Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Venēcijas līdz Riodežaneiro (5)

Ceļojuma atskats

Laikraksts Latvietis Nr. 416, 2016. g. 21. jūnijā
Kristaps Zariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Abi tetovēti. FOTO no Zariņu ģimenes personīgā arhīva.

Karoga nesējs. FOTO no Zariņu ģimenes personīgā arhīva.

Neptūns prasa ēdienu. FOTO no Zariņu ģimenes personīgā arhīva.

Picu zupa. FOTO no Zariņu ģimenes personīgā arhīva.

4. turpinājums. Sākums LL412, LL413, LL414, LL415.

Atlantijas okeānā

Atstājot Kanārijas salas, iesākam četru dienu 2318 jūras jūdzes garu sirojumu dienvidrietumu virzienā līdz Fortulēzu, Brazīlijas ziemeļos.

Pirmā jūras dienā pulksten deviņos no rīta iebraucam tropu ūdeņos, šķērsojot Vēžu tropu. Diena silta, jūra mērena, vingrotava pārpilna, jo pirmā diena bez sauszemes izbraukumiem, un peldbaseini jauki vēsina. Tomēr kūravotiņi, kur baudītāji sēž kā šprotes kārbā, mums pa siltu, un nelienam iekšā! Jāpietiek ar mierīgu laika pavadīšanu guļamkrēslos uz kuģa klāja, izkustoties tikai tad, kad vēders sauc uz ēšanu vai sausa rīkle prasās pēc atspirdzinājuma. Tā arī laiks aizskrien, un drīz jāgatavojas uz formālo pieņemšanos ar kuģu kapteiņa pirms vakariņām. Zuzannai glauns vakartērps ar krāsainu šalli. Man uzvalks un tauriņš ap kaklu. Šampanietis ar uzkodām ievada tikšanos un pēc tam, bet pirms vakariņām, kuģa divstāvu koncertē zālē noklausāmies Viktorija Hornas operetes koncertu. Gara diena noslinkota, un pie pusnakts dodamies uz gulēšanu. Rītu būs atkal jūras diena.

Nākošā rītā ceļamies laicīgi jo pulksten 8.45 labā borta pusē būs redzamas Barlavento salas (Ilhas de Barlavento – Vēja puses salas) – Kaboverdes (Zaļā raga) arhipelaga sastāvdaļa. Skatāmies, bet neredzam it neko. Tikai jūru. Vēlāk uzzinām, ka nakts laikā pulksteņus bija jāpagriež atpakaļ veselu stundu, tātad bijām stunda par agru uz klājas, un salai garām braucām, kamēr ēdām brokastis. Tomēr vēlāk varējām labi saredzēt Sv. Nikolau (São Nicolau) salu un tās 1304 m augstu Gordo kalnu. Šo dienu pavadījām līdzīgi iepriekšējo, tikai bez pieņemšanas pie kapteiņa un bez glauniem tērpiem. Vakarā kuģa ansamblis uzveda lielisku Romeo un Džuljetu opereti, kas saņēma skaļas atsauksmes.

Trešā jūras diena pēc kārtas. Šoreiz jau no rīta pagriežu pulksteni laikus atpakaļ veselu stundu, bet citādi nekas īsti nemainās. Kuģis griež ceļu dienvidu virzienā, jūra mērena, ēdiens, dzērieni, peldbaseins utt., viss pie rokas. Var slinkot bez uztraukuma! Neredzami un nemanot pārbraucam kādu jūras dziļuma punktu, kas it kā esot 5500 m zem ķīla. Šovakar pirms vakariņām ejam noklausīties baritonu un tenoru operetes piedāvājumu – Italia mio amore. Diemžēl, dziedātājiem trūkst pievilcīgums, un nepaliekam līdz koncerta beigām. Pasēdējām Tīģeru bārā, baudot kokteiļus gaidot vakariņu zvanu!

Ceturtā jūras diena. Pa šķirbu zem kajītes durvīm, kuģa puika pabāž dienas programmu. Ielūgums piedalīties Neptūna kristīšanas viesībās! Ielūgums izsaka ka: Karalis Neptūns būs šodien klāt, lai satiktu visus tos ceļotājus, kuri uzdrošinājušies šķērsot ekvatoru. Kristīšana notiks pie galvenā peldbaseina plkst. 11.30. Ja kādi ceļotāji vēlētos aktīvi piedalīties kristībās, tad tiem jāsapulcējas ar peldbiksēm, plkst. 10.00 disko telpā. Būs jāiet. Suzanna atsakās piedalīties, jo kādam taču jāfotografē šo svarīgo notikumu.

Ierodos laicīgi disko telpā, kur jau sanākuši vairāki kristīšanas ceremonijas dalībnieki. Jāizģērbjas līdz peldbiksēm, laimīgā kārtā man tās jau bija uzvilktas, un, rindā stāvot, jāgaida tetovēšanu. Kad pienāk mans laiks, uz krūtīm man uzglezno zaļganus paradīzes putnu spārnus ar baltiem galotnēm, un garu zaļganu asti līdz pat nabai. Diezgan izskatīgi! Nu, vismaz pēc mana prāta! Vēl uz muguras, mugurkaula garumā, man uzkrāso astveidīgu zīmējumu, tanīs pašās spilgtajās krāsās.

Pieteiktā laikā telpā ienāk Neptūns! Bārdains divmetrnieks, kronis galvā, garš apmetnis uz pleciem, trijžuburis rokā. Pulcējamies ap viņu un pēc īsas uzrunas sākam gājienu uz peldbaseina klāju. Pie durvīm izsniedz dažiem kājniekiem karogus, man jānes tumši zilo, bet citiem arī balti karogi. Ar Neptūnu priekšgalā zosu gājienā pa diviem izejam uz klāja un turpinām promenādi ap baseinu. Kuģa kompānija un ceļotāji ieņēmuši visas izdevīgās skatu vietas ap baseinu un augšstāva staigāšanas pāreju. Neptūns ieņem goda vietu baseina galā, un mēs, viņa kavalieri, nosēžamies ap baseinu ar kājām ūdenī. Sēdot plecu pie pleca ar pārējiem ar kājām ūdenī apjēdzu, kāpēc visiem bija ieteikts piedalīties peldkostīmos. Gan jau mēs drīz visi būsim baseinā!

Pie baseina pienāk kuģa dežurējošais virsnieks, kapteinis nekur nav redzams, un prasa Neptūnam atļauju kuģim turpināt ceļu uz dienvidiem. Neptūns atbild, ka viņam esot milzīga ēstgriba un prasās pēc picas. Kad paēdīs picu, tad varēsim turpināt. Sulaiņi parādās un izvelk katlus no apsegtiem galdiem pie baseina malas. Katlos milti picas gatavošanai, un drīz vien mēs, sēdētāji uz baseina malas, esam tēlnieki picu cepšanas nodarbē. Sulaini ber miltus mums uz galvas. Kamēr mēs ciešam, skatītāji ar lielu prieku sajūsmā skaļi kliedz uz smejas par mūsu likteni. Miltiem seko olas – ar un bez čaumalām. Bez olām taču nevar sagatavot picas mīklu. Tad nes bļodas ar picas mērci. Mērce tā uz sārto pusi, nejauši nogaršojot, kad pārtecēja galvai un pieķērās pie mutes, bet labi pasēja pie maltās gaļas, tomātiem un rīvētā siera, nākošās picas sastāvdaļas.

Tomēr ar visu to Neptūnam nepietiek un prasa virsniekam kādu saldo ēdienu, pirms atļaus kuģim turpināt ceļu. Sulaiņi iznes traukus pildītus ar saldo krējumu, un tā kā ar visām iepriekšējām picas sastāvdaļām, maigi ieberž saldo krējumu mūsu matos. Ai, cik skaisti!!

Labi paēdis, šoreiz ar fantastisku, teatrālu žestu, Neptūns dod atļauju kuģim turpināt ceļu pāri ekvatoram! Visi bļauj URĀĀĀĀ, un mēs, sēdētāji ap baseinu, picas sastāvdaļas, lienam ūdenī! Baseins drīz pārvēršas pa picu putru, un esam tik daudz ūdenī, ka grūti pakustēties, lai izmazgātu matus un kārtīgi nomazgāties. Vēl pēc dienas sukāju sacietējušās miltu atliekas no matiem!

Nolēmu, ja iznāks vēlreiz kuģī šķērsot ekvatoru, noskatīšos Neptūna godināšanu no balkona!

Rītu izkāpsim sauszemē, Fortalezā – pirmais pieturas punkts Brazīlijā.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com