikāls skats uz dzīvi pašā Rīgas sirdī. Šī modernā ēka iekļauj itin visu, ko viens pilsētas iedzīvotājs vērtē visvairāk savā dzīves vietā – funkcionālu plānojumu atpūtai un ģimenes dzīvei, ar augstas kvalitātes materiāliem, novatorisku dizainu un augstu enerģijas efektivitāti.“ Brošūrā tas viss izskatā ārkārtīgi skaisti, un es ceru, ka tā tas arī izdosies.

Bet skaistākais no Kārļa projektiem man liekas ir MEŽAPARKA REZIDENCES, par ko Kārlis mūsu sarunā teica: „Latvijā pašreiz lielākais projekts nekustāmajā īpašumā mums ir Mežaparkā, kur mums ir 31 ha, kas ir bijusī armijas bāze. Tur mēs visu esam nojaukuši un attīrījuši. Tagad paplašinām Mežaparka teritoriju ar skaisti sakoptu vidi, ar skaistiem ceļiem, takām, daudz kokiem, mēs sakārtojam vēl vienu Latvijas stūrīti. Tur pēc gada būs jau pirmās privātmājas vidusmēra iedzīvotājiem.“

To teikdams, Kārlis man iedeva brošūru, kur redzams plāns šim projektam, un es, atšķirot tam pirmo lapu, izlasīju šo tekstu: „Ja iepriekšējais gadsimts dāvāja Rīgai krāšņo dārzu pilsētu Mežaparku, tas šis gadsimts rod tam turpinājumu ar jaunu izsmalcinātu villu un apartamentu parku „Mežaparka Rezidences“. Mežaparks savulaik veidots kā dārzu pilsēta, prasmīgi kombinējot dabas bagātības ar izcilu arhitektūru un atpūtas iespējām. Arī tagad Mežaparks ir saglabājis savas vērtības.“

Šai projektā plānotas villas un rindu mājas, pie kam īpaša uzmanība ir veltīta apkārtnes labiekārtošanai. Tur jau tagad ir iestādīti 13 000 dažādu augu, tur ir priedes, paegļi, lapegles, rozes un krāšņi košuma krūmi un parka rietumu pusē Mežaparkam tik raksturīgā priežu jaunaudze. Attēlots brošūrā šis projekts liekas tik pievilcīgs, ka to man ļoti gribētos redzēt, kad tas būs pabeigts. Tagad Kārlis ar kundzi Ingu, meitu Annu un dēlu Krišjāni dzīvo savā lauki īpašumā Sējas pagastā, bet Rīgā ceļ mājas un dzīvokļus citiem.

Tomēr no tā, ko Kārlis Latvijā dara, man vislabāk patīk atbalsts, ko viņš sniedz centīgiem Latvijas jauniešiem ar stipendijām caur Vītolu fondu. Kad es viņam jautāju, kas viņu ir pamudinājis to darīt, viņš atbild ar pretjautājumu: „Kā var neatbalstīt Vītolu Fondu? Skaidrs, ka ir jāpalīdz. To jau iesāka mana mamma 2005. gadā, kad mūžībā aizgāja mans tēvs. Viņa Vītolu Fondam tēva piemiņai ziedoja $100 000 neaizskaramā kapitālā. Tagad diemžēl % likmes ir zemas, un tas vairs nedod to stipendiju skaitu, ko agrāk tas būtu devis. Tāpēc tagad mēs kā ģimene dodam vairākas stipendijas. Kopā ar maniem vecākiem un mūsu kādas 3 – 5 stipendijas iznāk katru gadu. Vispirms jau jāsaka paldies par Fonda administrāciju, tas ir pats galvenais, kādēļ tas ir tik sekmīgs un plaukst un zeļ. Administrācija ir superprofesionāla, supergodīga un supersirsnīga. Man nav mērķdotācijas, bet ir noticis tā, ka gandrīz visi mūsu studenti ir vai nu medicīnas vai teoloģijas studenti. Mamma to iesāka ar teoloģijas studentu, bet tagad gandrīz visi mūsu studenti ir bijuši medicīnā.

Es pilnībā piekrītu Kārlim par Fonda administrāciju un atrodu dažās rindkopas Vītolu Fonda gada grāmatā, kas labi parāda, ko caur Fondu dara trimdas bērnu bērns Kārlis Cerbulis. Te ir informācija no minētās gada grāmatas: „Cerbuļu ģimene augstu vērtē izglītības lomu cilvēka dzīvē. Vecāki ir izglītojušies vairākās augstskolās un tagad jau studē arī Anna. Dažādi ir šīs ģimenes vaļas prieki – mūzika, lauku dzīve, darbi, dzīvnieku mīlestība. Daudz tiek arī ceļots, jo viņi uzskata, ka pasaule ir jāredz un jāiepazīst, bet dzīve ir par īsu, lai vienkārši izklaidētos. Cerbuļu ģimene ne tikai dibinājusi ģimenes stipendiju, bet arī ar ziedojumiem Vītolu Fondā iepriecina draugus – 2014. gadā ar ziedojumu godinājusi Krišjāni Kariņu 50 gadu jubilejā.“

Atkārtoties man negribas un nepatīk, bet nudien nevaru neko citu iedomāties kā atkal reizi pēc intervijas teikt: „Žēl, ka mums tādu cilvēku nav vairāki tūkstoši, tad gan mēs varētu izskolot visus tos Latvijas jauniešus, kuri grib skoloties un palikt Latvijā!“

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“