Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pirmā latviešu vēstule par Austrāliju

No vēstures lappusēm

Laikraksts Latvietis Nr. 412, 2016. g. 29. maijā
Aldis Putniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Vestule

Fragments no publicētās vēstules.

Nesen pārlasīju kādu vēstuli, ko 1855. gadā 22. decembrī iespieda Latviešu Avīžu (Nr. 51) pielikumā (Latweeschu Avischu peelikkums). Laikraksts Latviešu Avīzes nāca klajā no 1822. līdz 1915. gadam. Vēstule man īpaši interesēja, jo tā ir agrākā līdz šim zināma vēstule, kurā kāds latvietis piemin ceļojumu uz Austrāliju. Raksts ir grūti lasāms, jo ir iespiests fraktūrā un vecā ortogrāfijā. Bez tam, vairāki vārdi mūsdienu lasītājam liksies sveši. Bet ar pacietību visu var salasīt un saprast. Vēstule (vai grāmata, kā tajos laikos sauca) tika nosūtīta jūrnieka Kristiāna Lukes māsām. Kāds to tālāk nodeva vietējam draudzes mācītājam, kurš to nosūtīja Latviešu Avīžu redakcijai.

Vēstule ir rakstīta 1855. g. 16. aprīlī. Gadījās, ka to pārlasīju tieši 16. aprīlī, vēstules tapšanas dienā, kaut 161 gadu vēlāk. Tas mani iedvesmoja to pārrakstīt mūsdienu ortogrāfijā, lai varētu ar to vieglāk dalīties ar citiem, kam varēt šī vēstule interesēt. Personu vārdi un muižas nosaukums ir atstāti oriģinālā burtojumā.

Aldis Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“

* * *

Amerikā, Peru valstī, Kalaus ostā (AP: el Calloa, Peru galvenā osta) tanī 16tā aprīļa d. 1855.

Mīļas māsas! Es jūs pēc kādiem gadiem ar šo grāmatu (AP: vēstuli) apmeklēju un vēlos jūs un jūsu vīrus pie veselības atrast un visus citus draugus un radus, un manus švāģerus.

Nu ir viens apaļš gads, kad savu tēvu zemi atstāju, un ar bažīgu prātu un noskumušu sirdi es viens pats ar sevi sarunājos kādām stundām, un grūti man būtu ap sirdi, kad man par visam jūs un tā mīļa krievu zeme būtu jāatstāj. Ak! nekas nav mīļāks, kā tas vidus, kur pirmo reizi to pasauli ieraugam un tie cilvēki ar kuriem bērnu dienas pavadām ar prieku un bez kādām bēdām, bez kāda trūkuma. Es vēl dažu reizi domāju uz saviem aizgājušiem mīļiem vecākiem, kuri mani kristīgi audzināja un uz visiem labiem darbiem pamācīšanu deva. Kamēr es Rīgā biju, man nekad nebija vaļas papriekš par tam pārdomāt, bet nu uz tām garām reisām (ceļiem) ir papillam (AP: pilns) vaļas un laika.

Mana pirmā reisa (ceļš) bija no Rīgas uz Londonas pilsētu uz Enlenderu zemi (AP: Angliju) un tur man vajadzēja atstāt Rīgas kuģi caur tam, kad viņš nevarēja vairs atpakaļ uz krievu zemi iet tā kara dēļ (AP: tanī laikā plosījās Krimas karš). Tad es dzīvoju pieci nedēļas iekš Londonas, un derēju tad uz viena eņlišu (AP: angļu) kuģa par matrozi, kas brauc uz Austrāliju, to salu Van Diemens Land (AP: Tasmānija), to pilsētu Lancestonu (AP: Launceston) un tur mēs vairāk matroži šo kuģi atstājam. Tā es dzīvoju uz šās salas 16 nedēļas, un tad atkal ar vienu mazu kuģi uz tām salām apkārt braukāju: Gulang (AP: iespējams, ka šeit domāts Geelong, Viktorijas pavalstī – otra iespēja [bet mazāk ticams tā attāluma dēļ] ir Gulangjū sala Ķīnā, kas tajā laikā bija ārzemes tirdzniecības centrs), Neu Seeland (AP: Jaunzēlande), Sidneju un tagad man ielustējās atkal uz Ameriku pārbraukt, uz vienu lielu kuģi, kura vārds ir Flora Mr Donald (AP: drukas kļūda; jābūt: Flora McDonald) no Liverpūles Enlenderu zemē, un ar šo kuģi domāju uz Enleņderu zemi atkal pārbraukt pēc kādiem sešiem mēnešiem. Es vairāk kā desmit grāmatas uz Rīgu Tunkas kantori esmu skrīvējis (AP: rakstījis), no ikviena pilsēta kur es esmu bijis. Es arī būtu jums kādu ziņu pārstellējis (AP: pārsūtījis), bet tās grāmatas maksā pulka un es nevaru še maksāt par viņu, citādi es pats aizmaksātu un jums brīv katru grāmatu sūtīt. (AP: Agrāk saņēmējam bija jāmaksā par saņemto vēstuli).

Es varbūt mājā tik ātri nevaru iet tā kara dēļ, bet tik drīz miers būs, tad gribu mājā doties jūsu vidu un jums varbūt savu likteni un laimi līdzdalīt, ja Dievs vaļu ļaus un mani nekāda liksta aizraus. Grāmatu es nevaru jums vairs apsolīt skrīvēt, bet jūs gan no Rīgas diezgan sirmu (AP: vēlu) dabūsiet uz kurieni es nākošu reisu taisīšos.

Mana lone (AP: alga) ir liela diezgan, jo caur tiem kariem ir iekš Enlantes (AP: Anglijas) un Amerikas tā Rīgas lone cēlusēs tik augsti, ka matrožu kapteiņiem nav tik daudz par mēnesi, kā Enlantes matrožiem. To es Jums tagad nerakstīšu, bet to jūs laika diezgan dabūsiet zināt.

Geddertam Schuhkenam kā manam vienīgam radam no vīriešu puses es ar šo grāmatu kādus vārdus līdzdalu, un tai vecai mātei ja vēl dzīva ir, simtu reiz sveicināju, un Szaimes (AP: muižas nosaukums?) vagariem (AP: klaušu darbu uzraugi) un viņa saimniecei un tiem citiem visiem radiem un draugiem no savas puses labas veselības pārsūtu.

Šī reisa kamērt (AP: kamēr) no Enlantes apakš zēģelēm gājām un atkal iekš Enlantes pārnāksim kopā kādas septiņpadsmit mēnešus būrēs, un es nedomāju to, ka jūs man kādu ziņu variet par manu tēvu zemi dot, jo es ilgi neuzturēšos iekš Enlantes.

Nākošu novemberi es būšu iekš Eņlantu zemes un ja tie kari būs pārgājuši, tad es nākošu vasaru mājā domāju pāriet, un ja ne, tad varbūt trīs un četri gadi pāries, kamēr mājā pāriešu.

Jūsu
Jums neaizmirstams
brālis
Chriztian Lucke.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com