Aizlijis, bet izdevies skolas koncerts Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu skolas koris. FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Sofija Poulosa (Poulos). FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Ansamblis „Somesing Laik Zat“. FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Igauņu ansamblis „Leke“ („Lõke“). FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Skolas orķestris Benija Goldsmita vadībā. FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Selga Tuktēna. FOTO Māra More (Moore).

Tā kā paredzētā mūzikas kritiķe sliktā laika dēļ 4. jūnijā uz koncertu nevarēja ierasties, iekūlos rakstīšanā es. Ar kādām tiesībām?

– Apmēram 5 gadu vecumā pirmoreiz biju Rīgas Operas namā, kur pa Gulbju ezera uzveduma laiku esot skaļā balsī dziedājusi līdz orķestrim (ko neatceros). Bet, ka man bija bail no melnā gulbja un ka bija ļoti žēl, kad mira baltais gulbis, ko toreiz dejoja Anna Priede, to atceros gan.

– Klavierspēlē tiku līdz Mocarta Turku maršam. Tad bija jādodas svešumā, kur klavierēm gandrīz nemaz vairs tā arī nepieskāros. Bet mīlestība uz mūziku (sevišķi klasisko) ir palikusi uz mūžu. Tas nu tā.

Tad nu:

Koncertu ievadīja pieaugušie – ansamblis Somesing Laik Zat (kas sastāv no mātes Maijas Upenieces ar meitām Kaiju un Vēsmu un Viktorijas Mačēnas) ar skaisto Tumša nakte, zaļa zāle.

Tad uz skatuves uznāca Rucavas tautu meita – Sofija Poulosa (Poulos) – un spēlēja samērā grūto Vivaldi koncerta vijolei 1. daļu Nacheza aranžējumā. Brīžiem gan vijole mēģināja spēli papildināt pēc sava prāta, bet Sofija viņu sauca pie kārtības, un klausītājiem par viņas spēli bija prieks.

Sofijas brālis Džeims, kaut tikai nesen kā sācis mācīties spēlēt klavieres, piemēroti aši nospēlēja Suzuki Allegro.

Sekoja Daina Kaina, jau pieredzējusi mūziķe, uz vijoles nesot priekšā Baha gavoti un jautro Edvarda komponēto Austrālijas iedzimto gabalu, kas esot it kā domāts stabulei.

Selga Tuktēna uz eifonija, kas izskatījās gandrīz tikpat liels kā viņa pati, Viktorijas Mačēnas klavieru pavadījumā nopūta trīs gabalus – Pezela prelīdi, Fišera Rītausmu un Krumpfera Sports un spēle, ka nevarēja dzirdēt nevienas šķības skaņas. Malacis!

Minna Teilora (Taylor), ko pavadīja viņas tante Daina uz vijoles, uz trombona izpūta V. Perdija (W. Purdy) Skolas garu, kas taisījās lekt sāņu lēcienus, bet ko viņa novaldīja.

(Minnas brālis Aleksis, kas skolas Mātes dienas sarīkojumā uz basa raga tik iespaidīgi bija nopūtis Kan Kanu, ka trūka tikai dancotāju kankaros, šoreiz laikam bija paslēpies orķestrī, jo viņu starp solistiem redzēt nevarēju. Žēl! Nākamreiz?)

Tad atkal uz skatuves parādījās Sofija – nu ar klarneti, kas uzvedās ļoti labi un skanēja tīri un precīzi, atskaņojot Percivāla Kanconetu Viktorijas Mačēnas pavadījumā.

Lāra Veidnere uz flautas spēlēja Lualeta (Loeillet) Gavoti un āriju Vai (Wye) aranžējumā, Viktorijai Mačēnai pavadot uz klavierēm. Lai viņai eksāmenā ar šo gabalu ietu vēl labāk!

Un nu uzstājās skolas orķestris Benija Goldsmita (Benny Goldsmith) vadībā – vispirms ar Kur tad tu nu biji, āzīti, manu? – Sudmalās, sudmalās, kundziņi mans... gan bez vārdiem, bet mūzika ļoti labi attēloja āzīša piedzīvojumus sudmalās, kas pamazām kļuva arvien nepatīkamāki, un arī pēdējo buku bē, kas beidzās ar varenu disonanci.

Nākošais gabals – Putra – patīkami šķībi pļepēja, līdz izvārījās un bija gatava ēšanai. Šķiet, ka orķestrim mūsu skolā varētu būt nākotne.

Ja nu ne gluži putru, tad citus uzkožamos varēja baudīt starpbrīdī.

Koncerta otrā daļa sākās ar igauņu ansambļa Leke (Lõke) dziedātām septiņām dziesmām, kas visas bija ļoti īpatnējas un visumā jautras. Pirmās divas attiecās uz vecāku negalu ar pusaudžu meitenēm. Pirmajā, kas bija jautrs valsis, tēvs saucot savu meitu, lai nākot mājās. Otrā dziesmā esot runa par to, kas notiekot, ja meita mājās nenāk. Trešā attēloja vērpšanu, ceturtā un piektā – pavasara atnākšanu un Jāņu svinēšanu. Abas esot radušās 1930os gados. Jāņu dziesmā vīru balsis dziedāja meldiju, kas bija ļoti līdzīga kādai mūsu līgo dziesmas meldijai. Pēdējo dziedāto dziesmu esot sacerējis pašu ansambļa loceklis Pauls Kadaks, un tā bija sevišķi iespaidīga.

Būtu bijis vēlams, ja publikai būtu bijis pieejams dziesmu teksta kaut vai aptuvens tulkojums, lai gan igauņu valoda pati par sevi ir tik melodiska, ka pastiprina mūzikas iespaidu.

Aijas Dragūnas īso un kodolīgo kompozīciju atskaņoja Daina Kaina uz vijoles, Kaija Upeniece uz čello un komponiste pati uz klavierēm. Mums aug jauna mūziķe! Apsveicu!

Kaspars Moore uz ģitāras nopietni un precīzi nospēlēja divas Bītlu dziesmas Emmanuela aranžējumā. Tā kā es ģitāru kā instrumentu nesaprotu, man tā kā prasījās pēc balss, ko lai ģitāra pavada. Bet Kaspara tēvs, kas pats tīri labi šo instrumentu pārvalda, apgalvoja, ka spēle esot bijusi laba. Ar šīm dziesmām Kaspars uzstāšoties vidusskolas beigu mūzikas eksāmenā.

Nākošā pie klavierēm nāca Kārla Tuktēna, ugunīgi un bez misekļiem nospēlējot Keitijas Perijas (Katy Perry) Uguņošanu par spīti nošu pāršķīrējas mēģinājumiem spēli paātrināt. Kopš pēdējās reizes, kad Kārlu dzirdēju, viņa ir krietni progresējusi.

Un nu nāca dziedātāji

Vispirms skolas vokālais ansamblis Kaspara ģitāras pavadījumā ar Renāra Kaupera Manu dziesmu, kas mani vienmēr aizkustina, un arī šoreiz sadzina acīs asaras. Dziedātāji to dziedāja ar prieku. Tā kādreiz komponistiem un dzejniekiem veicas izteikt tieši to, ko izjūt tauta. (Šo dziesmu 2010. gada Skolēnu Dziesmu svētkos Rīgā skolēnu kora soprānos dziedāja viens no maniem mazdēliem. To viņš tagad vairs nevarētu.)

Skolas ansamblim sekoja Somesing Laik Zat ansamblis ar pāris pusnerātnām dziesmām: Mēness spīd aiz sirds, ar kuras variantu sacerēšanu nodarbojāmies bērnu dienās, līdz iznākumu vairs nevarējām nest priekšā vecākiem; ar Lagona spriguleits, no kā nevienu vārdu nevarēja saprast, jo to dziedāja latgaliski; – tikai to, ka tur bija kas nerātns; ar dziesmu par Jēzupu, kas, lai gan mazs augumā, jājis precēt Madaļonku, kas nospļāvusies, nosaukusi viņu par rupuci un aizsūtījusi tur, no kurienes nācis. Un ar Varžu pāri, kam bija jālec aukstā ūdenī – grib vai negrib.

Koncertu nobeidzot, viss skolas koris pilnā skaitā (ieskaitot manu pēdējo mazmeitiņu, kas arī bija varonīgi uzrāpusies uz skatuves un pat dziedāja līdz) Sandras Dragūnas vadībā nodziedāja Div' dūjiņas gaisā skrēja, Ar vilciņu Rīgā braucu un Imanta Kalniņa Sprīdīša dziesmu.

Līdz ar to priekšnesumi bija cauri, un nu tauta varēja mieloties ap organizētāju sagādātajiem gardumiem.

Liels paldies visiem, kas bija gādājuši, lai koncerts labi izdotos.

Vija Sieriņa
Laikrakstam „Latvietis“

Dažu koncerta dalībnieču domas par koncertu

Man patika pagājušās nedēļas koncerts. Kad es iegāju (zālē), vēl nebija sācies, bet visi tur bija. Varēja dabūt ēdienu no liela galda pie (zāles) malas... (Elza Svilāna)! ...Igauņu dziesmas bija ļoti interesantas. Kad es spēlēju savu trombonu, visi klausījās. Es biju priecīga par to, jo austrāliešu skolā tikai skolotāji klausās. Pagājušās nedēļas koncerts bija ļoti patīkams, un es gribu, lai mums ir vēl viens koncerts.

Minna Teilore (Taylor)

* * *

Pagājušo nedēļ es piedalījos koncertā. Es spēlēju flautu, dziedāju un spēlēju orķestrī. Bija ļoti forši, bet es biju drusku sanervozējusies...

Lāra Veidnera

* * *

...Man vislabāk patika ansamblis Somesing Laik Zat tāpēc, ka tam bija visinteresantākās dziesmas, un balsis skaisti skanēja. Man liekas, ka skatītājiem bija liels prieks redzēt igauņu ansambli tāpēc, ka viņiem bija skaistas dziesmas un interesanti tautas tērpi.

Mums visām bija liels prieks, redzot tik daudz bērnu spēlējot mūzikas instrumentus un dziedot latviešu dziesmas.
Visa tā izrāde nevarēja notikt bez visiem skolotājiem, dalībniekiem un ansambļu vadītājiem. Es ceru, ka nākošgad mēs varēsim to darīt atkal.

Laima Jurāna

* * *

...Man visvairāk patika spēlēt latviešu skolas orķestrī un man arī ļoti patika skatīties Lēke. Es domāju, ka ielūgt to igauņu vokālo ansambli bija ļoti laba ideja, jo mēs varējām piedzīvot citu Eiropas valstu kultūru... Man ļoti patika uzstāties, spēlēt un dziedāt daudzas priecīgas dziesmas, ko mēs dziedājām VV (Vasaras Vidusskolas) beigu koncertā. Arī apgaismojums bija ļoti labs. Par to paldies Gintam Kārkliņam un Voldim Kainam... Paldies arī visiem citiem un skolas vadītājai Daivai Tuktēnai. Pēc koncerta skola arī noorganizēja ļoti garšīgas vakariņas.

Kārla Tuktēna

* * *

Kas man igauņu/latviešu koncertā patika vislabāk bija, ka igauņi dziedāja savas jautrās dziesmas, kas, salīdzinot ar mūsējām, kā – Mana dziesma, Div' dūjiņas gaisā skrēja un Ar vilciņu Rīgā braucu, bija daudz interesantākas!

Bija prieks uzstāties latviešu un igauņu sabiedrības priekšā, jo mēs varējām dalīties ar saviem talantiem ar viņiem un viņi ar mums.

Kaija Moore

* * *

Kad es klausījos skolas koncertu, es jutos tik lepna un priecīga. Visi bērni bija labi spēlētāji un dziedātāji. Man ļoti patika Sofijas spēle tāpēc, ka viņa ir tik maza, bet ļoti laba violiniste. Kad es dziedāju uz skatuves, es biju drusku nobijusies, bet vairāk gan satraukta. Žēl, ka vakars tik ātri beidzās, jo bija tik forši! Paldies visiem bērniem un vecākiem, kas radīja šo izdevību un ceru, ka tā kaut ko varēsim darīt arī uz priekšu.

Zinta Moore

* * *

Skolnieču domas salikusi kopā, rakstus drusku saīsinājusi un pakoriģējusi skolotāja

Vija Sieriņa