Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latviešiem balts nav tikai krāsa. Tā ir vērtība. Tomēr balti klāti galdi ir ne tikai latviešu tradīcija, bet arī Eiropā izplatīta parādība.

Ir zināms, ka galdauti tiek lietoti vismaz 2000 gadus, jo romiešu dzejnieks Marcus Valerios Martialis (dzīvojis ap 40. – 103. g.) tādus minēja savos darbos. Pirmajam Svētās Romas imperatoram Kārlim Lielajam esot bijis galdauts no azbesta – viesību beigās viņš mēdza to noņemt no galda un iemest ugunī. Kad tas nedega, tad daži viesi kļuva pārliecināti, ka Kārlim Lielajam piemita pārdabiski spēki.

Viduslaikos galdauti bija populāri, bet baltus galdautus varēja atļauties tikai bagātākie cilvēki.

Latvijā jaunā 4. maija tradīcija ir Baltā galdauta svētki, kad cilvēki sanāk kopā pie galda, kas apklāts ar baltu galdautu, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei. Šogad pirmo reizi svinētie svētki izrādījušies tik populāri, ka jādomā, ka tie tiks svinēti arī turpmāk.

Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds:
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt' galdu apklājuse.

Baltā galdautu svētku doma ir teicama, jo tā saskan ar 4. maija nozīmi. Šai datumā tautas priekšstāvji – vēl pēc PSRS likumiem ievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome – lēma atjaunot Latvijas neatkarību. Tā bija drīzāk iecere nākotnei, jo ar Sarkanarmijas klātbūtni nebija reālas iespējas ar vienu šādu lēmumu atjaunot valstisko neatkarību.

Kā tad deputāti iedomājās, ka īstenosies viņu pieņemtais lēmums. Tie cerēja, ka pārmaiņu process skartu pašu Krieviju, un ka tieši Krievija vēlēsies atkratīties no Padomju Savienības virskundzības. Jo, kāpēc virs varenās Krievijas vadības būtu vajadzīga vēl kaut kāda Padomju Savienības vadība, kura diktēs Krievijai, ko tā drīkst darīt?

Latvijas ceļš uz valstiskās neatkarības atgūšanu bija mazliet savādāks, nekā varēja minēt 1990. gada 4. maijā, bet bija ārkārtīgi svarīgi, ka 4. maijā jau tika pieteikta valsts atdzimšana. Tas nozīmēja, ka pēc puča izgāšanās 1991. gada augustā bija vienkārši deklarēt, ka tagad dzīvē tiek ieviests tas, kas jau izlemts.

Ja Augstākās padomes vēlēšanu boikotētāji būtu spējuši pārliecināt latviešu tautu nepiedalīties okupācijas varas rīkotajās vēlēšanas, tad nebūtu bijusi 4. maija deklarācija, un, iespējams, arī nebūtu notikusi faktiskā neatkarības atgūšana.

Pārrunas pie baltiem galdautiem ir vērtīgas, jo ar domu izmaiņu mēdz rasties labākas un spēcīgākas idejas. Bet galvenais – lai labās domas nepaliktu tikai ideju līmenī, bet lai būtu spēks tās arī realizēt.

GN
2016. g. 13. maijā