Saruna svētku dienā

Palielināt / Enlarge

Baltā galdauta svētki Turaidas muižā. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Koris „Spārni“. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Pēc gadiem dziedās meita... FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Zāle kādreizējā Turaidas muižas pārvaldnieka mājā. Priekšplānā muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un Siguldas Novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Turaidas Muzejrezervātā 4. maijs bija darba diena; apmeklētājiem tas atvērts kā parasti. Taču vēl tur notika lasījumi Muiža Vidzemē 19. gadsimtā – Latvijas vēstures daļa. Tēma sasaistāma arī ar 4. maiju un Latvijas Neatkarības deklarāciju; galu galā senāka pagātne ietekmē šodienu un iespaidos rītdienu. Muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne norādīja: Šie Gaismas svētki Turaidā ir viens pasākums ceļā uz Latvijas simtgadi. Viņa arī atgādināja, ka ANO pagājušo gadu atzīmēja kā Starptautisko gaismas gadu, bet šis esot Starptautiskais pākšaugu gads.

Savukārt akadēmiķe Raita Karnīte atcerējās, ka viņa 1991. gada 4. maijā stādījusi dārzā pupiņas; garām nākusi kaimiņiene un aizkustināta teikusi, ka nupat nobalsots par Latvijas neatkarību. Dzīvē bijis viss – zemes darbs savā dobē vai lielā tīrumā (arī muižas tīrumā), spriešana par politikas jautājumiem muižnieku landtāgā, zemnieku kopāsanākšanā krogā un Augstākajā Padomē vai Saeimā Rīgā. Arī tas, ka šodienas Saeima pulcējas ēkā, kas celta kādreizējam Vidzemes landtāgam. A. Jurkāne teica: Tautu Savienībā savulaik Latvijas agrārreformai dots labvēlīgs vērtējums, taču kā dokumentu to līdz šim nav izdevies atrast. Zinu, ka muižnieki tika žēlojušies par zaudētajiem īpašumiem.

Dagmāra Beitnere-Le Galla un Vija Daukšte skatīja dažādo muižas ietekmi Latvijas vēsturē, sasaistīja ar notikumiem pārējā Eiropā. Pretstatījums vācu muižnieks un latviešu zemnieks laika gaitā mainījies. Protams, vienkāršāk visu tvert melnsbalts kategorijās, bet ar to nepietiek. Zemnieks strādāja muižā un daudz ko aizguva no muižas. Etnogrāfs Uģis Niedre uzsvēra muižu un mācītājmuižu iespaidu zemnieku izglītošanā pāris simtgades atpakaļ. Ina Līne stāstīja par 1828. gadā celto Turaidas Šveices māju – viesnīcu un krogu, kurā 19. gs. vidū notika Vidzemes Tautskolotāju konferences. Ēka nopostīta Otrā pasaules kara laikā. Toties saglabājusies maza daļa no kādreizējās Turaidas muižas klaušinieku mājas. Kā stāstīja Vija Stikāne, šī celtne būtu laba ilustrācija 19. gs. pirmās puses saimniekošanai, kad zemnieku sēta uz nedēļu sūtīja noteiktu skaitu cilvēku muižas darbos. Ēkā glabāti arī darba rīki, tā bijusi arī klaušinieku sodīšanas vieta.

Cēsu muzejs atrodas Cēsu Jaunajā pilī, par tās kādreizējiem īpašniekiem Zīversiem runāja Tālis Pumpuriņš; pagājušajā gadā muzejs saņēmis lielāku dāvinājumu no šīs dzimtas.

Pārtraukumā dziedāja koris Spārni un arī galds ar baltu galdautu klāts. No Siguldas uz notikuma vietu gāju kājām. Kāpiens senkrastā no Gūtmaņalas turpat trīsarpus simtu pakāpienu, taču augšā, Turaidas pusē, ieraudzīju zirgu. Muzejrezervāta cilvēki piesauca arī Ūsiņdienu, tātad,– tas saderējās.

Indulis Zvirgzdiņš
Laikrakstam „Latvietis“