Pareiza ēšana

Par ēšanu mēs varētu runāt visu dienu, un ir tad vēl laika nepietiktu visu izsacīt. Tas vien jau pierāda, cik svarīga cilvēka dzīvē ir ēšana. Ja mēs vēl piekabinātu klāt kuņģa vajadzības un gremojamo orgānu darbošanos vai streikošanu un ēšanas līdzdalību visās šinīs lietās, tad varam droši teikt, ka mums darbs nodrošināts uz nedēļu vai pat vairāk.

Tagad paceļas jautājums, vai šāds temats vispār kādam interesē? Vai par to ir vērts runāt? Skatoties kā mani līdziedzīvotāji ķepē iekšā ēdamo rītā, pusdienā un vakarā, esmu pārliecināts, ka temats interesē gan – visus, visus, kam vien tik mute kustās. Protams, mani pašu ieskaitot.

Ēšana sākās no rīta. Ar to es nedomāju brokastis, bet gan kādas maizes garoziņas vai šokolādes drusciņas iemešanu mutē, ja tādas gadās pa ceļam. Ja negadās, tad drusku jāpameklē. Šādai drusciņas iemešanai mutē ir ļoti liela nozīme. Ja tas netiek darīts, tad ķermenis sāk uztraukties, vai šodien vispār dabūs kaut ko baudīt. Jau pusstundas,... stundas... pusotras pagājis – cilvēks kustās un patērē enerģiju, bet nekādas degvielas netiek iekšā pildītas... Ķermenis sāk domāt visādas šaušalīgas domas, kas ar viņu notiks,... un nabas tarkšķis klāt – no paša agra rīta.

Un ja vienreiz tas ir klāt, nav tik viegli no tā vaļā tikt. Tāpēc nodrošinieties ar kaut ko mutē iemetamu vai pat uzkožamu, lai jums minētā ķeza nenotiktu. Iesācējiem der pat palikt kādu maizes riciņu zem spilvena, lai būtu drošs, ka to mutē iemešanu varēs izdarīt. Kārumnieki var maizes riciņas vietā palikt zem spilvena gabaliņu tortes vai arī vienkāršu kūku. Tikai uzmanieties, ka nesāciet ēst pa riktīgam, tam atkal var būt nelabvēlīgas sekas.

Kā redzat, ar ēšanu ir saistīta problēmu risināšana un tā turpinās arī, kad mute kādu brīdi vairs neko nekožļā. Brokastīs jāizšķiras – ēst putru vai ēst maizi un piedzert kafiju. Auzu pārslu putra ir veselīga. To var kleķēt iekšā bez kādiem tālākiem aprēķiniem. Skaidrs pierādījums, cik auzas dzīvam ķermenim labvēlīgas ir – zirgs. Kad skatāmies uz zirgu, nevaram vien beigt to apbrīnot. Kas tur par spēku un izturību ir iekšā. Diemžēl cilvēka māga lāga negrib panest tīras auzas; protams, netīras jau nu arī nē. Cilvēkam jāapmierinās ar auzu pārslām. Bet arī pārslās ir iekšā viss tas labumiņš, kas veselībai vajadzīgs.

Tātad – auzu pārslu putra ir barība, kur nav jāskaita kalorijas. To vajadzētu ēst ne tikai brokastīs, bet arī pusdienās un vakariņās. Tā kā es teicu, ka brokastīs jums jāizšķiras, vai ēst putru, vai maizi, tad jums varbūt radās nepareizs uzskats, ka izšķiršanās ir – kas labs, kas nē. Tāda gadījumā, piedodiet, ka novedu uz nepareizām domām. Maize ir ēdienu ēdiens. Bāze un pamats visai ēšanas būtībai. Izšķiršanās bija tikai jādara, lai atturētu jūs uzvesties kā rīļām, kas negausīgi stumj iekša barību bez baudīšanas. Ēdiens ir jābauda. Ēšana ir jādara ar baudu. Un kā jūs izbaudīsiet maizes garšu, ja mutē vēl būs auzu pārslu putras paliekas? NĒ! Jāēd katrs par sevi un jāizbauda katrs par sevi.

Un tas ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs, lai uzturētos pie labas veselības – auzu pārslu putra un maize... Viss pārējais būtu jāmet malā. Nost ar lobsteriem un jūras vēžiem; nost ar kaviāru un avokado. Visas tās desas un visi tie spagetti – NOST. Pavlovas un tortes – NOST! (Izņemot to, kas zem spilvena.) Par buļļa steikiem un kotletēm nemaz nav ko runāt – NOST. Ar vārdu sakot, visu nost, izņemot auzu pārslu putru un maizi.

Ja kāds grib iebilst, ka cilvēkam ir vajadzīga brīva griba – izvēle. Nebaidies! Izvēles ir diezgan; šķidru putru vai pabiezu putru? Vai pavisam biezu, ka gandrīz vai ar nazi jāgriež? Kādas maizes vai maizītes? Vai runštikus, vai sausiņus? Vai vienkāršu, vai grauzdētu? Maizes šķirnes un formas ir tik daudz, ka tikai profesori un namamātes tās visas pārzin. Mirstīgam cilvēkam nav nekādas šances.

Tātad lieta skaidra. Ēdīsim tikai auzu pārslu putru un maizi – citu neko! Vienīgais izņēmums, kas būtu piedodams, būtu – cūkas miesa. To mūsu senči ēduši visos svētkos bez izņēmuma, un tā ir nepieciešama, lai varētu cept speķa pīrādziņus. Jūs taču būsiet ar mani vienās domās, – bez speķa pīrādziņiem dzīve nav dzīvojama.

Novēlu jums sekmes, sekojot augšminētajiem norādījumiem un padomiem!

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“