Amerikas Latviešu apvienība

Palielināt / Enlarge

Kongresa atklāšana. Svētbrīdi vada māc. Guna Jostsone.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris. FOTO Vēsma Puharte.

Palielināt / Enlarge

Amerikas Latviešu apvienības valde. Centrā valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs. FOTO Vēsma Puharte.

Pirms 26 gadiem, 1990. gada 4. maijā, Amerikas Latviešu apvienība (ALA) pulcējās uz 39. gadskārtējo kongresu Sanfrancisko, kad ik pa pusstundai toreizējais ALA Informācijas nozares darbinieks, tagad – Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš zvanījis uz Latviju, lai noskaidrotu Augstākās Padomes balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu rezultātus. Neziņa un uztraukums kongresa delegātu vidū valdījis līdz brīdim, kad tika saņemta pusgadsimtu gaidītā atbilde – Latvijas Augstākā Padome nobalsojusi PAR Latvijas neatkarības atjaunošanu. Toreiz kājās piecēlušies visi kongresa delegāti, trīs reizes nodziedāta Latvijas himna, zālē sausas acis vairs neesot bijušas nevienam, pat kungiem, – atminas kādreizējā, ilggadējā ALA ģenerālsekretāre Anita Tērauda. Visa agrāk ieplānotā kongresa programma esot pajukusi, jo kongresa delegāti ļāvušies svētku noskaņojumam, vienlaikus apzinoties, ka priekšā vēl milzīgs darbs līdz reālajai Latvijas neatkarības atgūšanai, brīvības, demokrātijas un tiesiskuma varas nostiprināšanai Latvijā.

26 gadus vēlāk, Amerikas Latviešu apvienības biedru organizāciju un atsevišķo biedru delegātiem tiekoties ALA 65. jubilejas kongresā turpat Kalifornijā, šoreiz – Losandželosā, maija pirmajā nedēļas nogalē tika atsaukta atmiņā šī Latvijas liktenim izšķirīgā diena un balsojums. Kā to secina kādreizējā ALA ģenerālsekretāre A. Tērauda, kura piedalījās arī ALA 65. jubilejas kongresā, pa šiem gadiem ALA kongresi esot kļuvuši daudz praktiskāki un lietišķāki. Vairs neesot vērojami tie emociju izvirdumi, ko ALA kongresos varēja pieredzēt agrākos gados, kad ASV dzīvojošiem trimdiniekiem bijis vienots mērķis – sakaut ienaidnieku un panākt Latvijas neatkarības atjaunošana, bet katram esot bijis atšķirīgs redzējums par to, kā to sasniegt.

25 gadus pēc Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas Amerikas latviešu apvienība vēl joprojām par galvenajiem mērķiem izvirzījusi darbu Latvijas labā un latviešu valodas un kultūras uzturēšanu ASV. „ALA 65. kongresa laikā saņēmām skaidras vadlīnijas par Amerikas latviešu prioritātēm, un tās nav mainījušās no agrākām prioritātēm, kas ieskaita Latvijas drošību un aizsardzību, okupācijas seku novēršanu un atbalstu Okupācijas muzeja darbībai, latviskās izglītības nodrošināšanu un latviešu kultūras uzturēšanu ASV,“ skaidro ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Jautāts par ALA prioritātēm nākamajos piecos gados līdz nākamajam ALA jubilejas kongresam, P. Blumbergs norāda, ka viņš vēlas atrast Amerikas Latviešu apvienībai jaunu balsi, kamēr ALA mainās kā organizācija, ko savulaik dibinājuši kādreizējie bēgļi, uz organizāciju, kuras vadības grožus pārņem ASV dzimušie trimdinieku pēcteči, un kam arvien vairāk pievienojas neatkarības laikā ASV ieceļojušie latvieši. „Gribu atrast ALA pareizo balsi, kamēr mēs maināmies kā organizācija. Mūsu pieredze un mūsu iespējamais devums Latvijai ir citādāks. Tādā veidā vēlos koncentrēties uz to, ko mēs varam dot Latvijai, ņemot vērā mūsu atšķirīgo pieredzi no iepriekšējiem Amerikas Latviešu apvienības vadītājiem,“ piebilst P. Blumbergs. Viņš paskaidro, ka ALA vadībā nonākuši lielākoties ASV dzimušie, vidējās paaudzes sabiedriskie darbinieki. „Mēs nedzīvojām nometnēs. Mūsu attiecības ar Latviju ir veidojušās caur to, ko mēs iemācījāmies vietējās latviešu skolās. Tajā pašā laikā mums ir pievienojušies arī daudzi jauniebraucēji no Latvijas,“ paskaidro ALA priekšsēdis. Jāpiebilst, ka ALA jubilejas kongresa delegātu sastāvā bija vismaz 15% dalībnieku, kas būtu liekami jauniešu vecuma kategorijā.

Atzīmējot ALA 65 darbības gadus, ALA priekšsēdis uzsver, ka aizvadītajā gadā ALA darbības vadmotīvs ir bijis pacelt ALA redzamību Amerikas latviešu sabiedrībā, rīkojot izbraukuma valdes sēdes un seminārus lielākajos latviešu centros ASV. Apstākļu spiesta ALA aizvadītajos gados ir atgriezusies pie vecās kaujas – Latvijas drošības jautājumiem, kam ALA pēdējo divu gadu laikā pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Sasaitē ar augstāk minētajām prioritātēm, uz ALA 65. kongresu kā runātāji bija uzaicināti – Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, Re:Baltica pētnieciskās žurnālistikas centra pārstāves un filmas Ģenerālplāns žurnālistes Inga Spriņģe un Sanita Jemberga, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja direktors Dr. Gunārs Nāgels. Par vienu no pēdējā laika Latvijas lielākajiem izaicinājumiem – samilzušo emigrācijas jautājumu Latvijā bija aicināta izteikties visu laiku lielākā latviešu emigrācijas pētniecības projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa, kura šobrīd ir Jura Padega stipendiāte Jēlas Universitātē. Savukārt Stenforda Universitātes bibliotēkas pētniece Elga Zālīte iepazīstināja ar latviešu politisko un sabiedrisko darbību dokumentējošām liecībām Hūvera Institūtā un Stenfordas Universitātes Speciālo krājumu kolekcijā.

Atskatoties uz ALA 65. kongresa norisi, ALA kādreizējā ģenerālsekretāre A. Tērauda secina, ka gadu gaitā samazinājies ideālisms, bet palielinājies pragmatisms, piebilstot, ka tuvojošās Latvijas valsts simtgade varētu dot pozitīvu impulsu Amerikas latviešu sabiedrības dzīvē. „Domāju, ka Latvijas simtgade to lietu padarīs emocionālāku un sirsnīgāku,“ norāda A. Tērauda. Jāatzīmē, ka ALA 65. kongresa priekšvakarā Losandželosā noritēja īpašs Latvijas valsts simtgadei veltīts seminārs, kuru vadīja ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Kā to norāda ALA Kultūras nozares vadītāja ASV latviešu devums Latvijas valsts simtgadē būs vērienīga mārketinga kampaņa, kuras mērķis būs celt Latvijas un latviešu tautas redzamību ASV.

Ilze Garoza
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) ģenerālsekretāre
Laikrakstam „Latvietis“