Latvijas Radio bigbends Uzbekistānā

Palielināt / Enlarge

Ilona Brūvere Buhārā. FOTO Egīls Ķipste.

Palielināt / Enlarge

Vēstnieks Edgars Bondars apsveic Kristīni Prauliņu un pārējos. FOTO Ilona Brūvere.

Kur pavasaris? Nu pietika vēsais... drīzāk sacīt – aukstais Rīgas laiks, un tātad izdomāju doties uz varbūt siltāku vietu. No bērnības esmu sapņojusi par Zīda ceļu un tām pilsētām; tātad devāmies uz Uzbekistānu, lai apciemotu Samarkandu, Buhāru, Khīvu un Taškentu. Tā arī gadījās, ka biju Taškentā tad, kad tur notika otrais Uzbekistānas džeza festivāls.

Taškenta ir liela pilsēta. Te drīzāk var sastapt šādus skatus… ne kā pilsētas sienas, kas taisītas no dubļu ķieģeļiem, ko var redzēt citur…

Ceļojot par Uzbekistānu, sapratu, cik maz zinu no viņu vēstures, nu izņemot Čingishanu un Temur, kurus mēs angliski saucam par Ghengis Khan un Tamerlane. Tai pašā reizē man likās, ka atrodos pasaulē, kas ir līdzīga viņu pašu plovam, kas ir no vairākām sastāvdaļām, bet kur dominē rīsi. Tā arī tur bija turku izcelsmes, mongoļu un arābu izskata cilvēki, it kā Turcija būtu sadūrusies ar Padomju Savienību, kas vēl dominēja.

Madreses un mošejas bija skaisti apšūtas ar zilām un tirkīza krāsas flīzēm. Tur bija veltīts milzīgs darbs jo ēkas bija pamatīgas, piemēram…

Es daudz laika pavadīju ar pret debesīm paceltu seju; tātad bija jauki doties uz koncertu, kur varēju skatīties uz priekšu!

Taškentā džeza festivālā šogad piedalījās Latvijas Radio bigbends un Latvijas vēstnieks Edgars Bondars ielūdza pilsētas iedzīvotājus uz koncertu 23. aprīlī Turkistānas Pilī. Latvijas Radio bigbends sāka darbību 1966. gadā, pārtrauca 1996. gadā un tad atkal atsāka 2012. gadā. Koncerta programmā bija rakstīts ka orķestris ir pildījis nozīmīgu lomu džeza vēsture un kultūras dzīvē Latvijā, kā arī ir sadarbojies ar daudziem pasaulē slaveniem mūziķiem, ieskaitot austrāliešiem; labi pazīstamo James Morrison. Māris Briežkalns ir mākslinieciskais vadītājs un Kārlis Vanags – mūzikas direktors. Orķestra patrons ir Raimonds Pauls.

Nu tātad steidzamies uz koncertu. Taksīti jau Taškenta var viegli dabūt, jo drīkst apstādināt jebkuru automašīnu, un ja vienojās par cenu, tevi aizvedīs kur tu vēlies... vēl vieglāk nekā ar Ūber! Tikai nezinu, kāpēc steidzāmies, jo pārejā publika to nedarīja, un koncerts sākās pusstundu vēlāk nekā izsludināts. Laikam tā bieži tur notiek.

Koncerts sākas. Izplūst Kas dārzā melodija džeza ritmos un variācijās. Labi; publika ir iesildīta. Seko Džeimsa Morrisona gabals Mare Balticum, ko Morrisons uzrakstīja šim orķestrim, jo sadarbojās ar orķestri Latvijā 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Šai skaņdarbā orķestris labi parāda jūras spējas būt mierīgai un vilinošai vai arī vētrainai un bargai. Skatītāji vēl vairāk sāk līksmot līdzi.

Tad orķestrim pievienojās burvīgā chanteuse Kristīne Prauliņa un dziedātājs, trombonists un radio zvaigzne– Intars Busulis. Parādījās klasiskie gabali, tādi kā Night and Day, Fly me to the Moon, Come Rain or Shine, It Don't Mean a Thing. Abiem solistiem bija liela piekrišana, kad dziedāja vieni vai arī duetos. Saprotams! Viņiem abiem ir izteikts talants dziesmas izpildīšanā.

Vienīgi Sabinu Mustaevu sagaidīja aplausu vilnis, kas bija spēcīgāks, un tas nav pārsteidzoši, jo viņa ir 15 gadus veca dziedātāja no Uzbekistānas. Viņa nupat atgriezusies pēc piedalīšanos Rīgas Jazz Stage sacensībās, kur ieņēma otro vietu vispār; ieguva Raimonda Paula speciālo balvu un skatītāju balvu. Apdāvināta meitene, kas izpildīja dziesmu tā, ka klausītāji aizmirsa, kas dzied un cik veca, jo balss bija pieaugusi un spēcīga.

Pēc Sabīnas uz skatuves atgriezās atkal Latvijas solisti. Skatītāji jau tagad šūpojās, kustējās līdzi, sita plaukstas un dzina mūziķus uzstāties vēl un vēl. Nu kā tad beidzās? Tāpat kā sākas – ar latviešu melodiju. Variet uzminēt? Nu, protams, Pūt, vējiņi! Beidzās ar uzslavu; visi, kājās stāvot, aplaudē, visi priecīgi par ļoti jauku un muzikāli aizraujošu koncertu. Latvijas Radio bigbendam, Kristīnei Prauliņai un Intaram Busulim bija liela piekrišana, ko viņi bija pelnījuši. Bravo!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“