Latviešu mākslinieku izstāde Pertā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Pēteris Ciemītis, Gabriella Mazalevska, Māris Raudziņš un Jānis Purvinskis. Pie sienas redzams Raudziņa darbs. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

Lena Zuka darbi. FOTO Jānis Purvinskis.

Pertas Hītkota (Heathcote) muzeja un Galerijas telpās no piektdienas, 15. aprīļa notiek mākslinieku darbu izstāde. Nemaz nezināju, ka tur tāda izstādes galerija vispār ir. Hītkota kādreiz agrāk bija psihiatriskā slimnīca, un zinu, ka tur kādreiz strādāja arī viens latviešu ārsts. Slimnīcu slēdza kādu laiku atpakaļ, un tagad tur viss ir pārkārtots ar izstāžu zālēm, ļoti labu restorānu ar vieniem no visskaistākajiem skatiem uz Pertas Gulbju upes ūdeņiem.

Jau labu laiku Pertā pastāv viena maziņa, bet sīksta latviešu mākslinieku kopiņa. Agrāk par viņiem nekad neko nedzirdējām, bet viņi šad tad liek sevi manīt. Atceros, ka kādus gadus atpakaļ viņi aktīvi piedalījās Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības mākslas grāmatas izdevuma popularizēšanā; nupat nesen šī mazā kopiņa noorganizēja savu darbu izstādi pat Latvijā. Tā nu arī šoreiz – seši Pertas latviešu mākslinieki: Māris Raudziņš, Gabriella Mazalevska, Pēteris Ciemītis, Lolita Skailarka (Sky-Lark) (Cīrule), Lens Zuks un Selga Ešote izstāda savus darbus šajā mākslas galerijā.

Nu jau pavisam nekāds mākslas kritiķis neesmu un nedomāju vispār nekādu kritiku par izstādītajiem darbiem dot, bet tikai teikt to, ko redzēju izstādes atklāšanas reizē – piektdienas vakarā. Ierados jau ap sešiem; ienākot telpās, biju visai pārsteigts par tik daudz cilvēkiem. Tātad tas jau nozīmē, ka šis pasākums bija labi organizēts un reklamēts. Saņēmu lapiņu ar eksponātu listi un reklāmu un devos dziļāk iekšā, kur cilvēku drūzma mudžēja vien, bet arī pamazām kustējās uz priekšu. Saņēmu savu glāzi vīna un kādu uzkodu un kustējos tālāk iekšā. Pārsteidza arī tas, ka satiku diezgan daudz Pertas latviešus. Tas labi, ka mūsu mākslinieki saņēma atbalstu arī no mūsu pašu latviešu kopienas.

Pēc brīža atskan tāds kā Eiropas Alpos dzirdētais govju zvans, un tauta paliek klusa un klausās. Muzeja – galerijas pārzine Jana Bradoka (Braddock) uzaicina ļaudis sanākt tuvāk šai lielākajā telpā. Vispirms iepazīstinot sevi un piezīmējot to, ka arī viņai pašai ir kādi sakari ar Latviju, viņa aicina Latvijas goda konsulu Pertā – Jānis Purvinski atklāt šo izstādi.

Savā īsā uzrunā goda konsuls sveic ļaudis latviešu izcelsmes mākslinieku darbu izstādē. Viņš piebilsts, ka kaut gan varbūt maza, – tikai seši mākslinieki, – bet šī ir sīksta kopiņa, kura cīnās pastāvēt un nekad neuzdot, kas ir tipiski latviska īpašība. Goda konsuls aizrāda tālāk, ka reti kuri mākslinieki var izdzīvot no sava darba augļiem vien, bet to viņi nedara tik daudz atmaksas pēc, kā sava radošā darba mīlestības pēc. Šo mākslinieku talantu skaidri redzam šai izstādes ne tikai ar darbu dažādību, bet arī kā viņi pasniedz savu māku un to arī pasniedz dažādos veidos: gan glezniecībā, zīmēšanā un pat skulptūrā. Šie mākslinieki, kuri šodien mums rāda savus darbus, tos jau rādījuši ne tikai šeit, Pertā, bet arī citur Austrālijā, plašajā pasaulē un arī savā izstādē Latvijā. Jau tagad esot atkal plāni tuvākā laikā gatavot kādu izstādi mūsu dzimtenē Latvijā. Tā īsi, bet zīmīgi un aši goda konsuls pasludināja Pertas latviešu mākslinieku izstādi par atklātu.

Pēc izstādes atklāšanas Māris Raudziņš pateicās goda konsulam par viņa zīmīgajiem vārdiem un kā pateicību pasniedza viņam ALMA izdoto Austrālijas Latviešu mākslinieku grāmatu un Gabriella Mazalevska pasniedza skaistas puķes. Pēc šīs oficiālās daļas devāmies laukā, kur zem gaismām Lens Zuks mums rādīja savu glezniecības māku praktiskā demonstrācijā un mūzikas pavadībā. Jauks, zinīgs, radošas mākslas pilns vakars nu bija labi pavadīts.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“