Muzeja atklāšanas diena

Palielināt / Enlarge

Kultūras ministre Dace Melbārde (no labās) preses konferencē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Teodora Zaļkalna „Cūka“. (Skat. rakstu LL403). FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Borisa Bērziņa zāle. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pie muzeja ieejas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Muzeja atklāšanas lentas pārgriešana. No kreisās: Ministru prezidents Māris Kučinskis, LNMM direktore Māra Lāce, Rīgas mērs Nils Ušakovs, kultūras ministre Dace Melbārde. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Ziedu Latvija“ pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Pirmdien, 2. maijā, dodos uz preses konferenci Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un beidzot – pa parādes durvīm. (LNMM Krišjāņa Valdemāra ielā 1905. gadā bija labi būvēts, jo bez kapitālā remonta darbojās 107 gadus; 2013. g. 11. februāris bija muzeja pēdējā darbdiena pirms ēkas rekonstrukcijas darbu uzsākšanas, 2015. g. 1. decembrī rekonstruētais muzejs tika pieņemts ekspluatācijā un nodots LNMM, divas nedēļas vēlāk atvērto durvju dienās interesentiem, ~125 000, bija iespēja aplūkot skaistās telpas).

Muzejs ir apdzīvots un pasakaini skaists. Pa zelta kāpnēm dodos uz preses konferenču zāli jaunajā pazemes pirmajā stāvā (ir arī otrais pazemes stāvs), tai blakus ir jaunā kafejnīca ar izeju uz parku; aprīkojums un interjers absolūti mūsdienīgs. Žurnālistu interese milzīga. LNMM direktore Māra Lāce klātesošos iepazīstina ar muzeja ekspozīcijas izvietojumu un tā gatavību strādāt jaunajā mājvietā pēc vērienīgās restaurācijas/rekonstrukcijas. LR kultūras ministre Dace Melbārde un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks runā par muzeja svarīgo lomu, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei un 4. maija svētku pasākumiem. Muzeja vadošie speciālisti Ginta Gerharde-Upeniece, Daina Auziņa, Anna Balandina un pastāvīgās ekspozīcijas vizuālās koncepcijas vadītājs Dd Studio radošais direktors Jānis Mitrēvics informē par jaunievedumiem mūsdienīgi modernizētai muzeja darbībai.

Tālāk mēs visi izklīstam pa muzeja četru stāvu izstāžu zālēm. Es dodos uz Lielo izstāžu zāli (500 m2) apskatīt muzeja atklāšanas izstādi Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (4. maijs – 24. jūlijs). Milzīgā zāle ir sadalīta atbilstoši mākslinieka radošā darba periodiem, tie ir ļoti izteikti – no pirmā pašportreta 11 gadu vecumā, līdz pasūtījuma darbiem. Šīs zāles virsgaismu dod stikla griesti, kas vienlaicīgi parkā ir kā stiklots laukums flīzētajā daļā. Ja paskatās uz augšu, var redzēt muzeja fasādes daļu un bērnus, kas ziņkāri skraida pa neparasto segumu.

Tālāk devos uz jumta terasi pavērot gluži vai neiespējamos Rīgas skatus, vienlaicīgi var redzēt pareizticīgo katedrāli, Zinātņu akadēmiju, TV torni un stacijas pulksteni, tam visam apkārt jau salapojuši koki. 4. stāva izstāžu zālēs apskatāma otra muzeja atvēršanas izstāde – mākslinieka Borisa Bērziņa mantojuma kolekcijas darbu izstāde Sudrabs/zelts (4. maijs – 28. augusts). Šīs telpas ir ļoti interesantas un sirsnīgas; gan ar slīpu virsgaismu, gan stikla grīdu. Ievēroju, ka arī citi, pat vīrieši, izvairījās kāpt uz stiklotās daļas. (Dāmas, ja gribat iet pa stikla grīdu, nevelciet kleitas!)

Muzeja otrajā un trešajā stāvā ir izvietota pastāvīgā ekspozīcija, no tās jauna daļa Latvijas māksla. 19.-20. gadsimts. Triju stundu laikā es paspēju tikai tā visam izskriet cauri; mans uzdevums nav vērtēt, bet vienalga, bija darbi, kas man ļoti patika un kas šausmīgi nepatika. Ekspozīcijas iekārtojums ir ļoti skaists pats par sevi, tieši ar savu smalko vienkāršību. Arī tagad muzeja personāls ir ļoti laipns, lai gan visi darbinieki ir jaunpieņemti.

4. maijs plkst. 10.00 – LNMM atklāšanas ceremonija: laiks brīnišķīgs, zila debess, neviena mākonīša; K. Valdemāra iela posmā no Elizabetes ielas līdz Kalpaka bulvārim slēgta. Lai arī vēl stunda līdz atklāšanai, stāv gara, gara rinda līdz Mākslas akadēmijas durvīm. Uz ielas (pie Elizabetes ielas) retro stila balta audekla skatuve, krēslu rindas skatītājiem, pretī Mākslas akadēmijai baltajās teltīs tādā pat noformējumā pop-up kafejnīcas.

Muzeja kāpnes ar sarkanu paklāju un norobežojuma virvēm zelta stabiņos; pretī ieejas durvīm novilkta atklāšanas lenta. Starp skatuvi un kāpnēm pulcējas ceremonijai piederīgi ļaudis, sasveicinoties ar rezervētu paklanīšanos, buču šmaukstiem vai vienkārši uzsitot uz pleca. Presei darbs visu iemūžināt. Brīžiem izskatījās kā uz sarkanā paklāja dažs ļoti pašapmierināti izrādījās publikai. Viesi pulcējās atbilstoši rangam, arodam vai draudzībai. Ik pa brīdim uz cienījamās mākslinieces Džemmas Skulmes blakus krēsla piesēda kāds cits, un, ak, to darbu fotogrāfiem. Arī prezidenta kundze Iveta Vējone, kura, manuprāt, vienmēr ir gaiša un smaidīga, brīdi patērzēja ar mākslinieci.

Oficiālā daļa sākās ar operdziedātājas Ingas Šļubovskas-Kancēvičas dziedāto Jāņa Lūsēna/Māras Zālītes dziesmu Trīs zvaigznes. Muzeja direktore Māra Lāce aicināja uz skatuves goda viesus: LR Ministru prezidentu Māri Kučinski, LR kultūras ministri Daci Melbārdi un Lietuvas Republikas kultūras ministru Šarūnu Biruti (Šarūnas Birutis); gleznotāju Džemmu Skulmi, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un viņa vietnieku Andri Ameriku, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu, Lietuvas arhitektu biroja Processoffice arhitektu Vītautu Biekšu (Vytautas Biekša), būvkompānijas RE&RE pārstāvjus Didzi Putniņu un Valdi Koku un būvuzraugu Leonardu Dubkeviču. Pēc oficiālajām uzrunām ar laba novēlējumiem LNMM un katram censties apmeklēt muzeju un sadraudzēties ar mākslu, visi goda viesi tika apdāvināti ar interesantu, vēsturiska materiāla suvenīru – veidotu no 1905. gada muzeja logu stikla. Tiešām māksliniecisks risinājums! Aplausi, smaidošas sejas, un četras personas – Māra Lāce, Dace Melbārde, Māris Kučinskis un Nils Ušakovs pa sarkano paklāju dodas pārgriezt muzeja atklāšanas lentu. Pēc tam gandrīz vai ģimenes foto uz muzeja iekšējām kāpnēm, un visi dodas baudīt mākslu.

Pasākums ļoti pārdomāti un svinīgi organizēts. Arī garā rinda virzījās uz priekšu, dienas laikā neradot sastrēgumus, muzeju apmeklēja 19 000 (apmeklējums bezmaksas).

Es devos tālāk 4. maija svinībās.

Par Baltā galdauta svētkiem gan neko nevaru pateikt, redzēju tikai šīs svētku daļas pikniku zālienā pie Mākslas akadēmijas.

Pie Brīvības pieminekļa jau no paša rīta tapa Ziedu Latvija; vispirms kā zaļa pļava un tad saplaukstot krāšņā ziedu paklājā. Turpat notika tradicionālais skolēnu pūtēju orķestru defilē konkurss, kurā desmito gadu pēc kārtas augstāko novērtējumu defilē šova programmā ieguva Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris; vadītāji Ilze un Sandors Līviņi. Vērmaņdārzā uz skatuves koncertē gan dziedātāji, gan dejotāji, un ļoti jau centīgi bija paši mazākie dejotāji. Plkst. 14.00 pie Brīvības pieminekļa Goda sardzes maiņa, Valsts himna Bruņoto spēku pūtēju orķestra izpildījumā un oficiālā ziedu nolikšanas ceremonija Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā. Valsts augstākās amatpersonas, arī bijušie deputāti un ārvalstu diplomāti ar skaistiem ziedu pušķiem ar karogu krāsu lentām noklāja viņiem atstāto zaļo laukumiņu uz Latvijas kontūras. Šogad bija ļoti pavasarīgs skatuves noformējums pie Brīvības pieminekļa – kā Latvijas karogs. Vēlāk skatītājus līdz vakaram priecēja skaists koncerts. Pie Ziedu Latvijas nepārtrauktas foto sesijas.

Koncerti notika ne tikai Rīgas centrā, bet arī Imantā un Vecmīlgrāvī. Pie Operas kanāla zied tumši rozā vasaras rododendri un magnolija. Domāju, ka labais laiks daudzus aizvilināja arī pie dabas.

Atceroties vēsturisko balsojumu 138 Par, protams, pārņem satraukums; tajā brīdī biju Jūrmalā, sakņu veikalā, un kad pa radio paziņoja rezultātu, pārdevējas man ieteica: ej pie savējiem (ne jau latviski); vairāk savu kāju tur neesmu spērusi, bet garām ejot, to vienmēr atceros.

Būsim atbildīgi un rūpēsimies par Latviju arī ikdienā.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“