„Baltā galdauta svētki“ Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Baltā galdauta svētku dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Orhidejas „Rīga“. FOTO Iveta Leitase.

Baltā galdauta svētki Adelaidē notika 4. maija tumšā, bet sirsnīgi – svinīgā vakarā, Tālavas mazajā zālē. Paldies visiem, kuri atnāca un dzīvoja šai spontānajai, bet skaistajai idejai līdzi. Gribu teikt lielu paldies arī laikraksta Latvietis redaktoriem, kuri publicēja informāciju, ka tādi svētki notiek ne tikai Latvijā, bet ka ir aicināti piedalīties visi latvieši plašajā pasaulē. Tajā mirklī, kad to izlasīju, arī tika pieņemts lēmums (konsultējoties ar Ivetu Leitasi), ka Adelaidē arī šādi svētki jāsvin!

Izsūtījām informāciju un gaidījām, cik vēl tādu, labā nozīmē, trako ieradīsies, kuriem ir svarīgi būt, atcerēties un svinēt un nav bail no tumsas, jo doma bija svinēt ārā zem ozoliem. Jāņem vērā, ka 4. maijs Dienvidaustrālijā iekrīt darbadienā un vēl tumšā rudens vakarā.

Tomēr paldies labiem rūķīšiem, kuri apžēlojās, un mēs svinējām svētkus siltumā. Sanācām, cits citam palīdzot, kopā dekorējam galdu, sagādājām mielastu un bijām gatavi svinēt.

Manuprāt, mēs ļoti labi piepildījām Baltā galdauta svētku mērķi. Svētkus atklājām ar dziesmu Nevis slinkojot un pūstot, tad noskatījāmies videoklipu par to kā 1990. g. Saeima balsoja, lai mēs tiktu pie brīvas Latvijas un kā cilvēki mājās pie radio klausījās un lika krustiņus par un pret. Mēs pieminējām Latviju gandrīz katrā teikumā. Piemēram Iveta protokolēja, atbildes uz mūsu jautājumiem:

Ko jūs gribētu novēlēt latviešiem visā pasaulē?

Paulīne – vienprātību.

Ko Tu ieteiktu izbaudīt Latvijā?

Ints – jogurtu ar rupjmaizi.

Ināra – Latvijas pilis.

Kas tevi pārsteidza Latvijā?

Ilga – Ka arī tur cenas aug?

Biruta – sakoptā Vecrīga.

Ko Tu būtu gatavs darīt, lai tiktu pie īstas Lāču rupjmaizes?

Inta – pierunātu Birutu, lai atved man no Latvijas!

Ints – es pats cepu rupjmaizi!

Vai Tu zini, kas ir „Kārums“ un „Maigums“?

Dace – biezpiena sieriņš un zefīrs šokolādē.

Tie ir tikai daži piemēri. Vēl mēs, Janīnas Kursītes iespaidā, jautājām klātesošajiem, kas ir tas, ar ko viņiem asociējas Latvija un tās vērtības, kas dažreiz pietrūkst. Un te nu nāca gaismā lietas, ko mēs varbūt dažreiz pat neiedomājamies: upes un ezeri, dzintars, Jāņi, baltā sniega smarža, vēlā rudens smarža, siena smarža, Baltijas jūras smarža, gada laiku maiņa, Sprīdītis, kurš atnāk mājās, mūzika un dziesmas, Rainis, Latvijas sarkanā krāsa, etnogrāfiskie raksti – saulīte, Brīvības piemineklis, gājputni, Latvijas purvi, Latvijas avoti, ceriņu smarža ziedu laikā, ievu ziedēšanas laiks, latviešu sīkstums, valoda un cilvēki, tradicionālās rotas, tautas tērpi, Dziesmu svētki, ozols.

Protams, mēs neizpalikām arī bez dziedāšanas, bet galvenais – tika nolemts, ka šī ir skaista tradīcija un ka tā ir jāturpina. Ints un Margota Puķīši ierosināja, ka tajos gados, ka 4. maijs iekritīs Austrālijas nedēļas nogalē, tad ir jārīko svētki jau pēcpusdienā un varam priecāties līdz vakaram.

Mēs sakām lielu paldies Latvijas Institūta darbiniekiem par šo ideju un ziņojam, ka mēs to atbalstīsim arī turpmāk, jo Adelaidē Balti galdauti vienmēr būs!

Mārīte Rumpe
Laikrakstam „Latvietis“